1., 2. Kāds bija visnozīmīgākais notikums pasaules vēsturē, un kāpēc neviens cilvēks to neredzēja?

VAI jums kādreiz ir gribējies dzīvot laikā, kad risinās vēsturiski nozīmīgi notikumi? Daudziem tas liktos interesanti. Bet padomājiet: ja jūs tiešām būtu dzīvojuši laikā, kad notika kāds vēsturisks pavērsiens, vai jūs savām acīm būtu redzējuši svarīgos notikumus, kas to izraisīja? Droši vien nē. Notikumi, kas izrādās liktenīgi valstu iekārtām un ir aprakstīti vēstures grāmatās, bieži risinās aizkulisēs, ārpus sabiedrības redzesloka. Liela daļa vēsturisku notikumu norit aiz slēgtām durvīm — troņa zālēs, privātās apspriežu telpās vai valdību ēkās. Tomēr tie ir mainījuši miljoniem cilvēku dzīvi.

² Vai to pašu var teikt par visnozīmīgāko notikumu pasaules vēsturē? Šis notikums, kas ir skāris miljoniem cilvēku dzīvi, risinājās tālu prom no cilvēku acīm: debesīs dzima Dieva valstība — apsolītā mesiāniskā valdība, kas drīz darīs galu pašreizējai pasaules kārtībai. (Nolasīt Daniēla 2:34, 35, 44, 45.) Šo notikumu neredzēja neviens cilvēks. Vai tas nozīmē, ka Jehova nevēlējās, lai cilvēki par to uzzinātu? Vai arī viņš jau iepriekš sagatavoja savus uzticīgos kalpus šim notikumam? Noskaidrosim to.

3.—5. a) Kas bija Maleahija 3:1 minētais ”derības vēstnesis”? b) Kam bija jānotiek pirms ”derības vēstneša” ierašanās Dieva namā?

³ Jau kopš seniem laikiem Jehovam bija nodoms sagatavot savu tautu mesiāniskās valstības dzimšanai. Piemēram, padomāsim par pravietojumu, kas ir lasāms Maleahija 3:1: ”Redzi, es sūtīšu vēstnesi, tas sataisīs ceļu manā priekšā. Un pēkšņi nāks uz savu namu Kungs, kuru jūs meklējat, un derības vēstnesis, kuru jūs kārojat.” (LB-2012.)

⁴ Šī pravietojuma mūsdienu piepildījumā ”Kungs” Jehova nāca, lai pārbaudītu tos, kas kalpo viņa namā — garīgā tempļa zemes pagalmā. Kad tas notika? Pravietojumā bija paskaidrots, ka viņš ieradīsies kopā ar ”derības vēstnesi”. ”Derības vēstnesis” bija mesiāniskais ķēniņš Jēzus  Kristus. (Lūk. 1:68—73.) Kad viņš kļuva par ķēniņu, viņš nāca pārbaudīt un attīrīt Dieva tautu uz zemes. (1. Pēt. 4:17.)

⁵ Bet kas bija pirmais Maleahija 3:1 minētais ”vēstnesis”? Šim pravietotajam ”vēstnesim” bija jāparādās krietni pirms mesiāniskā ķēniņa klātbūtnes sākuma. Vai pirms 1914. gada kāds ”sataisīja ceļu” mesiāniskā ķēniņa priekšā?

6. Kas bija pravietotais ”vēstnesis”, kurš pirmais sagatavoja Dieva kalpus gaidāmajiem notikumiem?

⁶ Mēs gūsim atbildes uz šo un citiem jautājumiem, pētot Jehovas tautas mūsdienu vēsturi, kas aplūkota šajā grāmatā. Dieva tautas mūsdienu vēsture parāda, ka 19. gadsimta otrajā pusē pamazām izveidojās neliela grupa Dievam uzticīgu kristiešu. Tā bija tikai saujiņa patieso Kristus sekotāju daudzu viltus kristiešu vidū. Vēlāk viņi kļuva pazīstami kā Bībeles pētnieki. Kristieši, kas viņu starpā uzņēmās vadību, — Čārlzs Rasels un viņa līdzgaitnieki — rīkojās kā pravietotais ”vēstnesis”, sniegdami garīgu vadību Dieva kalpiem un gatavodami viņus gaidāmajiem notikumiem. Apskatīsim četrus veidus, kā ”vēstnesis” to darīja.

7., 8. a) Kas 19. gadsimtā sāka atmaskot nepatieso mācību par dvēseles nemirstību? b) Kādas vēl viltus mācības atspēkoja Č. Rasels un viņa biedri?

⁷ Bībeles pētnieki ar lūgšanām iedziļinājās Bībelē; viņi izpētīja un apkopoja Bībeles skaidrās, patiesās mācības un darīja tās zināmas citiem. Gadsimtiem ilgi kristīgā pasaule bija tīta garīgā tumsā. Daudzas no tās mācībām sakņojās pagānismā, un spilgts piemērs ir mācība par dvēseles nemirstību. Tomēr 19. gadsimtā daži, kas cītīgi pētīja Bībeli, rūpīgi pārbaudīja šo mācību un secināja, ka tai nav pamatojuma Dieva Rakstos. Henrijs Grū, Džordžs Stetsons un Džordžs Storss publicēja savus pētījumus un uzstājās ar lekcijām, kurās drosmīgi atmaskoja šos Sātana izplatītos melus. * Viņu darbi dziļi iespaidoja Č. Raselu un tā biedrus.

⁸ Nelielā Bībeles pētnieku grupa noskaidroja, ka arī citas mācības, kas saistītas ar mācību par dvēseles nemirstību, ir neskaidras un aplamas — piemēram, mācība, ka visi labie cilvēki dodas uz debesīm un ka ļauno cilvēku nemirstīgās dvēseles Dievs mūžīgi moka elles ugunīs. Č. Rasels un viņa biedri drosmīgi atmaskoja šos melus, publicēdami daudzus sprediķus, rakstus, grāmatas, brošūras un bukletus.

9. Kā žurnālā Sargtornis bija atmaskota trīsvienības doktrīna?

⁹ Bībeles pētnieki atspēkoja arī plaši atzīto trīsvienības doktrīnu. 1887. gadā žurnālā Sargtornis * bija atzīmēts: ”Dieva Raksti ļoti skaidri atklāj Jehovas un mūsu Kunga Jēzus personību un to, kāds ir viena stāvoklis attiecībā pret otru.” Kā bija norādīts tālāk žurnālā, ir ļoti pārsteidzoši,  ka ”ideja par trīsvienīgu Dievu — trīs Dieviem vienā un vienlaikus vienu Dievu trīs personās — varēja gūt ievērību un vispārēju atzinību. Bet fakts, ka tā ir noticis, parāda, cik cieši baznīca gulēja, kamēr ienaidnieks to iekala maldu važās.”

10. Kas Sargtornī bija teikts par 1914. gadu?

¹⁰ Kā liecināja žurnāla pilnais nosaukums Ciānas Sargtornis un Kristus Klātbūtnes Vēstnesis, viena no svarīgākajām tēmām tā lappusēs bija pravietojumi par Kristus klātbūtni. Uzticīgie ar garu svaidītie kristieši, kas sastādīja žurnāla rakstus, secināja, ka Daniēla pravietojums par ”septiņiem gadiem” jeb ”septiņiem laikiem” (Bībeles 1926. gada izdevums) var palīdzēt saprast, kad jāīstenojas Dieva nodomam par mesiānisko valstību. Jau 19. gadsimta 70. gados viņi norādīja, ka ”septiņi laiki” beigsies 1914. gadā. (Dan. 4:22; Lūk. 21:24.) Kaut arī mūsu brāļiem tolaik vēl nebija pilnībā skaidrs, kas tajā īpašajā gadā notiks, viņi plaši sludināja visu, ko zināja, un viņu darbam bija neizdzēšams iespaids.

11., 12. a) Vai brālis Rasels uzskatīja par savu nopelnu atziņas, ko viņš mācīja citiem? Paskaidrojiet. b) Kāda nozīme bija darbam, ko pirms 1914. gada veica Č. Rasels un viņa līdzgaitnieki?

 ¹¹ Ne Č. Rasels, ne viņa līdzgaitnieki neuzskatīja par savu nopelnu to, ka viņi saprata un cēla gaismā šīs svarīgās Bībeles mācības. Č. Rasels izteica atzinību tiem, kas bija daudz ko izpētījuši pirms viņa. Bet, galvenais, viņš deva godu Dievam Jehovam, kas māca savus kalpus, sniedzot tiem vajadzīgās zināšanas tieši vajadzīgajā laikā. Nav šaubu, ka Jehova svētīja Č. Rasela un viņa biedru centienus atsijāt patiesību no maldiem. Gadiem ejot, viņi aizvien vairāk atšķīrās un norobežojās no kristīgās pasaules.

¹² Lielais darbs, ko uzticīgie kristieši paveica pirms 1914. gada, aizstāvēdami Bībeles patiesās mācības, ir apbrīnas vērts. Par šiem pagātnes notikumiem 1917. gada 1. novembra Sargtornī bija teikts: ”Miljoniem cilvēku mūsdienās ir atbrīvojušies no baiļu nastas, zem kuras viņus turēja mācība par elles ugunīm un citas viltus mācības. [..] Patiesības ūdeņu straume, kas sāka plūst vairāk nekā pirms četrdesmit gadiem, joprojām pieņemas spēkā un arī turpmāk pieņemsies spēkā, līdz tā piepildīs visu zemi; un tās pretinieku centieni neļaut patiesībai izplatīties pa visu zemi būs tikpat nesekmīgi kā mēģinājums izsmelt jūru ar karoti.”

13., 14. a) Kā ”vēstnesis” bija sataisījis ceļu mesiāniskā ķēniņa priekšā? b) Ko mēs varam mācīties no mūsu brāļiem, kas dzīvoja vairāk nekā pirms simts gadiem?

¹³ Padomājiet: vai Dieva kalpi būtu sagatavoti Kristus klātbūtnes sākumam, ja viņi nespētu atšķirt Jēzu no viņa Tēva, Jehovas? Noteikti nē! Tāpat viņi tam nebūtu gatavi, ja uzskatītu, ka nemirstība ir piešķirta visiem bez izņēmuma, nevis tiek dāvāta nedaudziem, kas cieši seko Kristus pēdās; viņi nebūtu gatavi arī tad, ja domātu, ka Dievs mūžīgi moka cilvēkus elles ugunīs un tiem nav cerību uz atbrīvošanu. Nav šaubu, ka ”vēstnesis” bija sataisījis ceļu mesiāniskā ķēniņa priekšā.

¹⁴ Ko mēs varam mācīties no mūsu brāļiem, kas dzīvoja vairāk nekā pirms simts gadiem? Līdzīgi šiem kristiešiem, arī mums ir cītīgi jālasa un jāpēta Dieva Raksti. (Jāņa 17:3.) Kamēr materiālistiski noskaņotā pasaule garīgā ziņā kļūst aizvien vārgāka, rūpēsimies, lai mūsu garīgā apetīte turpinātu augt. (Nolasīt 1. Timotejam 4:15.)

15. Ko Bībeles pētnieki pakāpeniski saprata? (Sk. arī piezīmi.)

¹⁵ Bībeles pētnieki mācīja, ka ir jāsarauj saites ar baznīcām, kas pieder pie pasaules. 1879. gadā Sargtornī bija pieminēta ”Babilonas baznīca”. Vai runa bija par pāvesta varu vai Romas katoļu baznīcu? Jau gadsimtiem ilgi protestantu reliģijas bija skaidrojušas, ka ”Babilona” Bībelē attēlo katoļu baznīcu. Turpretī Bībeles pētnieki pakāpeniski saprata, ka pie mūsdienu Babilonas pieder visas kristīgās pasaules baznīcas. Šāda secinājuma pamatā bija fakts, ka  visas kristīgās baznīcas mācīja reliģiskus melus, piemēram, doktrīnas, kas bija apskatītas iepriekšējās rindkopās. * Ar laiku mūsu publikācijās arvien tiešāk tika norādīts, kā ir jārīkojas godprātīgiem cilvēkiem, kas pieder pie Babilonas baznīcām.

16., 17. a) Kāds aicinājums bija lasāms grāmatas Tūkstošgades ausma 3. sējumā un žurnālā Sargtornis? b) Kāds uzskats vājināja šo vārdu spēku? (Sk. piezīmi.)

¹⁶ Piemēram, grāmatas Millennial Dawn (Tūkstošgades ausma) 3. sējumā, kas tika izdots 1891. gadā, bija uzsvērts, ka Dievs ir atmetis mūsdienu Babilonu. Tur bija teikts: ”Viss veidojums ar visām tā daudzajām daļām ir atmests.” Grāmatā bija rakstīts, ka visi, kas ”neatbalsta [Babilonas] viltus mācības un paražas, tagad tiek aicināti nošķirties no tās”.

¹⁷ Sargtorņa 1900. gada janvāra numurā tika uzrunāti tie, kas joprojām nebija izsvītrojuši savu vārdu no kristīgās pasaules baznīcu sarakstiem un savu rīcību pamatoja ar vārdiem: ”Es esmu patiesības pusē, un es reti eju uz citām reliģiskām sapulcēm.” Žurnālā bija vaicāts: ”Bet vai tas ir pareizi — pa pusei atstāt Babilonu un pa pusei tomēr piederēt pie tās? Vai tā ir paklausība, kāda tiek prasīta.. un kāda patīk Dievam un ir viņam pieņemama? Nē, nav. Viņš [baznīcas loceklis], pievienojoties kādai konfesijai, ir publiski uzņēmies saistības pret to, un viņam visas šīs saistības uzticīgi jāpilda līdz brīdim, kad viņš.. oficiāli atsakās no piederības tai.” Turpmākajos gados tas tika uzsvērts vēl vairāk. * Jehovas kalpiem ir jāsarauj visas saites ar viltus reliģijām.

18. Kāpēc Dieva kalpiem bija jāiziet no lielās Babilonas?

¹⁸ Ja brīdinājumi iziet no lielās Babilonas nebūtu izteikti regulāri, vai Kristus, kļūstot par ķēniņu, atrastu uz zemes ar garu svaidītu Dieva kalpu grupu, kas ir gatava viņa klātbūtnei? Noteikti neatrastu, jo kristieši var pielūgt Jehovu ”garā un patiesībā” tikai tad, ja viņi nav Babilonas pakļautībā. (Jāņa 4:24.) Vai arī mēs esam apņēmušies palikt nošķirti no viltus reliģijas? Paklausīsim norādījumam: ”Izejiet no tās!” (Nolasīt Atklāsmes 18:4.)

19., 20. Kādi mudinājumi bija publicēti Sargtornī?

¹⁹ Bībeles pētnieki mācīja, ka ticības biedriem, ja tas ir iespējams, jāpulcējas kopā, lai pielūgtu Dievu. Ar to vien nepietiek, ka patiesie kristieši iziet no viltus reliģijas. Ir būtiski, lai viņi pievienotos tīrajai pielūgsmei. Jau no pašiem pirmajiem Sargtorņa numuriem lasītāji tika mudināti pulcēties kopā, lai pielūgtu Dievu. Piemēram, 1880. gada jūlijā brālis Rasels, rakstīdams par ceļojumu, kura laikā viņš daudzviet uzstājās ar runām, minēja, cik uzmundrinošas bija šīs sapulces. Pēc tam viņš aicināja lasītājus sūtīt uz žurnāla redakciju pastkartes ar ziņām par šādām sapulcēm,  lai daļu no šīm ziņām publicētu žurnālā. Brālis Rasels arī paskaidroja, kāpēc viņš izteica šo aicinājumu: ”Pastāstiet mums visiem, ..kā Kungs jūs svētī un vai jūs turpināt pulcēties kopā ar tiem, kam ir tāda pati ticība.”

²⁰ Kādā no 1882. gada Sargtorņa numuriem bija publicēts raksts ”Pulcēsimies kopā”. Tajā kristieši tika mudināti rīkot sapulces, lai viņi ”cits citu pamācītu, uzmundrinātu un stiprinātu”. Rakstā bija teikts: ”Nav svarīgi, vai jūsu vidū ir kāds izglītots vai talantīgs. Lai katrs ņem līdzi savu Bībeli, papīru un zīmuli, un sarūpējiet tik daudz.. Bībeles konkordanču, ..cik vien iespējams. Izraugieties tēmu; lai to saprastu, lūdziet pēc Gara vadības; tad lasiet, domājiet, salīdziniet Bībeles pantus citu ar citu, un jūs noteikti tiksiet vadīti patiesībā.”

21. Ko var mācīties no draudzes Alegeini un no brāļa Rasela?

²¹ Bībeles pētnieku galvenā pārvalde atradās Alegeini (ASV, Pensilvānijas štats). Mūsu brāļi un māsas Alegeini rādīja labu priekšzīmi citiem un regulāri sanāca kopā, paklausot Dieva iedvesmotajam mudinājumam, kas rakstīts  Ebrejiem 10:24, 25. (Nolasīt.) Pēc daudziem gadiem kāds padzīvojis brālis, vārdā Čārlzs Keipens, atcerējās, kā viņš zēna gados bija apmeklējis šīs sapulces. Viņš rakstīja: ”Es joprojām atceros kādu Bībeles pantu, kas bija lasāms uz Sargtorņa biedrības sapulču zāles sienas: ”Viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi.” Šis pants vienmēr ir stāvējis man prātā — Jehovas kalpi netiek dalīti garīdzniekos un lajos.” (Mat. 23:8, LB-65.) Brālis Keipens atcerējās rosinošās, uzmundrinošās sapulces un sirsnību, ar kādu brālis Rasels centās rūpēties par katru draudzes locekli.

22. Kā dievbijīgi cilvēki atsaucās uz mudinājumu apmeklēt kristiešu sapulces, un ko mēs no viņiem varam mācīties?

²² Dievbijīgi cilvēki sekoja šim paraugam un norādījumiem, ko saņēma. Draudzes izveidojās arī citos ASV štatos, piemēram, Ohaio un Mičiganā, pēc tam citur Ziemeļamerikā, kā arī citās zemēs. Padomājiet: vai Dieva kalpi tiešām būtu bijuši gatavi Kristus klātbūtnei, ja viņi nebūtu mācījušies paklausīt Dieva iedvesmotajam norādījumam pulcēties kopā, lai pielūgtu Dievu? Nē, nebūtu. Un kā ir mūsdienās? Arī mums ir vajadzīga tāda pati apņēmība apmeklēt kristiešu sapulces un izmantot katru iespēju pielūgt Dievu kopā ar brāļiem un māsām un garīgi stiprināt citam citu.

23. Kā Sargtornī bija norādīts, ka visiem svaidītajiem kristiešiem ir jāsludina patiesība?

²³ Bībeles pētnieki mācīja, ka visiem svaidītajiem kristiešiem ir jāsludina patiesība. 1885. gadā Sargtornī bija  atzīmēts: ”Mēs nedrīkstam aizmirst, ka ikviens svaidīto draudzes loceklis ir svaidīts sludināt (Jes. 61:1), aicināts kalpošanai.” Savukārt 1888. gadā bija lasāmi vārdi: ”Mūsu uzdevums ir skaidrs. [..] Ja mēs to ignorētu un meklētu attaisnojumus, mēs būtu kūtri kalpi un tā apliecinātu, ka neesam cienīgi saņemt augsto stāvokli, kuram esam aicināti.”

24., 25. a) Kā Č. Rasels un viņa līdzgaitnieki veicināja sludināšanu? b) Ko kāds kolportieris stāstīja par sludināšanu laikā, kad automobiļi vēl bija retums?

²⁴ Brālis Rasels un viņa līdzgaitnieki ne tikai mudināja visus sludināt, bet arī sāka izdot bukletus, kurus sauca Bible Students’ Tracts (Bībeles pētnieku bukleti) un kuri vēlāk iznāca ar nosaukumu Old Theology Quarterly (Vecā teoloģija, ceturkšņa izdevums). Sargtorņa lasītāji saņēma šos bukletus, lai bez maksas izplatītu tos citiem.

²⁵ Pilnas slodzes sludinātāji tika saukti par kolportieriem. Viens no viņiem bija Čārlzs Keipens, kas bija minēts iepriekš. Šis brālis atcerējās: ”Kad es sludināju savā teritorijā Pensilvānijas štatā, es izmantoju ASV Ģeoloģiskās izpētes dienesta izdotās kartes. Kartēs bija redzami visi ceļi, tāpēc es varēju kājām izstaigāt katru nostūri. Dažreiz, kad es kādas trīs dienas biju staigājis pa lauku apvidiem, piedāvādams cilvēkiem pasūtīt grāmatas no sērijas Rakstu studijas, es noīrēju zirgu un ratus, lai piegādātu pasūtītās grāmatas. Bieži vien es nakšņoju pie fermeriem. Tajos laikos automobiļi bija liels retums.”

26. a) Kāpēc Dieva kalpiem bija jāsludina, lai viņi būtu gatavi Kristus valdīšanai? b) Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā?

²⁶ Sludinātājiem tolaik noteikti bija vajadzīga dedzība un drosme. Vai patiesie kristieši būtu bijuši gatavi Kristus valdīšanas sākumam, ja viņi nebūtu sapratuši, cik svarīgi ir sludināt? Noteikti nebūtu! Sludināšanai bija jākļūst par vienu no spilgtākajām Kristus klātbūtnes pazīmēm. (Mat. 24:14.) Dieva kalpiem šis darbs, kas glābj cilvēku dzīvību, bija jāuzskata par galveno savā dzīvē. Arī mums būtu jāpadomā: vai sludināšana ir galvenais manā dzīvē? Vai es esmu gatavs no kaut kā atteikties, lai sludinātu pēc iespējas lielākā mērā?

27., 28. Ko apustulis Jānis vēroja parādībā, un kā Sātans un viņa dēmoni reaģēja uz Dieva valstības dzimšanu?

²⁷ Beidzot pienāca ilgi gaidītais 1914. gads. Kā bija atzīmēts nodaļas sākumā, iespaidīgos notikumus, kas risinājās debesīs, neredzēja neviens cilvēks. Taču apustulim Jānim bija dots redzējums, kurā simboliski bija attēloti šie notikumi. Mēģināsim iztēloties: Jānis debesīs ierauga ”iespaidīgu zīmi”. ”Sieviete” — Dieva organizācijas debesu daļa, ko veido garīgās būtnes, — gaida bērnu, un tad viņai piedzimst dēls. Par šo simbolisko bērnu tiek teikts, ka viņš drīz ”ganīs visas tautas ar dzelzs zizli”. Uzreiz pēc dzimšanas bērns  tiek ”aizrauts pie Dieva un viņa troņa”. Skaļa balss debesīs saka: ”Tagad ir atnākusi glābšana, ko dod mūsu Dievs, viņa spēks un valstība un viņa Kristus vara.” (Atkl. 12:1, 5, 10.)

²⁸ Jānis parādībā redzēja mesiāniskās valstības dzimšanu. Tas bija grandiozs notikums, bet ne visi par to priecājās. Sātans un viņa dēmoni karoja pret uzticīgajiem eņģeļiem, kuru priekšgalā bija Mihaēls jeb Kristus. Kāds bija kara iznākums? Mēs lasām: ”Lielais pūķis, senā čūska, ko sauc par Velnu un Sātanu un kas maldina visu pasauli, tika nogāzts, viņš tika nomests zemē, un viņa eņģeļi tika nogāzti kopā ar viņu.” (Atkl. 12:7, 9.)

29., 30. Kā pēc mesiāniskās valstības dzimšanas mainījās apstākļi a) uz zemes, b) debesīs?

²⁹ Jau ilgi pirms 1914. gada Bībeles pētnieki sludināja, ka šajā gadā sāksies grūti laiki. Bet pat viņi nevarēja iedomāties, cik precīzs izrādīsies šis paredzējums. Apustulim Jānim dotajā parādībā bija atklāts, ka Sātanam būs arvien lielāka ietekme uz cilvēku sabiedrību: ”Bēdas zemei un jūrai, jo Velns ir nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka viņam atlicis maz laika.” (Atkl. 12:12.) 1914. gadā izcēlās Pirmais pasaules karš un visā pasaulē sāka piepildīties Kristus klātbūtnes zīme, kas liecināja, ka viņš jau valda. Bija sākušās šī laikmeta ”pēdējās dienas”. (2. Tim. 3:1.)

³⁰ Turpretī debesīs valdīja liels prieks. Sātans un viņa dēmoni no turienes bija padzīti uz visiem laikiem. Atklāsmes grāmatā ir teikts: ”Tāpēc priecājieties, debesis un jūs, kas tur dzīvojat!” (Atkl. 12:12.) Kad Jēzus bija iecelts par ķēniņu un debesis bija attīrītas, mesiāniskā valstība bija gatava rīkoties Dieva kalpu labā, kuri dzīvoja uz zemes. Ko valstība paveica? Kā apskatījām nodaļas sākumā, vispirms Kristus, ”derības vēstnesis”, attīrīja Dieva tautu. Kā tas notika?

31. Ko Maleahijs rakstīja par attīrīšanas laiku, un kā šis pravietojums sāka piepildīties? (Sk. arī piezīmi.)

³¹ Maleahija pravietojumā bija norādīts, ka attīrīšanas laiks nebūs viegls. Viņš rakstīja: ”Kas varēs izturēt Viņa atnākšanas dienu, un kas varēs pastāvēt, kad Viņš ieradīsies? — Jo Viņš ir kā zeltkaļa kausētāja uguns un kā veļas mazgātājas sārms.” (Mal. 3:2.) Cik gan patiesi izrādījās šie vārdi! Sākot ar 1914. gadu, Dieva kalpi uz zemes pieredzēja daudz grūtību un smagu pārbaudījumu. Plosoties Pirmajam pasaules karam, daudzi Bībeles pētnieki tika nežēlīgi vajāti un nonāca ieslodzījumā. *

32. Kādas grūtības Dieva kalpi pieredzēja pēc 1916. gada?

³² Grūtības radīja arī situācija organizācijas iekšienē. 1916. gadā 64 gadu vecumā nomira brālis Rasels, un daudzus Dieva kalpus šī ziņa satrieca. Pēc viņa nāves kļuva redzams,  ka daži pārāk lielu uzmanību bija pievērsuši vienam cilvēkam. Brālis Rasels nebija vēlējies, lai viņu godinātu, taču daudzu cieņa pret viņu robežojās ar pielūgsmi. Daļa Bībeles pētnieku uzskatīja, ka pēc Č. Rasela nāves patiesības gaisma pārstās pieaugt, un tāpēc viņi ļoti pretojās jebkādām izmaiņām. Šāda attieksme izraisīja atkrišanu un radīja šķelšanos organizācijā.

33. Kā Dieva kalpu uzticību pārbaudīja nepiepildītas gaidas?

³³ Par vēl vienu pārbaudījumu kļuva nepiepildītas gaidas. Sargtornī bija pareizi norādīts, ka 1914. gadā beigsies tautām atvēlētie laiki, bet brāļi vēl nebija sapratuši, kam tajā gadā bija jānotiek. (Lūk. 21:24.) Viņi domāja, ka 1914. gadā Kristus paņems uz debesīm ”līgavas” grupu, ko veido svaidītie kristieši, un viņi sāks valdīt ar Kristu debesīs. Šīs cerības neīstenojās. 1917. gada beigās Sargtornī izskanēja paziņojums, ka 40 gadus ilgusī pļauja beigsies 1918. gada pavasarī. Taču sludināšana nebeidzās — tā tikai vērsās plašumā. Nedaudz vēlāk Sargtornī tika izteikta doma: pļauja tiešām ir beigusies, bet ir sācies laiks, kad jāsavāc ražas atlikums. Tomēr daudzi bija vīlušies un pārstāja kalpot Jehovam.

34. Kādu nopietnu pārbaudījumu Bībeles pētnieki pieredzēja 1918. gadā, un kāpēc kristīgā pasaule uzskatīja viņus par ”mirušiem”?

³⁴ 1918. gadā Bībeles pētnieki pieredzēja vēl vienu nopietnu pārbaudījumu. Džozefs Raterfords, kas pēc Č. Rasela nāves uzņēmās vadību Dieva tautā, un septiņi citi brāļi, kuriem bija uzticēti atbildīgi pienākumi, tika arestēti. Brāļiem netaisnīgi piesprieda ilgus cietumsodus, kas viņiem bija jāizcieš federālajā cietumā Atlantā (ASV, Džordžijas štats). Kādu laiku varēja domāt, ka Dieva tautas darbība ir apturēta. Daudzi kristīgās pasaules garīdznieki līksmoja. Viņi sprieda: ”vadītāji” ir apcietināti, galvenā pārvalde Ņujorkā, Bruklinā, ir slēgta, pret sludināšanu vēršas gan ASV, gan Eiropā — tātad šie traucējošie Bībeles pētnieki ir ”miruši” un vairs nav nekāds drauds. (Atkl. 11:3, 7—10.) Cik gan rūgti viņi maldījās!

35. Kāpēc Jēzus pieļāva, ka viņa sekotāji pieredz grūtības, un kā viņš tiem palīdzēja?

³⁵ Patiesības pretinieki nezināja svarīgu faktu: Jēzus pieļāva, ka viņa sekotāji pieredz grūtības, bet tikai tāpēc, ka Jehova tajā laikā tos ”kausēja un dzidrināja”. (Mal. 3:3.) Jehova un viņa Dēls bija pārliecināti, ka uzticīgie kristieši pārbaudījumos tiks norūdīti, attīrīti un kļūs vēl piemērotāki, lai kalpotu savam ķēniņam. Jau 1919. gada sākumā kļuva skaidrs, ka svētais gars bija paveicis to, ko Dieva tautas pretinieki uzskatīja par neiespējamu. Uzticīgie kristieši bija ”atdzīvojušies”! (Atkl. 11:11.) Tajā laikā Kristus piepildīja svarīgu pēdējo dienu pazīmi. Viņš iecēla ”uzticamo un  gudro kalpu” — nelielu grupu svaidīto kristiešu, kam bija jāuzņemas vadība Dieva tautā, gādājot tai garīgo uzturu īstajā laikā. (Mat. 24:45—47.)

36. Kas liecināja, ka Dieva tauta garīgā ziņā ir atdzīvojusies?

³⁶ 1919. gada 26. martā brālis Raterfords un viņa līdzgaitnieki tika atbrīvoti no cietuma. Pavisam drīz, tā paša gada septembrī, tika ieplānots kongress. Vēl brāļiem bija padomā otra žurnāla izdošana. Šo žurnālu, kura nosaukums bija The Golden Age (Zelta Laikmets), bija paredzēts kopā ar žurnālu Sargtornis izplatīt sludināšanā. * Tajā pašā gadā sāka iznākt izdevums Bulletin (Biļetens). Tagad tas ir pazīstams kā darba burtnīca Kristīgā Dzīve un Kalpošana. Jau no pirmā numura šis izdevums ir mudinājis brāļus un māsas dedzīgi sludināt. Mēs varam skaidri redzēt, ka kopš 1919. gada arvien vairāk un vairāk tika uzsvērts, cik svarīgi ir sludināt cilvēkiem personiski, ejot pie viņiem uz mājām.

37. Kā pēc 1919. gada kļuva redzams, ka daži kristieši ir zaudējuši uzticību Jehovam?

³⁷ Sludināšana sekmēja Kristus kalpu tālāku attīrīšanos, jo tie, kas bija lepni un augstprātīgi, negribēja pildīt  šo necilo uzdevumu. Draudzes locekļi, kas nevēlējās sludināt, sarāva saites ar tiem, kas saglabāja uzticību Kristum. Pēc 1919. gada daži no viņiem, kļuvuši rūgtuma pilni, sāka celt neslavu Jehovas kalpiem, tos apmelot un pat nostājās pretinieku pusē.

38. Ko mums sniedz pārdomas par sekmēm un uzvarām, ko ir guvuši Kristus sekotāji?

³⁸ Neskatoties uz šādiem uzbrukumiem, Kristus sekotāji uz zemes garīgā ziņā zēla un plauka. Pārdomas par sekmēm un uzvarām, ko Kristus sekotāji ir guvuši kopš šī laika, sniedz mums pārliecību, ka Dieva valstība valda. Vienīgi pateicoties Dieva atbalstam un svētībām, ko viņš dod ar sava Dēla un mesiāniskās valstības starpniecību, nepilnīgu cilvēku grupai ir bijis iespējams gūt daudzas uzvaras pār Sātanu un ļauno pasauli. (Nolasīt Jesajas 54:17.)

39., 40. a) Kādas ir dažas no šīs grāmatas iezīmēm? b) Ko mēs gūsim, pētot šo grāmatu?

³⁹ Nākamajās nodaļās ir apskatīts, ko šeit, uz zemes, Dieva valstība ir paveikusi simts gados kopš tās dzimšanas debesīs. Katrā grāmatas daļā valstības darbs ir aplūkots no kāda noteikta aspekta. Atkārtojuma jautājumi nodaļu beigās mums katram palīdzēs pārdomāt, cik reāla mums ir Dieva valstība. Grāmatas pēdējās nodaļās pievērsta uzmanība notikumiem, ko mēs varam gaidīt tuvā nākotnē, kad Dieva valstība nāks, lai iznīcinātu ļaunos un pārveidotu zemi par paradīzi. Ko jūs gūsiet, iedziļinoties šajā grāmatā?

⁴⁰ Sātans grib sagraut jūsu ticību Dieva valstībai. Taču Jehova vēlas stiprināt jūsu ticību, lai tā jūs aizsargātu un dotu jums spēku. (Efes. 6:16.) Tāpēc cītīgi pētiet šo grāmatu. Laiku pa laikam padomājiet: vai man Dieva valstība ir reāla? Ja tā jums būs reāla, jūs uzticīgi un dedzīgi atbalstīsiet to un pieredzēsiet dienu, kad visi zemes iedzīvotāji pārliecināsies, ka Dieva valstība pastāv un ka tā valda.