1., 2. Kā Bībeles Jaunās pasaules tulkojumā ir pagodināts Dieva vārds?

1947. gada 2. decembrī, saulainā ziemas dienā, neliela svaidīto brāļu grupa, kas strādāja Bruklinas Bētelē (Ņujorkā), uzsāka ļoti apjomīgu darbu. Lai arī darbs bija sarežģīts, turpmākos 12 gadus viņi strādāja cītīgi un neatlaidīgi. Beidzot 1960. gada 13. martā, svētdienā, viņi bija pabeiguši jaunu Bībeles tulkojumu. Pēc trim mēnešiem, tā paša gada 18. jūnijā, brālis Neitans Nors kongresā Mančestrā (Lielbritānija) paziņoja, ka ir laists klajā pēdējais Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojuma sējums. N. Nors precīzi raksturoja visu klātesošo jūtas: ”Šodien Jehovas lieciniekiem visā plašajā pasaulē ir prieka.. pilna diena!” Lielu iemeslu priekam sagādāja kāda svarīga jaunā tulkojuma iezīme — tajā plaši bija lietots Dieva personvārds.

² Daudzos Bībeles tulkojumos Dieva vārds nav lietots. Taču svaidītie Jehovas kalpi vērsās pret Sātana centieniem izdzēst Dieva vārdu no cilvēku atmiņas. Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma priekšvārdā bija teikts: ”Šis tulkojums sevišķi izceļas ar to, ka Dieva vārds tajā ir atjaunots savā pienācīgajā vietā.” Tajā Dieva personvārds, Jehova, ir atrodams vairāk nekā 7000 reižu. Jaunās pasaules tulkojums izcilā veidā ir pagodinājis mūsu debesu Tēva Jehovas vārdu.

3. a) Ko mūsu brāļi saprata par Dieva vārda nozīmi? b) Kā būtu jāsaprot vārdi, kas lasāmi 2. Mozus 3:13, 14? (Sk. ” Dieva vārda nozīme”.)

³ Bībeles pētnieki sākotnēji uzskatīja, ka Dieva vārds nozīmē ”Es Esmu, kas Es Esmu”. (2. Moz. 3:14.) Tāpēc 1926. gada 1. janvāra Sargtornī bija teikts: ”Vārds Jehova attiecas uz personu, ..kurai nav ne sākuma, ne gala.” Tomēr, pirms tika uzsākts darbs pie Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma, Jehova saviem kalpiem bija palīdzējis saprast, ka viņa vārds norāda ne tikai uz to, ka viņš pastāv mūžīgi, bet — kas ir daudz svarīgāk — arī uz to, ka viņš ir Dievs, kas aktīvi rīkojas, lai īstenotu savu nodomu. Viņi saprata,  ka vārds Jehova burtiski nozīmē ”viņš liek tapt”. Jehova lika tapt Visumam un ar saprātu apveltītām būtnēm, un viņš joprojām liek īstenoties savai gribai un nodomam. Kāpēc ir tik svarīgi, lai Dieva vārds tiktu pagodināts, un kā mēs varam pagodināt Dieva vārdu?

4., 5. a) Ko mēs lūdzam, kad vēršamies pie Dieva ar vārdiem ”Lai tiek svētīts tavs vārds”? b) Kā Dievs svētīs savu vārdu, un kad tas notiks?

⁴ Jehova vēlas, lai viņa vārds tiktu pagodināts. Īstenībā sava vārda svētīšana Jehovam ir pats svarīgākais, kā to apliecina pirmais lūgums Jēzus parauglūgšanā: ”Lai tiek svētīts tavs vārds.” (Mat. 6:9.) Ko mēs lūdzam, kad vēršamies pie Dieva ar šiem vārdiem?

⁵ Kā mēs uzzinājām grāmatas 1. nodaļā, lūgums ”Lai tiek svētīts tavs vārds” ir viens no trim Jēzus parauglūgšanā minētajiem lūgumiem, kas ir saistīti ar Jehovas nodomu. Pārējie divi skan: ”Lai nāk tava valstība” un ”Lai tava griba notiek”. (Mat. 6:10.) Tāpat kā mēs lūdzam Jehovam, lai nāk viņa valstība un lai notiek viņa griba, mēs viņam lūdzam, lai viņš svētī savu vārdu. Citiem vārdiem sakot, mēs vēršamies pie Jehovas ar lūgumu, lai viņš rīkojas un attīra savu vārdu no negoda, kas tam ir sagādāts kopš sacelšanās Ēdenē. Kā Jehova atbildēs uz šādiem lūgumiem? Viņš ir paziņojis: ”Es celšu savu lielo vārdu atkal godā, kas tagad negodā likts pagānu starpā.” (Ecēh. 36:23; 38:23.) Armagedonā, kad Jehova darīs galu ļaunumam, viņš svētīs savu vārdu visu radīto būtņu priekšā.

6. Kā mēs varam svētīt Dieva vārdu?

⁶ Vēstures gaitā Jehova ir ļāvis saviem kalpiem piedalīties viņa vārda svētīšanā. Protams, mēs nevaram padarīt Dieva vārdu svētāku, kāds tas jau ir. Tas ir svēts visaugstākajā mērā. Bet kā mēs to varam svētīt? Pravietis Jesaja rakstīja: ”Turiet.. par svētu to Kungu Cebaotu [”karapulku Jehovu”, NW].” Jehova pats par saviem kalpiem teica: ”Tie svētīs manu vārdu.. un parādīs bijību Israēla Dievam.” (Jes. 8:13; 29:23.) Mēs svētām Dieva vārdu, nošķirdami to no citiem vārdiem un uzskatīdami par augstāku nekā citus vārdus, cienīdami visu, kas ir saistīts ar šo vārdu, un palīdzēdami arī citiem to uzskatīt par svētu. Mēs apliecinām dziļu bijību un cieņu pret Dieva vārdu, ja atzīstam Jehovu par savu valdnieku un no sirds it visā viņam paklausām. (Sal. Pam. 3:1; Atkl. 4:11.)

7., 8. a) Kāpēc bija jāpaiet laikam, līdz Dieva kalpi varēja saukties viņa vārdā? b) Ko mēs apskatīsim tālāk?

⁷ Mūsdienās Dieva kalpi savās publikācijās Dieva vārdu ir lietojuši jau kopš 19. gadsimta 70. gadiem.  Piemēram, 1879. gada augusta Sargtornī un tajā pašā gadā izdotajā dziesmu grāmatā Songs of the Bride (Līgavas dziesmas) ir minēts vārds Jehova. Tomēr, kā var secināt, pirms Jehova ļāva savai tautai saukties viņa svētajā vārdā, viņš parūpējās, lai tā atbilstu prasībām, kas ļauj saņemt tik lielu godu. Kā Jehova sagatavoja agrīnos Bībeles pētniekus tam, lai tie varētu saukties viņa vārdā?

⁸ Atskatoties pagātnē, mēs redzam, kā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Jehova saviem kalpiem palīdzēja skaidrāk saprast mācības, kas saistītas ar viņa vārdu. Apskatīsim trīs piemērus.

9., 10. a) Kāpēc Sargtorņa pirmajos numuros bieži galvenā uzmanība bija pievērsta Jēzum? b) Kādas izmaiņas bija vērojamas pēc 1919. gada, un kāds bija iznākums? (Sk. arī ” Kā Sargtornī ir godināts Dieva vārds”.)

⁹ Pirmkārt, Jehovas kalpi saprata, cik svarīgs ir Dieva vārds. Agrīnie Bībeles pētnieki uzskatīja, ka Bībeles galvenā mācība ir mācība par izpirkumu. Tas izskaidro faktu, kāpēc Sargtornī bieži galvenā uzmanība bija pievērsta Jēzum. Piemēram, Sargtorņa pirmajā izdošanas gadā Jēzus vārds šajā žurnālā bija minēts desmit reižu biežāk par Jehovas vārdu. Par šo agrīno posmu Bībeles pētnieku vēsturē kādā 1976. gada 15. marta Sargtorņa rakstā bija teikts, ka Bībeles pētnieki Jēzum piešķīra ”pārlieku lielu nozīmi”. Taču ar laiku Jehova viņiem palīdzēja saprast, cik liela uzmanība Bībelē ir veltīta viņa personvārdam. Kā tas ietekmēja Bībeles pētniekus? Tajā pašā Sargtorņa rakstā bija norādīts, ka īpaši kopš 1919. gada ”viņi sāka vairāk godāt Mesijas debesu Tēvu, Jehovu”. Nākamo desmit gadu laikā Dieva vārds Sargtornī bija pieminēts vairāk nekā 6500 reižu.

¹⁰ Parādīdami pienācīgu cieņu Dieva vārdam, mūsu brāļi apliecināja, ka viņi to mīl. Viņi sāka slavēt Jehovas vārdu, tāpat kā to senatnē darīja Mozus. (5. Moz. 32:3; Ps. 34:4.) Un, saskaņā ar Bībeles solījumu, Jehova ievēroja, ka viņa kalpi mīl viņa vārdu, un bija pret tiem labvēlīgs. (Ps. 119:132; Ebr. 6:10.)

11., 12. a) Kādas izmaiņas bija vērojamas mūsu publikācijās pēc 1919. gada? b) Kam Jehova pievērsa savu kalpu uzmanību, un kāpēc?

¹¹ Otrkārt, patiesie kristieši skaidrāk saprata, kādu darbu Dievs viņiem ir uzticējis. Īsi pēc 1919. gada svaidītie brāļi, kas bija uzņēmušies vadību Dieva tautā, izpētīja kādu Jesajas pravietojumu. Tas brāļus mudināja publikācijās uzsvērt, cik svarīgi ir sludināt. Vai šīs izmaiņas bija ”uzturs īstajā laikā”? (Mat. 24:45.)

¹² Pirms 1919. gada Sargtornī ne reizi nebija apskatīti Jesajas vārdi: ””Jūs esat mani liecinieki,” — tā saka tas Kungs, — ”un jūs esat mans kalps, ko Es esmu izredzējis.”” (Nolasīt Jesajas 43:10—12.) Taču drīz pēc 1919. gada brāļi žurnāla lappusēs sāka pievērst uzmanību šim Bībeles fragmentam, aicinādami visus svaidītos piedalīties darbā,  ko Jehova viņiem bija uzticējis, un liecināt par viņu. Laika posmā no 1925. līdz 1931. gadam vien Jesajas grāmatas 43. nodaļa tika aplūkota 57 Sargtorņa numuros, un katrā no tiem Jesajas teiktais tika attiecināts uz patiesajiem kristiešiem. Ir acīmredzams, ka šajā laikā Jehova savu kalpu uzmanību pievērsa darbam, kas viņiem bija jāveic. Kāpēc tas bija svarīgi? Tāpēc, ka ”viņu piemērotība vispirms bija jāpārbauda”. (1. Tim. 3:10.) Pirms Bībeles pētnieki varēja tikt nosaukti Jehovas vārdā, viņiem ar darbiem bija jāpierāda Jehovam, ka patiešām ir viņa liecinieki. (Lūk. 24:47, 48.)

13. Kā no Bībeles izriet, ka nav nekā svarīgāka par Dieva vārda svētīšanu?

¹³ Treškārt, Dieva kalpi saprata, cik būtiski ir svētīt Dieva vārdu. 20. gadsimta 20. gados viņi secināja, ka nav nekā svarīgāka par Dieva vārda svētīšanu. Kā tas izriet no Bībeles? Pārdomāsim divus piemērus. Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc Dievs izglāba izraēliešus no kalpības Ēģiptē? Jehova paskaidroja, ka viņš to darīja tādēļ, ”lai [viņa] vārds tiktu teikts visā zemē”. (2. Moz. 9:16.) Un kāpēc Jehova parādīja žēlsirdību izraēliešiem, kad tie sacēlās pret viņu? Jehova sacīja, ka viņš to darīja ”sava vārda dēļ, lai tas netop likts negodā pagānu tautu acīs”. (Ecēh. 20:8—10.) Ko Bībeles pētnieki mācījās no šiem un citiem Bībelē aprakstītiem notikumiem?

14. a) Ko 20. gadsimta 20. gadu beigās saprata Dieva kalpi? b) Kā jaunais Bībeles skaidrojums ietekmēja Bībeles pētniekus? (Sk. arī ” Spēcīgs pamudinājums sludināt”.)

¹⁴ 20. gadsimta 20. gadu beigās Dieva kalpi saprata, ko nozīmē vārdi, kurus vairāk nekā pirms 2700 gadiem par Jehovu bija teicis Jesaja: ”Tā tu vadīji savu tautu, lai darītu slavenu savu vārdu.” (Jes. 63:14.) Bībeles pētniekiem kļuva skaidrs, ka galvenais ir nevis viņu pašu glābšana, bet Dieva vārda svētīšana. (Jes. 37:20; Ecēh. 38:23.) 1929. gadā grāmatā Prophecy (Pravietojums) šī patiesība bija formulēta šādi: ”Nav nekā svarīgāka par to, lai Jehovas vārds tiktu svētīts visas radības priekšā.” Minētais precizējums Bībeles skaidrojumā turpmāk mudināja Dieva kalpus liecināt par Jehovu un attīrīt viņa vārdu no negoda.

15. a) Ko 30. gadu sākumā mūsu brāļi bija sapratuši? b) Kam bija pienācis laiks?

¹⁵ 30. gadu sākumā mūsu brāļi bija skaidrāk sapratuši, cik svarīgs ir Dieva vārds, kādu darbu Dievs viņiem ir uzticējis un cik būtiski ir tas, lai Dieva vārds tiktu svētīts. Nu bija pienācis laiks, kad Jehova saviem kalpiem varēja piešķirt godpilno iespēju saukties viņa vārdā. Kā tas notika? Pievērsīsim uzmanību dažiem pagātnes notikumiem.

16. a) Kādā izcilā veidā Jehova pagodina savu vārdu? b) Kura bija pirmā tauta, kas pārstāvēja Dievu?

¹⁶ Jehova izcilā veidā pagodina savu vārdu, izraudzīdamies uz zemes tautu, kas tiek nosaukta viņa vārdā. Sākot  ar 1513. gadu p.m.ē., izraēlieši bija Jehovas izraudzīta tauta, kas viņu pārstāvēja. (Jes. 43:12.) Taču viņi lauza līgumu, ko ar viņiem bija slēdzis Dievs, un mūsu ēras 33. gadā zaudēja savas īpašās attiecības ar Dievu. Drīz pēc tam Jehova ”pievērsa uzmanību tautām, lai no tām sapulcētu tautu savam vārdam”. (Ap. d. 15:14.) Šī jaunā tauta tika nosaukta par ”Dieva Izraēlu”, un to veidoja svaidītie Kristus sekotāji no daudzām tautām. (Gal. 6:16.)

17. Ko panāca Sātans?

¹⁷ Ap mūsu ēras 44. gadu Kristus mācekļus ”pēc Dieva gribas nosauca par kristiešiem”. (Ap. d. 11:26.) Sākotnēji šādi tika saukti tikai patiesie Kristus sekotāji.  (1. Pēt. 4:16.) Tomēr vēlāk, kā var secināt no Jēzus līdzības par kviešiem un nezālēm, Sātans panāca, ka apzīmējumu ”kristieši” attiecina arī uz viltus kristiešiem. Līdz ar to daudzus gadsimtus neīsto kristiešu vidū patiesie kristieši nebija skaidri saredzami. Taču situācija sāka mainīties, kad 1914. gadā pienāca ”pļaujas laiks”. Kādi notikumi tad risinājās? Šajā laikā eņģeļi sāka atdalīt neīstos kristiešus no patiesajiem. (Mat. 13:30, 39—41.)

18. Kas mūsu brāļiem palīdzēja saprast, ka ir vajadzīgs jauns nosaukums?

¹⁸ Pēc tam, kad 1919. gadā tika iecelts uzticamais kalps, Jehova savai tautai palīdzēja saprast, kādu darbu viņš tai ir uzticējis. Jehovas kalpi drīz vien pamanīja, ka tieši sludināšana pa mājām viņus atšķir no viltus kristiešiem. Šī atziņa viņiem palīdzēja saprast, ka nosaukums ”Bībeles pētnieki” viņus pietiekami neatšķir no citiem. Viņiem galvenais bija nevis tikai studēt Bībeli, bet gan liecināt par Dievu un slavēt viņa vārdu. Bet kāds nosaukums viņiem būtu piemērots? Atbildi uz šo jautājumu Dieva kalpi saņēma 1931. gadā.

19., 20. a) Kāda rezolūcija tika pieņemta kongresā 1931. gadā? b) Kā mūsu brāļi uztvēra rezolūciju par jauno nosaukumu?

¹⁹ 1931. gada jūlijā Kolumbusā (ASV, Ohaio štats) norisinājās kongress, uz kuru bija ieradušies aptuveni 15 tūkstoši Bībeles pētnieku. Kongresa programmiņas pirmajā lappusē bija redzami divi lieli burti — J un W. Daudzi izteica minējumus, ko tie varētu nozīmēt. Svētdien, 26. jūlijā, brālis Džozefs Raterfords nolasīja rezolūciju, kurā izskanēja nozīmīgi vārdi: ”Mēs gribam būt pazīstami ar konkrētu nosaukumu un vēlamies, lai citi mūs sauktu par Jehovas lieciniekiem.” Šajā brīdī visi klātesošie saprata, ko nozīmē noslēpumainie burti — tie atbilst nosaukumam ”Jehovas liecinieki” (angļu valodā šie vārdi sākas ar burtiem J un W). Jaunais nosaukums bija pamatots uz Bībeli, Jesajas 43:10.

²⁰ Pēc rezolūcijas pieņemšanas klausītāju rindas pāršalca sajūsmas saucieni un aplausi ilgi nerimās. Pateicoties radio translācijai, klātesošo reakciju varēja dzirdēt pat otrā pasaules malā. Ernests un Naomija Bārberi, kas dzīvoja Austrālijā, atcerējās: ”Kad Amerikā nogranda vētraini aplausi, brāļi Melburnā pielēca kājās un arī ilgi aplaudēja. Mēs to nekad neaizmirsīsim!” *

21. Kā jaunais nosaukums ietekmēja brāļus un māsas?

²¹ Uz Bībeli balstītais nosaukums ”Jehovas liecinieki” Dieva kalpiem piešķīra jaunus spēkus sludināšanā. Edvards un Džesija Graimsi, laulāts pāris, kas kalpoja par pionieriem ASV, bija starp tiem, kuri 1931. gadā  apmeklēja kongresu Kolumbusā. Viņi stāstīja: ”Mēs devāmies uz kongresu kā Bībeles pētnieki, bet atgriezāmies mājās kā Jehovas liecinieki. Mēs bijām priecīgi, jo bijām pieņēmuši nosaukumu, kas mums palīdzēja godināt mūsu Dieva vārdu.” Pēc šī kongresa daži Jehovas liecinieki izmantoja jaunu sludināšanas metodi. Kad viņi stādījās priekšā mājas iemītniekam, viņi tam iedeva vizītkarti, uz kuras bija rakstīts: ”JEHOVAS liecinieks, kas sludina par Dieva JEHOVAS valstību.” Dieva kalpi lepojās ar to, ka ir nosaukti Dieva Jehovas vārdā, un bija gatavi visiem vēstīt, cik nozīmīgs ir šis vārds. (Jes. 12:4.)

22. Kas liecina par to, ka Jehovas kalpi atšķiras no citiem?

²² Kopš tā laika, kad Jehova pamudināja svaidītos brāļus pieņemt nosaukumu, kas viņus atšķīra no citiem, ir pagājuši daudzi gadi. Vai šajā laikā Sātanam ir izdevies apslēpt no cilvēkiem to, kura ir Dieva tauta? Vai viņš ir panācis, ka Dieva tauta saplūst ar pārējām pasaules reliģiskajām organizācijām? Nē, viņa centieni ir cietuši neveiksmi. Nekad agrāk mēs, būdami Dieva liecinieki, neesam tik lielā mērā atšķīrušies no visiem pārējiem. (Nolasīt Mihas 4:5; Maleahija 3:18.) Citi mūs tik cieši saista ar Dieva vārdu, ka visus, kas to lieto, uzskata par Jehovas lieciniekiem. Jehovas patiesā pielūgsme, ko neaizēno kalniem līdzīgās viltus reliģijas, ”stāv jo stingri savos pamatos un paceļas pāri par visiem kalniem”. (Jes. 2:2.) Mūsu laikos Jehovas pielūgsme un viņa svētais vārds ir īpaši pagodināti.

23. Kāda stiprinoša doma ir atrodama 121. psalma 5. pantā?

²³ Apziņa, ka Jehova mūs aizsargā pret Sātana uzbrukumiem un ka viņš to darīs arī nākotnē, mūs stiprina. (Ps. 121:5.) Mēs noteikti jūtamies tāpat kā psalmu sarakstītājs, kurš sacīja: ”Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu, tie ļaudis, ko Viņš sev izredzējis par īpašumu!” (Ps. 33:12.)