Ir al contenido

Ir al índice

CAPÍTULO 124

Jesusta presochanku Judas traicionasqanrayku

Jesusta presochanku Judas traicionasqanrayku

MATEO 26:47-56 MARCOS 14:43-52 LUCAS 22:47-53 JUAN 18:2-12

  • JUDAS JESUSTA TRAICIONAN

  • PEDRO UJ RUNAJ NINRINTA MURURPAN

  • JESUSTA PRESOCHANKU

Kuraj sacerdotesqa Judasman nerqanku Jesusta traicionananpaj 30 qolqeta paganankuta. Chayrayku Judasqa chaupi tuta pasayta kuraj sacerdotesta, fariseosta, uj tropa soldadosta, comandantenkuta ima Jesuspaman pusarqa.

¿Maymantataj Judas chay runasta pusamorqa? Paytaqa aswan ñaupajllata Jesús kachaporqa, Pascua mikhunata tutan mikhushajtinku. Paytaj Jesuspa ñaupaqenmanta llojsiytawan, kuraj sacerdotespaman rerqa (Juan 13:27). Kuraj sacerdotestaj, guardiasninkuta, uj tropa soldadostawan tantaykorqanku. Judastaj ichapis paykunata pusarqa maypichus Jesús Pascua mikhunata mikhorqa, chay wasimanraj. Chaypi Jesusta mana tarispataj, chay runasta Cedrón wayqʼota chimpachispa Getsemaní huertaman pusarqa. Paywan risharqanku chay runasqa Jesusta japʼinankupaj armasniyoj, kʼanchanasniyoj ima karqanku.

Judasqa paykunata Olivos orqoman pusarqa. Payqa yacharqa Jesús chaypi kashasqanta. Imaraykuchus Jesuswan apostolesninwanqa ñaupaj diaspi Betaniamanta Jerusalenman rishaspa, kutimushaspa ima, Getsemaní huerta chaynejpipuni samarikorqanku. Jinapis Judaswan rej soldadosqa, chaupi tutapi Jesusta nichá rejsiyta atinkumanchu karqa. Chayrayku Judasqa chay runasman nerqa: “Pitachus muchʼaykusaj, chayta japʼispa presota apankichej”, nispa (Marcos 14:44).

Judasqa huertaman chayaytawan Jesusta apostolesnintawan rikorqa. Chantá Jesusman cheqanta rispa nerqa: “Imaynalla Yachachejníy”, nispa, muchʼaykorqataj. Jesustajrí taporqa: “¿Imamantaj jamunki?”, nispa (Mateo 26:49, 50). Chantá Jesús nillarqataj: “Judas, ¿ujta muchʼaykuwaspachu noqata japʼichiwanki?”, nispa (Lucas 22:48). Ajinata Judasqa Jesusta traicionarqa.

Chantá Jesusqa ñaupajman thaskirispa, paykunaj kʼanchanasninkoj kʼanchayninman churakorqa. Chay runastataj taporqa: “¿Pitataj maskʼashankichej?”, nispa. Paykunamanta ujnintaj kuticherqa: “Nazareno Jesusta”, nispa. Jesustaj mana manchachikuspa nerqa: “Noqa kani”, nispa (Juan 18:4, 5). Runastajrí chayta uyariytawan qhepaman suchuspa pampaman choqakorqanku.

Jesusqa chay tuta runaspa ñaupaqenkumanta ayqeyta atinman karqa. Jinapis payqa watejmanta paykunata tapullarqataj: “¿Pitataj maskʼashankichej?”, nispa. Paykunataj kuticherqanku: “Nazareno Jesusta”, nispa. Jesustaj nerqa: “Noqa kani niykichejqa. Noqatachus maskʼashawankichej chayqa, saqeychej yachachisqasniy ripunankuta”, nispa. Jesusqa chayta nispa, nisharqa yachachisqasninta ama presochanankuta. Payqa ajina llakiypi kaspapis, chayta nerqa apostolesninmanta mana ujtapis chinkachinanta nisqan juntʼakunanpaj (Juan 6:39; 17:12). Arí, Jesusqa apostolesninmanta mana ujtapis chinkacherqachu, “manachayqa chinkachisqa kanan” karqa chayllata. Chaytaj karqa Judas Iscariote (Juan 18:7-9).

Chantá soldadosqa sayariytawan Jesusman qayllaykorqanku. Apostolestaj chayta rikuspa Jesusta presochayta munashasqankuta repararqanku. Chayrayku paykuna Jesusta taporqanku: “Señor, ¿espadawanchu qonakusqayku?”, nispa (Lucas 22:49). Jesús niraj imatapis nishajtintaj, Pedroqa ujnin espadawan kuraj kaj sacerdotej kamachinpa paña ninrinta mururparerqa. Chay kamacheqa Malco sutiyoj karqa.

Jesustajrí Malcoj ninrinta japʼiykuspa sanoyacherqa. Chantá Pedrota nerqa: “Espadaykita waqaychay. Espadata oqharejkunaqa, espadallawantaj wañuchisqa kanqanku” nispa. Jesusqa presochasqa kaytapis mana manchachikorqachu. Chayrayku nerqa: “Ajina kanman chayqa, ¿imaynatataj Diosmanta Qhelqasqapi nisqan juntʼakunmanri?”, nispa (Mateo 26:52, 54). Chantá nillarqataj: “¿Manachu Tataypa qowasqan copamanta ujyasaj?”, nispa (Juan 18:11). Arí, Jesusqa Diospa munaynintapuni ruwayta munarqa, wañunan kajtinpis.

Chantá Jesusqa runasta nerqa: “¿Suwaman jinachu espadasniyoj, kʼaspisniyoj jamunkichej japʼinawaykichejpaj? Sapa día templopi tiyaykuspa yachachej kani, manataj japʼiwarqankichejchu. Kay tukuy imastaj ruwakun profetaspa qhelqasqanku juntʼakunanpaj”, nispa (Mateo 26:55, 56).

Chantá soldadoswan, comandantenkuwan, judiospa guardiasninkuwan ima, Jesusta japʼispa makisninta wataykorqanku. Apostolestajrí chayta rikuspa ayqerikaporqanku. Jinapis uj joven Jesuspa qhepanta rerqa. Payqa ichapis Marcos karqa (Marcos 14:51). Runastajrí paytapis japʼiyta munallarqankutaj. Japʼishajtinkutaj lino ropanta qhechuchikorqa, ajinapitaj qʼalalla ayqerikaporqa.