1-3. ¿O te aha a tātou i tuꞌu ai pahe nuꞌu era ko puru ꞌā ꞌe he aha te meꞌe ka aŋa ena e Iehoha?

KA MANAꞌU RĀ KOE, nā he maꞌu he puru i a koe ki roto i hare maꞌuaurī o te meꞌe rake⁠-⁠rake kai aŋa hīa e koe. He puru i a koe ki tuꞌu mate iŋa ꞌe ꞌina he rāveꞌa toe mo eꞌa mai ōꞌou. Oīra he manaꞌu koe ꞌina e tahi meꞌe toe a au mo aŋa. ꞌE i te hora manaꞌu era e koe i te meꞌe nei, he ꞌite koe o ruŋa i te kope e tahi, riva mo hāꞌūꞌū atu ꞌe he kī atu pe nei ē nā a īa he haka eꞌa i a koe mai roto i rā kona. ¿He aha te meꞌe ka ŋaroꞌa era i roto i tuꞌu māhatu?

² Te mate ko riro ꞌā pahe hare maꞌuaurī mo tātou o te ai ꞌina e tahi meꞌe toe o tātou mo aŋa mo taꞌe piri mai. I a Iehoha nō te pūai mo haka kore te mate. ¿Pe hē ka aŋa era? Āꞌana mau ꞌā i kī pe nei ē, te mate he haka kore ki te hora hopeꞌa (1 Kōrinto 15:⁠26).

³ ¡Ka manaꞌu rā te koa ka ŋaroꞌa ena e koe i te hora ka haka kore ena te mate! ꞌE taꞌe nō he mate te meꞌe ka haka kore ena e Iehoha. Takoꞌa, he haka ora i te nuꞌu era ko mate ꞌā. A Iehoha mau ꞌā i kī, te nuꞌu mate he ora haka ꞌou mai (Isaías 26:⁠19). ¿He aha te haꞌauraꞌa mōꞌou te ꞌite i te rāveꞌa nui⁠-⁠nui nei?

4. (a) ¿I hē tātou ana ravaꞌa i te rāveꞌa mo haka rehe i te mamāe e mate ena te nunaꞌa here o tātou? (b) ¿Ko ai te repahoa hāhine ki a Ietū?

⁴ E mate ena te tātou nunaꞌa here, he taŋi ꞌe he ŋaroꞌa i te mamāe i roto i te māhatu. He mamāe tahi te roto, o te ai ꞌina tātou e ko riva mo aŋa e tahi meꞌe mo riva  mo ora haka ꞌou mai rāua. ꞌE hai meꞌe kī e te Pipiria ka haka rehe ena te tātou mamāe (Ka taiꞌo 2 Kōrinto 1:⁠3, 4). Ki uꞌi tātou a ruŋa i te ꞌaꞌamu e tahi te rahi o te haŋa o Iehoha ꞌe o Ietū mo haka ora haka ꞌou i te tātou nunaꞌa here. Hora era i ruŋa i te henua a Ietū, pē rā ꞌā e oho era mo uꞌi i a Rātaro ꞌe kī tōꞌona ŋā taina era ko Marta ꞌe ko Māria. A rāua hokotoru, e hāhine rahi rō ꞌā pahe repahoa ki a Ietū. Te Pipiria e kī rō ꞌā a Ietū e here rahi rō ana ki a Marta, ki a Māria ꞌe ki a Rātaro (Iovani 11:⁠3-5).

5, 6. (a) ¿He aha te meꞌe i aŋa e Ietū hora tikeꞌa era ko taŋi ꞌā te huaꞌai ꞌe te repahoa o Rātaro? (b) ¿Pe hē te ꞌite o ruŋa i rā ꞌaꞌamu he hāꞌūꞌū mai mo haka rehe i te tātou mamāe?

⁵ I tano era e tahi mahana, he mate a Rātaro. He oho a Ietū mo hokorua i a Marta rāua ko Māria mo haka rehe te rāua mamāe. I ꞌite era Marta nā Ietū ka pū rō ki te rāua kona noho, he eꞌa he oho mo piri ki a īa. Te koa o Marta hora tikeꞌa era i a Ietū, ꞌe he kī: “ꞌĀhani koe i nei, e ko mate tōꞌoku taina era”. Ko manaꞌu ꞌā a Marta ꞌina e tahi rāveꞌa toe mo tōꞌona taina o te ai kai tuꞌu hōrou a Ietū ki a rāua era. I hini iti era, he tikeꞌa e Ietū i a Māria e taŋi takoꞌa ꞌā. I tikeꞌa era ko taŋi tahi ꞌā te huaꞌai ꞌe te repahoa o Rātaro, he mamāe takoꞌa a īa ꞌe he taŋi (Iovani 11:⁠21, 33, 35). A Ietū, i ŋaroꞌa rō i te mamāe e ŋaroꞌa nei e tātou, i te hora e mate ena e tahi nunaꞌa here o tātou.

⁶ Te ꞌite tātou i rā ꞌaꞌamu he hāꞌūꞌū mai mo haka rehe i te tātou mamāe i te meꞌe era a Ietū, pē tōꞌona matuꞌa ꞌā, e ŋaroꞌa takoꞌa rō ꞌā i te tātou mamāe hora mate era te tātou nunaꞌa here (Iovani 14:⁠9). Takoꞌa, i a Iehoha te pūai mo haka kore i te mate ꞌe ꞌina he hora toe, nā a Īa he aŋa peira.

7, 8. (a) ¿O te aha a Marta e taꞌe haŋa era mo ketu i te māꞌea o te kona mate era o Rātaro? (b) ¿He aha te meꞌe i aŋa e Ietū ki a Rātaro?

⁷ Hora tuꞌu era a Ietū ki te kona i ꞌira i haka rē ai i a Rātaro, e puru rō ana hai māꞌea nui⁠-⁠nui e tahi. He kī ia e Ietū:  “Ka ketu te māꞌea ena”. ꞌE a Marta ꞌina kai haŋa mo ketu rā māꞌea o te ai a Rātaro ka hā mahana o tōꞌona mate (Iovani 11:⁠39). ꞌIna Marta kai ꞌite he aha te meꞌe ka aŋa era e Ietū mo Rātaro.

⁸ I ketu era rā māꞌea, he ohu ia e Ietū: “¡E Rātaro, ka eꞌa mai koe mai nā!”. I rā hora a Marta rāua ko Māria i ara⁠-⁠ara ai te rāua mata: “He eꞌa ia a Rātaro ko ora haka ꞌou ꞌā, ko te viri iŋa ꞌana te hakari ꞌe te ꞌāriŋa hai kahu viri o te nuꞌu mate” (Iovani 11:⁠43, 44). ¡A Rātaro ko ora haka ꞌou ꞌā! Ko piri haka ꞌou ꞌā ki tōꞌona huaꞌai ꞌe peira ꞌā ki tōꞌona repahoa. E riva rō ꞌā ananake mo haka puā, mo haꞌi ꞌe mo vānaŋa ki a īa. ¡Ko te aha! A Ietū ko haka ora haka ꞌou ꞌā i a Rātaro.

9, 10. (a) ¿ꞌAꞌai i vaꞌai ki a Ietū te pūai mo haka ora i te nuꞌu era ko mate ꞌā? (b) ¿He aha tātou meꞌe mo aŋi⁠-⁠aŋi o ruŋa i te ꞌaꞌamu era o te nuꞌu i haka ora haka ꞌou ai mai te mate?

⁹ ¿ꞌAꞌai i vaꞌai ki a Ietū te pūai mo haka ora haka ꞌou i te nuꞌu ko mate ꞌā? Raꞌe ki te haka ora i a Rātaro mai te mate, he pure a Ietū ki a Iehoha. ꞌE i rā hora i vaꞌai ai e Iehoha i te pūai ki a īa mo haka ora i a Rātaro (Ka taiꞌo Iovani 11:⁠41, 42). Taꞌe nō ko Rātaro te taŋata i haka ora.⁠⁠ * Te Pipiria e vānaŋa takoꞌa rō ꞌā o ruŋa i te poki vahine e tahi, hoꞌe ꞌahuru mā piti matahiti ꞌe ko rahi ꞌā tōꞌona maiūi. Te ꞌīŋoa o tōꞌona matuꞌa tane ko Hairo, ꞌe ꞌina he rua poki āꞌana, oīra e tipa⁠-⁠tipa rahi era. I oho era ki a Ietū, he tūturi mo nonoꞌi mo haka ora te maiūi o tāꞌana poki. E vānaŋa nō ꞌā ki a Ietū, i tuꞌu atu ai te nuꞌu ꞌe he kī ki a Hairo: “Ko mate ana taꞌa poki; ꞌina ko maꞌu tahaŋa te Maꞌori.” He kī e Ietū: “ꞌIna ko  riꞌa⁠-⁠riꞌa; ka haka moe nō mai koe i tuꞌu manaꞌu [e ai tuꞌu fe] ꞌi ruŋa i a au he ora taꞌa poki.” He oho ia rāua ki te hare o Hairo. I hāhine era ki te hare, he tikeꞌa e Ietū pe hē te nuꞌu e ta⁠-⁠taŋi era i te rahi o te mamāe. He kī ia e Ietū: “ꞌIna kōrua ko ta⁠-⁠taŋi; ꞌina he poki kai mate, e haꞌuru nō ꞌā”. Peaha, te matuꞌa o rā poki vahine, ꞌina kai aŋi⁠-⁠aŋi he aha te meꞌe haŋa era e Ietū mo kī. I ꞌoti era, he nonoꞌi e Ietū ki te nuꞌu era o ira, mo eꞌa mai rā kona ꞌe he oho koīa ko te ŋā matuꞌa era o rā poki ki tōꞌona piha. He ꞌaꞌaru koraꞌiti nō e Ietū i te rima o rā poki ꞌe he kī: “¡E vovo, ka eꞌa koe ki ruŋa!”. Ka manaꞌu rā koe pe hē te matuꞌa i koa ai hora tikeꞌa era i te rāua poki ko māroa ꞌā ꞌe ko haꞌere ꞌā. ¡A Ietū ko haka ora haka ꞌou ꞌā i rā poki vahine! (Ruka 8:⁠49-56; Marko 5:⁠22-24, 35-42). Ka uꞌi era e Hairo koia ko tāꞌana viꞌe paurō te mahana i te rāua poki vahine, he manaꞌu rō ai ki tū meꞌe aŋa era e Iehoha hai Ietū.

¹⁰ Te nuꞌu haka ora era e Ietū, i tano era te mahana, he mate haka ꞌou. Oīra, ¿i haka ora tahaŋa nō i te nuꞌu nei? ꞌIna, hai ŋā ꞌaꞌamu nei o ruŋa i te ora haka ꞌou i te taŋata, he aŋi⁠-⁠aŋi tātou he parautiꞌa mau ꞌā te rāveꞌa kī mai era e te ꞌAtua mo haka ora i te tātou nunaꞌa here era ko mate ꞌā. Peira ꞌā, he aŋi⁠-⁠aŋi tātou pe nei ē, ko haŋa riva⁠-⁠riva ꞌā a Iehoha mo haka ora i te nuꞌu ko mate ꞌā ꞌe peira mau ꞌā ka aŋa era.

11. ¿He aha te meꞌe e aŋi⁠-⁠aŋi nei tātou hai taiꞌo i a Eclesiastés 9:⁠5 o ruŋa i te meꞌe i piri ki a Rātaro?

¹¹ Te Pipiria e kī rō ꞌā te nuꞌu era ko mate ꞌā “ꞌina e tahi rāua manaꞌu toe o te meꞌe taꞌatoꞌa” (Eclesiastés 9:⁠5). Ko te meꞌe nei te meꞌe i piri ki a Rātaro, hora era e mate nō ꞌā, ꞌina he aŋi⁠-⁠aŋi e tahi meꞌe. Pahe meꞌe kī era e Ietū, ko tuꞌu ꞌā pahe meꞌe era e haꞌuru ꞌā Rātaro (Iovani 11:⁠11).

12. ¿Pe hē tātou e ꞌite nei ko haka ora mau ꞌā e Ietū i a Rātaro?

 ¹² Rahi nō te taŋata i tikeꞌa i a Rātaro hora haka ora era e Ietū. ꞌE te taŋata e riri era mo Ietū, ko ꞌite riva⁠-⁠riva ana o ruŋa i tū meꞌe nui⁠-⁠nui aŋa era e Ietū. A Rātaro e ora rō ꞌā, oīra ꞌina e tahi taŋata o rā hora riva mo kī, kai haka ora haka ꞌou i a īa (Iovani 11:⁠47). Peira ꞌā, rahi nō te taŋata i oho ki a Rātaro uꞌi, ꞌe he haꞌamata he aŋi⁠-⁠aŋi pe nei ē, o te ꞌAtua i uŋa mai i a Ietū. Te nuꞌu e riri era mo Ietū, ꞌina kai haŋa mo ai te fe o rā ŋā taŋata i ruŋa i a Ietū, oīra i uꞌi ai ananake pe hē ana tiŋaꞌi i a Ietū ꞌe peira ꞌā i a Rātaro (Iovani 11:⁠53; 12:⁠9-11).

13. ¿Pe hē e ꞌite riva⁠-⁠riva nei tātou e riva nō a Iehoha mo haka ora haka ꞌou i te nuꞌu era ko mate ꞌā?

¹³ A Ietū i kī rō pe nei ē, “nā e tuꞌu rō te hora he ŋaroꞌa e te nuꞌu mā-mate taꞌatoꞌa i tōꞌona reꞌo ꞌe he eꞌa tahi mai mai te rāua kona tanu” (Iovani 5:⁠28). Te haꞌauraꞌa o te vānaŋa nei, nā Iehoha he haka ora tahi i te nuꞌu maꞌu era i roto i tōꞌona manaꞌu. Mo aŋa peira, e aŋi⁠-⁠aŋi riva⁠-⁠riva te rāua huru manaꞌu, huru ŋaroꞌa, huru vānaŋa ꞌe te tahi atu huru. ¿E riva mau rō mo aŋa e Iehoha i te meꞌe tuꞌu pe nei? Ka manaꞌu rā koe i te hora nei: rahi nō te hetuꞌu e ai ena i ruŋa i te raŋi, e te Pipiria e kī rō ꞌā, te ꞌAtua ko ꞌite riva⁠-⁠riva ꞌā i te rāua ꞌīŋoa (Ka taiꞌo Isaías 40:⁠26). Mo ai ꞌina he rehu i a Iehoha te ꞌīŋoa o te hetuꞌu taꞌatoꞌa, peira ꞌā, e ko rehu takoꞌa te huru taꞌatoꞌa o te taŋata ka haka ora haka ꞌou ena e Īa. I te meꞌe era a Iehoha i aŋa i te taꞌatoꞌa meꞌe, i a Īa nō te pūai mo haka ora i te nuꞌu era ko mate ꞌā.

14, 15. ¿He aha te meꞌe hāpī mai o ruŋa i te haka ora haka ꞌou o te taŋata te vānaŋa kī era e Job?

¹⁴ E tahi taŋata here ki te ꞌAtua o muꞌa ꞌā, tōꞌona ꞌīŋoa ko Job, ko ꞌite riva⁠-⁠riva ana o ruŋa i te rāveꞌa era mo haka ora haka ꞌou i te taŋata mai te mate. E tahi mahana ko ꞌui ꞌā e īa: “Mo mate e tahi taŋata, ¿e riva rō mo ora haka ꞌou?”. He pāhono e īa mau ꞌā ki a Iehoha: “E raŋi rō mai koe ꞌe māꞌaku mau ꞌā e pāhono atu. Ki taꞌa meꞌe aŋa era e koe hai tuꞌu rima,  he pohe koe”. Hai kī nei he aŋi⁠-⁠aŋi tātou pe nei ē, ko haŋa riva⁠-⁠riva ꞌā a Iehoha mo haka ora haka ꞌou i te nuꞌu era ko mate ꞌā (Job 14:⁠13-15).

¹⁵ ¿He aha taꞌa meꞌe manaꞌu o ruŋa i te rāveꞌa nei? Te ꞌite tātou pe nei ē, ko pohe riva⁠-⁠riva ꞌā a Iehoha mo haka ora i te nuꞌu era ko mate ꞌā, he hāꞌūꞌū mai mo rehe te mamāe o te tātou māhatu. Peaha he manaꞌu koe i te hora nei ana ai e haka ora haka ꞌou rō e Iehoha i taꞌa nunaꞌa here ko mate ꞌā. Ki uꞌi tātou i ruŋa i te Pipiria ko ai ko ai ka ora haka ꞌou ena ꞌe i kona hē ka noho era.

16. ¿Pe hē ka tuꞌu era te noho iŋa o te taŋata i ruŋa i te henua ka haka ora haka ꞌou era i a rāua?

¹⁶ Te nuꞌu haka ora haka ꞌou era i muꞌa ꞌā i ruŋa i te henua, ko piri haka ꞌou ꞌā ki te rāua huaꞌai ꞌe ki te rāua repahoa. ¡Ī te meꞌe ka piri era pē muꞌa ka oho ena ki te taŋata ka haka ora haka ꞌou era! Takoꞌa te noho iŋa o rā hora e topa kē rō ki te taꞌatoꞌa taꞌu, ¿o te aha? O te ai te nuꞌu ka ora haka ꞌou mai era i ruŋa i te henua, he ai te rāveꞌa mo ora ki te hopeꞌa raꞌa ꞌe e ko mate haka ꞌou. Takoꞌa i rā hora i ruŋa i te henua, e ko tamaꞌi haka ꞌou te taŋata, e ko maiūi haka ꞌou ꞌe e ko raveꞌino ki te tahi.

17. ¿Ko ai ko ai te nuꞌu ka haka ora haka ꞌou ena?

¹⁷ ¿Ko ai ko ai te nuꞌu ka haka ora haka ꞌou ena? A Ietū i kī: “he ŋaroꞌa e te nuꞌu mā-mate taꞌatoꞌa i tōꞌona reꞌo ꞌe he eꞌa tahi mai” (Iovani 5:⁠28, 29). Te Pipiria e kī rō ꞌā, te nuꞌu tanu era i roto i te menemā ꞌe te taŋata mate i te tahi atu kona, he ora haka ꞌou mai (Meꞌe Haka Takeꞌa [Apocalipsis] 20:⁠13). He aŋi ꞌā, rahi nō te taŋata ka ora haka ꞌou mai ena. Pe nei a Pablo i kī takoꞌa ai “te ꞌAtua e haka ora rō i te taŋata mai te mate ka ai atu he taŋata aŋa i te meꞌe riva⁠-⁠riva ꞌo he taŋata aŋa i te meꞌe taꞌe tano” (Ka taiꞌo Aŋa o te ꞌĀpōtoro 24:⁠15). ¿He aha te haꞌauraꞌa o te vānaŋa nei?

18. ¿Ko ai te “taŋata aŋa i te meꞌe riva⁠-⁠riva” ka haka ora haka ꞌou ena?

 ¹⁸ ¿Ko ai te “taŋata aŋa i te meꞌe riva⁠-⁠riva”? He taŋata haka roŋo ki a Iehoha, noho era i muꞌa ꞌā i ruŋa i te henua, raꞌe ki te turu mai a Ietū. He nuꞌu pē Noé, Abrahán, Sara, Motē, Rut ꞌe ko Ester, he haka ora haka ꞌou mo noho i ruŋa i te henua. E riva nō koe mo taiꞌo o ruŋa i a rāua i a ꞌEvereo i te kau 11. ꞌE ¿he aha te meꞌe ka piri era mo mate  te taŋata haka roŋo ki a Iehoha o te taꞌu nei o tātou? A rāua he “taŋata aŋa i te meꞌe riva⁠-⁠riva” takoꞌa, oīra ka haka ora haka ꞌou era.

19. (a) ¿Ko ai te “taŋata aŋa i te meꞌe taꞌe tano”? (b) ¿He aha te rāveꞌa ka vaꞌai era e Iehoha?

¹⁹ ¿Ko ai te “taŋata aŋa i te meꞌe taꞌe tano”? Ko te ŋā taŋata aŋa era i te meꞌe taꞌe tano o te taꞌe ravaꞌa i te rāveꞌa mo aŋi⁠-⁠aŋi o ruŋa o Iehoha. No atu te rāua mate, kai rehu ꞌā i a Iehoha i te ŋā nuꞌu nei. Māꞌana e haka ora haka ꞌou i a rāua ꞌe he vaꞌai i te rāveꞌa mo hāpī o ruŋa i a Īa ꞌe mo riro he nunaꞌa āꞌana.

20. ¿Ko ai te nuꞌu ka taꞌe ora haka ꞌou ena mai te mate?

²⁰ ¿E haka ora tahi rō i te taŋata era ko mate ꞌā? ꞌIna. A Ietū i kī rō pe nei ē, nā e ai rō te taŋata o roto o te “Heꞌena” [Ge·hen′na] e ko haka ora haka ꞌou. Te vānaŋa nei he “Heꞌena” [Ge·hen′na] ko huri ꞌā i te Pipiria rapanui pahe pōꞌauahi (Ruka 12:⁠5; Ka taiꞌo te Kona 19 mo ata hāpī). ¿Ko ai te nuꞌu ka taꞌe ora haka ꞌou ena mai te mate? Ko te nuꞌu rake⁠-⁠rake taꞌe haŋa era mo huri i te rāua huru haka tere. ꞌE ¿i a ai te parau mo uꞌi ko ai te taŋata mo haka ora haka ꞌou ꞌe ko ai ꞌina? I a Iehoha nō te parau. Takoꞌa, ko vaꞌai ꞌā ki a Ietū i te aŋa era mo uꞌi e īa ko ai ka ora era ꞌe ko ai ꞌina (He Aŋa o te ꞌĀpōtoro 10:⁠42).

21, 22. (a) ¿Ko ai te taŋata raꞌe i haka ora haka ꞌou mo noho i ruŋa i te raŋi? (b) ¿Pe hē te huru o te hakari o te nuꞌu ka haka ora haka ꞌou ena i ruŋa i te raŋi?

²¹ Te Pipiria e kī takoꞌa rō ꞌā, nā e ai rō te taŋata, i ruŋa i te raŋi ka noho era. Te ŋā taŋata nei e ko ora haka ꞌou hai hakari taŋata, pahe kuhane ꞌā a rāua ka ora haka ꞌou ena.

²² Ko Ietū te taŋata raꞌe i haka ora mo noho i ruŋa i te raŋi (Iovani 3:⁠13, 1 Kōrinto 15:⁠20). A Iehoha i haka ora i a īa i te toru mahana o tōꞌona mate, ꞌe taꞌe hai hakari taŋata  i haka ora ai i a īa (Salmo 16:⁠10; Aŋa o te ꞌĀpōtoro 13:⁠34, 35). A Pablo i kī rō pe nei ē, e ai rō ꞌā e tahi huru o te hakari mo te taŋata noho i ruŋa i te raŋi ꞌe peira i haka ora ai i a Ietū (1 Kōrinto 15:⁠48). A Ietū ko haka ora haka ꞌou ꞌā pahe kuhane pūai e tahi (1 Kōrinto 15:⁠3-6). Te Pipiria e kī rō ꞌā, taꞌe ko īa nō te meꞌe ka haka ora haka ꞌou  era peira.

23, 24. ¿Ko ai te “nuku⁠-⁠nuku iti⁠-⁠iti” vānaŋa era e Ietū, ꞌe e hīa rāua?

²³ I hāhine era te hora mo tōꞌona mate, he kī e Ietū ki tāꞌana pukuraŋa: “E haka riva⁠-⁠riva rō a au i te kona mo kōrua” (Iovani 14:⁠2). Te haꞌauraꞌa o te vānaŋa nei, nā te pukuraŋa a Ietū he ora haka ꞌou mo noho i muri i a īa i ruŋa i te raŋi. Ko kī ꞌā e Ietū pe nei ē, te ŋā taŋata nei he riro he “nuku⁠-⁠nuku iti⁠-⁠iti” e tahi o te ai nuꞌu taꞌe rahi rāua (Lucas 12:⁠32, TNM). Ko kī ꞌā e Iovani e hīa mau te ŋā nuꞌu nei hora tikeꞌa era i a Ietū i ruŋa i te raŋi ꞌe i muri i a īa 144.000 taŋata (Meꞌe Haka Takeꞌa [Apocalipsis] 14:⁠1).

²⁴ ¿A hē ka ora haka ꞌou mai ena te 144.000 pukuraŋa a Ietū? Te Pipiria e kī rō ꞌā, he raꞌe he haka ꞌariki i a Ietū i ruŋa i te raŋi, ꞌe ki ꞌoti, he haꞌamata he haka ora haka ꞌou i te ŋā nuꞌu nei (1 Kōrinto 15:⁠23). Nā Ietū e ꞌariki mai ena i te hora nei i ruŋa i te raŋi, ꞌe te rahi o te 144.000 taŋata, ko ora haka ꞌou ꞌā ꞌe ꞌai muri i a Ietū i te hora nei. ꞌE nā e toe no ꞌā e tahi āpa o te ŋā nuꞌu nei i ruŋa i te henua. I te hora e mate ena e tahi o te ŋā nuꞌu nei, he ora rō ai i tū hora ꞌā i ruŋa i te raŋi. Nuꞌu taꞌe rahi te nuꞌu ka iri era ki ruŋa i te raŋi, ꞌe te rahi o te taŋata, he ora haka ꞌou mo noho i ruŋa i te henua nehe⁠-⁠nehe ki te hopeꞌa raꞌa.

25. ¿He aha te tātou meꞌe ka hāpī ena ka huri ena te parau nei?

²⁵ ꞌIna he hora toe, nā Iehoha he haka kore rō ꞌai te mate oīra ꞌina e ko mate haka ꞌou te taŋata (Ka taiꞌo Isaías 25:⁠8). ¿He aha te meꞌe ka aŋa era e te 144.000 taŋata i ruŋa i te raŋi? Te Pipiria e kī rō ꞌā a rāua he ꞌariki takoꞌa ꞌe he haka tere i te henua i muri i a Ietū. Ka huri ena te parau nei he ata hāpī tātou o ruŋa i te haka tere nei.