1. ¿O te aha tātou ana hāpī o ruŋa i te merahi?

KO HAŊA ꞌĀ Iehoha mo aŋi⁠-⁠aŋi tātou o ruŋa i te merahi, o te ai he huaꞌai ōꞌona. Te Pipiria e kī rō ꞌā a rāua “he ŋā poki o te ꞌAtua” (Job 38:⁠7). ¿He aha te aŋa o te merahi? ¿Pe hē rāua i hāꞌūꞌū ai ki te taŋata i muꞌa ꞌā? ¿E riva rō rāua mo hāꞌūꞌū mai i aŋanirā? (Ka taiꞌo te Kona 8 mo ata hāpī).

2. (a) ¿ꞌA ꞌai te merahi i aŋa? (b) ¿E hīa merahi i aŋa ai?

² Te meꞌe raꞌe mo aŋi⁠-⁠aŋi e tātou, mai hē te merahi i eꞌa mai ai. I ruŋa i a Kōrosa 1:⁠16 e kī rō ꞌā te meꞌe raꞌe i aŋa e Iehoha ko Ietū ꞌe ki ꞌoti i aŋa ai “te meꞌe ꞌi ruŋa i te raŋi ꞌe te meꞌe ꞌi ruŋa i te henua”. I roto i te meꞌe aŋa era i ruŋa i te raŋi, i roto ꞌā i aŋa ai i te merahi. Oīra te meꞌe manaꞌu ena e te taŋata pe nei ē, e mate nei tātou, he riro he merahi i ruŋa i te raŋi, he reo⁠-⁠reo e tahi. ¿E hīa merahi i aŋa e Iehoha? Te Pipiria e kī rō ꞌā hanere o te mione o te merahi i aŋa ai (Salmo 103:⁠20; Meꞌe Haka Takeꞌa [Apocalipsis] 5:⁠11).

3. ¿He aha te meꞌe kī e te puka o Job o ruŋa i te merahi?

³ Te Pipiria e kī takoꞌa rō ꞌā o te ꞌAtua i aŋa i te merahi, raꞌe ki te aŋa i te henua. ¿He aha te meꞌe i ŋaroꞌa e rāua hora aŋa era e te ꞌAtua i te henua? Te puka era o Job e kī rō ꞌā, he ko⁠-⁠koa tahi rāua i rā hora. Te merahi taꞌatoꞌa i rā hora e piri tahi rō ꞌā pahe huaꞌai nō e tahi mo aŋa ki a Iehoha (Job 38:⁠4-7).

4. ¿Pe hē tātou e ꞌite nei te merahi e tapa rō ꞌā i te taŋata?

⁴ Mai muꞌa ꞌā te merahi i tapa i oho mai ai i te taŋata, ꞌe takoꞌa i te meꞌe haŋa o Iehoha mo rāua ꞌe peira ꞌā mo te henua (Proverbios 8:⁠30, 31; 1 Pētero 1:⁠12). Oīra, i te hora pātoꞌi era o Atamu rāua ko Eva, i mamāe rahi rō te merahi. I aŋanirā,  ko te mamāe haŋa ꞌā rāua i te tikeꞌa i te rahi o te taŋata e taꞌe haka roŋo era ki te ꞌAtua, ꞌe he koa rahi ananake i te hora e tikeꞌa era i te taŋata ko haka rē ꞌā te aŋa i te meꞌe rake⁠-⁠rake, ꞌe he haka tītika i te rāua huru haka tere mo hāhine ki te ꞌAtua (Ruka 15:⁠10). Te merahi e tapa riva⁠-⁠riva rō ꞌā i te taŋata aŋa mo te ꞌAtua, oīra te ꞌAtua e uŋa era i a rāua mo hāꞌūꞌū ꞌe mo hāpaꞌo i te ŋā taŋata nei (ꞌEvereo 1:⁠7, 14). Ki uꞌi tātou pe hē te merahi i hāpaꞌo ai ꞌe i hāꞌūꞌū ai ki te taŋata o muꞌa ꞌā.

5. ¿Pe hē te merahi i hāꞌūꞌū ai ki te taŋata aŋa ki te ꞌAtua o muꞌa ꞌā?

 ⁵ Raꞌe ki te haka kore te kāiŋa era o Sodoma ꞌe o Gomorra i uŋa rō e Iehoha e rua merahi mo hāꞌūꞌū ki a Lot ꞌe ki tōꞌona huaꞌai mo tere rāua mai rā kona (Génesis 19:⁠15, 16). I oho era te matahiti i hāꞌūꞌū takoꞌa rō i a Taniera i te hora i hoa ai i a īa i roto i te pū raro nui e tahi i roto te reone. ꞌIna e tahi meꞌe rake⁠-⁠rake i piri ki a īa o te ai ko uŋa ꞌā e te ꞌAtua i tōꞌona merahi ꞌe he puru i te haha o te reone (Daniel 6:⁠22). Takoꞌa i muꞌa ꞌā, i uŋa rō e te ꞌAtua i te merahi e tahi mo toꞌo i a Pētero mai roto i te hare maꞌuꞌaurī (Aŋa o te ꞌĀpōtoro 12:⁠6-11). Hora era i ruŋa i te henua a Ietū, o te merahi i puꞌa te rima ki a īa. I ꞌoti era tōꞌona papatito, o te merahi i hāꞌūꞌū i a īa (Marko 1:⁠13). ꞌE raꞌe ki tōꞌona mate, o te merahi e tahi i haka haŋu i a īa (Ruka 22:⁠43).

6. (a) ¿Pe hē tātou e ꞌite nei te merahi e hāꞌūꞌū rō ꞌā i te taŋata haka roŋo ki te ꞌAtua i aŋanirā? (b) ¿Ko ꞌui hē te ꞌui ka pāhono atu ena?

⁶ I aŋanirā te merahi ꞌina he haka tikeꞌa i a rāua ki te taŋata. No atu rā meꞌe, nā te ꞌAtua e uŋa no ꞌā i a rāua mo hāꞌūꞌū ki tāꞌana nuꞌu aŋa. ¿Pe hē tātou e ꞌite nei peira mau ꞌā? Te Pipiria e kī rō ꞌā: “Mo te merahi o Iehoha e hāꞌūꞌū i te nuꞌu haka roŋo ki te ꞌAtua ꞌe i muri i a rāua e noho era” (Salmo 34:⁠7). ¿O te aha ana hāꞌūꞌū mai te merahi ki a tātou? O te ai e ai takoꞌa rō ana te merahi pūai e enemī rō ꞌā mo tātou ꞌe ko haŋa ꞌā mo raveꞌino i a tātou. ¿Ko ai a rāua? ¿Mai hē a rāua i oho mai ai? ¿He aha te rāua meꞌe aŋa mo raveꞌino i a tātou? Mo ꞌite tātou i te pāhono, ki uꞌi tātou a ruŋa i te ꞌaꞌamu o muꞌa ꞌā i te hora pātoꞌi era o Atamu rāua ko Eva.

7. ¿He aha te meꞌe ravaꞌa e te Tātane o te mama te oho i te taŋata?

⁷ I te kau toru a tātou i hāpī ai pe nei ē, e ai rō ana e tahi merahi pātoꞌi ki te ꞌAtua o tōꞌona haŋa mo haka tere e īa i te tahi. I ruŋa i te Pipiria e raŋi ena “he Tiꞌaporo ꞌe he Tātane” (Apocalipsis 12:⁠9, TNM). Ko haŋa takoꞌa ꞌā te Tātane mo pātoꞌi te taŋata ki te ꞌAtua. I ravaꞌa nō a īa mo mama i a Eva, ꞌe mai rā hora e mama e oho mai ena i te rahi o te taŋata mo peꞌe ki a īa.  No atu rā meꞌe, i ai rō te taŋata pē Abel, pē Enoc ꞌe pē Nōē, i peꞌe ki a Iehoha ꞌe ꞌina rāua kai hape ki a Īa (ꞌEvereo 11:⁠4, 5, 7).

8. (a) ¿Pe hē i riro ai te merahi he vārua rake⁠-⁠rake? (b) ¿He aha te meꞌe i aŋa e tū ŋā merahi pātoꞌi era mo taꞌe mate i te aꞌa ꞌua?

⁸ I te taꞌu era o Nōē i ai rō te merahi i pātoꞌi ki te ꞌAtua. He toꞌo mai he haka rē te rāua kona noho era o ruŋa i te raŋi mo turu mai mo noho i ruŋa i te henua pahe taŋata ꞌā. ¿O te aha i aŋa ai peira? O te rāua pohe mo ai te rāua ŋā viꞌe e kī ena e te Pipiria (Ka taiꞌo Génesis 6:⁠2). Meꞌe taꞌe tano mo aŋa rāua peira (Hura 6). Takoꞌa i peꞌe rō ki te rahi o te taŋata o rā hora te huru rake⁠-⁠rake ꞌe raveꞌino o tū ŋā merahi pātoꞌi era. Oīra a Iehoha i haka kore tahi ai i te taŋata rake⁠-⁠rake o rā hora, hai aꞌa ꞌua e tahi, hora puꞌa era i te henua taꞌatoꞌa. Ko te nuꞌu haka tere tītika nō i ora ai (Génesis 7:⁠17, 23). Mo taꞌe mate tū ŋā merahi pātoꞌi era i te aꞌa ꞌua, he hoki tahi ananake ki ruŋa i te raŋi. Ki te ŋā merahi nei e raŋi ena e te Pipiria he vārua rake⁠-⁠rake. O rāua ꞌā i haŋa mo peꞌe ki te pātoꞌi era o te Tātane, ꞌe i rā hora i riro ai te Tātane he pūꞌoko haka tere o rāua (Māteo 9:⁠34).

9. (a) ¿He aha te meꞌe i piri ki te vārua rake⁠-⁠rake hora hoki era ki ruŋa i te raŋi? (b) ¿He aha tātou meꞌe ka uꞌi ena i te hora nei?

⁹ Hora hoki era te vārua rake⁠-⁠rake ki ruŋa i te raŋi, ꞌina kai haꞌatiꞌa e Iehoha mo riro haka ꞌou rāua he huaꞌai Ōꞌona (2 Pētero 2:⁠4). No atu te taꞌe riva te vārua rake⁠-⁠rake mo huri haka ꞌou te rāua hakari vārua ki te hakari taŋata, nā e reo⁠-⁠reo mai ena ki te taŋata o te henua taꞌatoꞌa (Meꞌe Haka Takeꞌa [Apocalipsis] 12:⁠9; 1 Iovani 5:⁠19). Ki uꞌi tātou pe hē rāua e reo⁠-⁠reo ena mo mama mo haka tutuki i te rahi o te taŋata o te ao taꞌatoꞌa (Ka taiꞌo 2 Corintios 2:⁠11, TNM).

10. ¿Pe hē te vārua rake⁠-⁠rake e mama mai ena i te taŋata?

¹⁰ Te taŋata hī ika hai rauhuru atu mama e hī ena i te ika, peira ꞌā te vārua rake⁠-⁠rake hai rauhuru atu mama e haka tutuki ena i te nuꞌu mo peꞌe ki a rāua ꞌe mo haka tapa  mai te ara o te ꞌAtua. ¿Pe hē e mama ena i te taŋata mo aŋa peira? Hai tahu⁠-⁠tahu ꞌe hai tohu ki te rua. Takoꞌa e ai rō ꞌā te taŋata e kimi era i te rāveꞌa mo vānaŋa e rāua mau ꞌā ki te vārua ꞌo he kimi i te rua taŋata mo vānaŋa ki te vārua a roto i rā taŋata. Mo haꞌauraꞌa atu, hora e aŋa era i te umu tahu, ¿ki ꞌa ꞌai e nonoꞌi era mo haka mana i te rāua aŋa? ¡Ki te ŋā vārua rake⁠-⁠rake nei! ¿He aha te meꞌe manaꞌu e te ꞌAtua o ruŋa i te meꞌe taꞌatoꞌa nei? I ruŋa i te Pipiria ko uŋa mai ꞌā mo haka tapa tātou mai te taꞌatoꞌa meꞌe nei (Karatia 5:⁠19-21). (Ka taiꞌo te Kona 26 mo ata hāpī.)

11. ¿Pe hē te vārua rake⁠-⁠rake e mama takoꞌa mai ena i te taŋata ꞌe o te aha tātou ana haka tapa mai te aŋa rake⁠-⁠rake nei?

¹¹ Te rauhuru meꞌe aŋa e te taŋata mo aŋi⁠-⁠aŋi he aha te meꞌe ka piri era pē muꞌa ka oho ena, he huru haka ꞌou e tahi o te vārua rake⁠-⁠rake mo mama i te taŋata. Mo haꞌauraꞌa atu, e ai rō ꞌā te taŋata e uꞌi era i te tarot ꞌo e uꞌi era i te rima ꞌe peira ꞌā e taiꞌo rō ꞌā i te horóscopo. Rahi nō te taŋata e manaꞌu ena, meꞌe taꞌe ꞌino mo aŋa i te meꞌe nei, ꞌe te parautiꞌa he meꞌe rake⁠-⁠rake mau ꞌā. Te Pipiria e kī rō mai ꞌā o te vārua rake⁠-⁠rake te hāꞌūꞌū mo aŋa i te aŋa nei. ¿Pe hē e ꞌite nei tātou peira mau ꞌā? I ruŋa i te puka He Aŋa o te ꞌĀpōtoro 16:⁠16-18 e vānaŋa rō mai ꞌā o ruŋa i te vārua rake⁠-⁠rake e tahi, e hāꞌūꞌū era ki te uka e tahi, mo haka ꞌite ki te tahi he aha te meꞌe ka piri era pē muꞌa ka oho ena. ꞌE i te hora tute era e Pablo i te vārua nei mai roto i rā poki, i rā hora ꞌā i kore ai tōꞌona pūai mo aŋa i te aŋa nei.

12. (a) ¿O te aha e kī era he meꞌe rake⁠-⁠rake mo vānaŋa ki te nuꞌu era ko mate ꞌā? (b) ¿O te aha te pukuraŋa a Ietū e haka tapa era mai te aŋa taꞌatoꞌa o te vārua rake⁠-⁠rake?

¹² E tahi huru haka ꞌou o te vārua rake⁠-⁠rake mo mama i te taŋata, hai haka manaꞌu ki a rāua pe nei ē, e riva nō mo vānaŋa ki te nuꞌu era ko mate ꞌā. Te meꞌe haŋa o rāua mo manaꞌu tātou, te nuꞌu mate e ora nō ꞌā i te rua kona ꞌe e riva nō rāua mo vānaŋa mai, mo hāꞌūꞌū mai, ꞌo mo raveꞌino mai. Mo haꞌauraꞌa atu, i te hora e mate era e tahi taŋata, kē nuꞌu peaha he kī mai ko piri ꞌā rā kope mate era ki a rāua ꞌo a roto  i te moe vārua i vānaŋa ai. Peaha takoꞌa he kī mai, ko tikeꞌa ꞌā te hakari o rā kope, tōꞌona ꞌariŋa ꞌo he kī mai ko ŋaroꞌa ꞌā tōꞌona reꞌo ꞌe tōꞌona kata haŋa. Oīra e manaꞌu era ki tū taŋata mate era e vānaŋa era, ꞌe te parautiꞌa, ki te vārua rake⁠-⁠rake e vānaŋa era, o te ai e ai rō ꞌā te rāua pūai mo haka tuꞌu i a rāua pahe nuꞌu era ko mate ꞌā (1 Samuel 28:⁠3-19). I te meꞌe era rahi nō te taŋata e manaꞌu ena te nuꞌu era ko mate ꞌā e ora rō ꞌā i te rua kona, i te hora e mate ena te rāua nunaꞌa here, rahi nō te meꞌe e aŋa era mo rāua, pahe umu pāpaku ꞌo he pure e tahi avaꞌe mo rā kope mate era. Te pukuraŋa a Ietū, ꞌina he aŋa i te aŋa nei, oīra te rāua huaꞌai ꞌe te tahi atu nuꞌu e vāvā era, e pohi era ꞌe he tuꞌu ki te roa era mo taꞌe vānaŋa haka ꞌou ki a rāua. Te pukuraŋa a Ietū ko ꞌite ꞌā te nuꞌu era ko mate ꞌā, ꞌina he ora i te rua kona. ꞌIna tātou e ko riva mo vānaŋa ki a rāua ꞌe ꞌina rāua e ko riva mo hāꞌūꞌū ꞌe mo raveꞌino mai (Salmo 115:⁠17). Oīra e uꞌi riva⁠-⁠riva koe o vānaŋa rō ki te nuꞌu era ko mate ꞌā, o tohu i te rua, o tahu⁠-⁠tahu ꞌe te tahi atu meꞌe peira. Ka haka tapa koe mai te aŋa rake⁠-⁠rake taꞌatoꞌa nei (Ka taiꞌo Deuteronomio 18:⁠10, 11; Isaías 8:⁠19).

13. ¿He aha te meꞌe i ravaꞌa ai e te taŋata e riꞌa⁠-⁠riꞌa era ki te vārua rake⁠-⁠rake?

¹³ Te meꞌe aŋa takoꞌa e te vārua rake⁠-⁠rake he haka riꞌa⁠-⁠riꞌa i te taŋata. I aŋanirā te Tātane koia ko tāꞌana vārua rake⁠-⁠rake ko ꞌite ꞌā, ꞌina he hora toe o rāua mo aŋa i te meꞌe rake⁠-⁠rake i ruŋa i te henua, i te meꞌe era nā te ꞌAtua he puru tahi i a rāua, oīra e ata raveꞌino ena i te taŋata (Meꞌe Haka Takeꞌa [Apocalipsis] 12:⁠12, 17). No atu nei meꞌe, ꞌina tātou ko riꞌa⁠-⁠riꞌa. Ki uꞌi tātou pe hē te taŋata e riꞌa⁠-⁠riꞌa era i muꞌa ꞌā ki te vārua rake⁠-⁠rake, i ravaꞌa ai te rāveꞌa mo kore tahi te rāua riꞌa⁠-⁠riꞌa.

14. Pahe ŋā nuꞌu era o te taꞌu o Ietū, ¿pe hē tātou ana hāpaꞌo ꞌe ana taꞌe riꞌa⁠-⁠riꞌa ki te vārua rake⁠-⁠rake?

¹⁴ Te Pipiria e hāpī rō mai ꞌā pe hē tātou ana hāpaꞌo ꞌe ana taꞌe riꞌa⁠-⁠riꞌa ki te vārua rake⁠-⁠rake. Mo haꞌauraꞌa atu, i muꞌa ꞌā  i te taꞌu era o Ietū, i ai rō te taŋata o te kāiŋa era o Ēfeto e vānaŋa era ki te vārua rake⁠-⁠rake raꞌe ki te riro he pukuraŋa a Ietū. ¿Pe hē rāua i haka tapa ai mai te vārua rake⁠-⁠rake? Te Pipiria e kī rō ꞌā: “ꞌE meꞌe rahi nuꞌu i aŋa i te tahu⁠-⁠tahu i maꞌu i te rāua puka i tutu ꞌi muꞌa o te taŋata taꞌatoꞌa” (Aŋa o te ꞌĀpōtoro 19:⁠19). I te meꞌe era ko haŋa ꞌā rāua mo riro he pukuraŋa a Ietū, i tutu tahi ai rā ŋā puka. Ko tū meꞌe ꞌā tātou ana aŋa i aŋanirā. Mo haŋa tātou mo haꞌamuri ki a Iehoha, e haka rē tahi te ŋā meꞌe taꞌatoꞌa era o te vārua rake⁠-⁠rake. Oīra e haka rē te puka, te teata, te hīmene, te kori, ꞌe te tahi atu meꞌe e vānaŋa era o ruŋa i te tahu⁠-⁠tahu ꞌe o ruŋa i te vārua rake⁠-⁠rake, pahe meꞌe riva⁠-⁠riva o pahe meꞌe mo haka māere nō i te taŋata. Peira ꞌā te ŋā meꞌe e maꞌu era e te taŋata i ruŋa i a rāua mo hāpaꞌo mai te meꞌe rake⁠-⁠rake (1 Kōrinto 10:⁠21).

15. ¿He aha tātou meꞌe mo aŋa takoꞌa mo hāpaꞌo, mai te vārua rake⁠-⁠rake?

¹⁵ I tano i oho era te matahiti mai te hora tutu tahi era e te nuꞌu era o Ēfeto i te rāua puka o ruŋa i te tahu⁠-⁠tahu, a Pablo i pāpaꞌi rō pe nei ē, ko te moto haŋa ꞌā rāua ki te ŋā vārua pūai rake⁠-⁠rake era (Ēfeto 6:⁠12). No atu te tutu i te rāua puka, ko te kimi haŋa ꞌā e te vārua rake⁠-⁠rake i te rāveꞌa mo raveꞌino i rā ŋā nuꞌu. Oīra, ¿he aha ia te rua meꞌe mo aŋa e te pukuraŋa a Ietū? Mo riva rāua mo hāpaꞌo mai te taꞌatoꞌa aŋa o te Tātane a Pablo i kī: “E haka moe e oho te kōrua manaꞌu ꞌi ruŋa i a Ietū. Pē ira kōrua ka hāpaꞌo ena i a kōrua ꞌo hara ꞌi te hora haka ꞌatu atu e Rukifero, pahe vaꞌehau e maꞌu ena ꞌi te rima i te meꞌe ꞌaurī mo puru i te teꞌa pu⁠-⁠puhi ki a ia ꞌi te hora o te tamaꞌi” (Ēfeto 6:⁠16). Pahe hora e hāpaꞌo era te meꞌe ꞌaurī i te vaꞌehau i te tamaꞌi, peira ꞌā hai fe e riva nō tātou mo hāpaꞌo mai te taꞌatoꞌa meꞌe haŋa mo aŋa mai e te vārua rake⁠-⁠rake. Mo hio⁠-⁠hio te tātou fe i ruŋa i te manaꞌu era, mā Iehoha e hāpaꞌo mai ꞌe māꞌana mau ꞌā e hāꞌūꞌū mai mo haka ꞌuhu tahi te meꞌe ka aŋa mai era e te Tātane rāua ko tāꞌana vārua rake⁠-⁠rake (Māteo 17:⁠20).

16. ¿He aha te tātou meꞌe mo aŋa mo haka hio⁠-⁠hio te tātou fe i ruŋa i a Iehoha?

¹⁶ ¿He aha te tātou meꞌe mo aŋa mo haka hio⁠-⁠hio te tātou fe  i ruŋa i a Iehoha? Hai taiꞌo te Pipiria paurō te mahana ꞌe hai haka rē i a tātou mau ꞌā i ruŋa i tōꞌona rima mo hāpaꞌo mai. Mo hio⁠-⁠hio mo oho te tātou fe i ruŋa i a Iehoha, e ko riva te Tātane koia ko tāꞌana vārua rake⁠-⁠rake mo raveꞌino mai (1 Iovani 5:⁠5).

17. ¿He aha takoꞌa te meꞌe o tātou mo aŋa mo hāpaꞌo mai te vārua rake⁠-⁠rake?

¹⁷ I te meꞌe era ko rahi ana te tahu⁠-⁠tahu i te kāiŋa era o Ēfeto, oīra te pukuraŋa o Ietū o rā kona i aŋa ai i te rua meꞌe takoꞌa. A Pablo i kī rō pe nei ē, “ꞌina kōrua ko haka rē i te pure” (Ēfeto 6:⁠18). I te taꞌatoꞌa hora ana nonoꞌi ki a Iehoha mo hāpaꞌo i a rāua. Peira ꞌā tātou e noho atu ena i aŋanirā, ko ī tahi ana te henua e te tahu⁠-⁠tahu. Oīra, e nonoꞌi ki a Iehoha mo hāpaꞌo i a tātou ꞌe hai tōꞌona ꞌīŋoa ana pure ki a Īa (Ka taiꞌo Proverbios 18:⁠10). Mo nonoꞌi ki a Iehoha paurō te hora mo hāpaꞌo i a tātou mai te Tātane, he pāhono mai e Īa i te tātou pure (Salmo 145:⁠19; Māteo 6:⁠13).

18, 19. (a) ¿Pe hē tātou ana rē i te moto ki te Tātane koia ko tāꞌana vārua rake⁠-⁠rake? (b) ¿He aha te meꞌe ka pāhono nei ka huri ena te kaka parau nei?

¹⁸ Mo hoa tahi, mai i a tātou, te ŋā meꞌe taꞌatoꞌa era o te vārua rake⁠-⁠rake ꞌe mo ai te tātou fe i ruŋa i a Iehoha pe nei ē, māꞌana tātou e hāpaꞌo, ꞌina e ko riva te Tātane koia ko tāꞌana vārua rake⁠-⁠rake mo raveꞌino mai. Oīra, ꞌina tātou ko manaꞌu hia mo riꞌa⁠-⁠riꞌa ki a rāua (Ka taiꞌo Tanatiako 4:⁠7, 8). Ata hau rō atu te pūai o Iehoha ki te vārua rake⁠-⁠rake. Nā paꞌi tātou ko uꞌi ana pe hē a Iehoha i haka ūtuꞌa ai i a rāua i te taꞌu era o Nōē, ꞌe nā tātou ko hāpī ana pe hē ka haka kore ena ka tano ena te mahana (Hura 6). ꞌIna ko rehu taꞌe hoko tahi nō tātou. Nā Iehoha e hāpaꞌo mai ena hai tōꞌona merahi era (2 Reyes 6:⁠15-17). Hai Iehoha nō a tātou ka riva ena mo rē ki te Tātane koia ko tāꞌana vārua rake⁠-⁠rake (1 Pētero 5:⁠6, 7; 2 Pētero 2:⁠9).

¹⁹ Nā tātou ko uꞌi ana pe hē te Tātane koia ko tāꞌana vārua rake⁠-⁠rake e raveꞌino mai ena i te taŋata o te ao taꞌatoꞌa. Oīra, peaha he ꞌui tātou: “¿O te aha ia te ꞌAtua e taꞌe haka kore rō ena?”. Te ꞌui nei he pāhono atu ka huri ena te kaka parau nei.