Lats ar savu tēvabrāli Ābrahāmu dzīvoja Kanaāna zemē. Ar laiku Ābrahāmam un Latam piederēja tik daudz lopu, ka tiem nepietika zemes. Tad Ābrahāms sacīja Latam: ”Mēs vairs nevaram dzīvot kopā. Lūdzu, izvēlies, uz kuru pusi tu iesi, un es iešu pretējā virzienā.” Tas bija pašaizliedzīgi no Ābrahāma puses, vai ne?

Lats redzēja, ka netālu no Sodomas pilsētas ir auglīga zeme. Tur bija daudz zāles ganībām un papilnam ūdens. Viņš nolēma, ka tā ir laba vieta, un kopā ar ģimeni pārcēlās uz turieni. Bet vēlāk viņi apmetās Sodomā.

Sodomas un blakus pilsētas Gomoras iedzīvotāji bija ļoti ļauni. Viņi bija tik ļauni, ka Jehova nolēma iznīcināt abas šīs pilsētas. Bet Dievs gribēja izglābt Latu un viņa ģimeni, tāpēc sūtīja divus eņģeļus, kas viņus brīdināja: ”Steidzieties! Ejiet prom no pilsētas! Jehova to iznīcinās!”

Lats nedevās prom uzreiz. Viņš vilcinājās. Tad eņģeļi satvēra aiz rokas Latu, viņa sievu un abas meitas, steigšus izveda ārā no pilsētas un sacīja: ”Skrieniet! Glābiet savu dzīvību un neskatieties atpakaļ! Ja atskatīsieties, jūs mirsiet!”

Kad viņi bija nonākuši Coaras pilsētā, Jehova lika ugunij un sēram līt pār Sodomu un Gomoru. Šīs pilsētas tika pilnībā  nopostītas. Lata sieva nepaklausīja Jehovam un atskatījās, tāpēc viņa pārvērtās par sāls stabu. Bet Lats un viņa meitas palika dzīvi, jo paklausīja Jehovam. Viņiem noteikti bija ļoti žēl, ka neizglābās visa ģimene. Tomēr viņi priecājās, ka rīkojās tā, kā bija teicis Jehova.