Ūca zemē dzīvoja kāds vīrs, vārdā Ījabs, kas pielūdza Jehovu. Viņš bija ļoti bagāts, un viņam bija liela ģimene. Ījabs bija labs cilvēks. Viņš palīdzēja nabagiem, atraitnēm un bāreņiem. Bet vai tāpēc, ka Ījabs bija krietns, viņš nepieredzēja nekādas grūtības?

Ījabs to pat nenojauta, bet viņu vēroja Sātans. Jehova sacīja Sātanam: ”Vai esi ievērojis manu kalpu Ījabu? Uz zemes nav neviena tāda kā viņš. Viņš ir man paklausīgs un rīkojas taisnīgi.” Sātans atbildēja: ”Protams, Ījabs tevi klausa! Tu viņu aizsargā un svētī. Tu viņam esi devis zemi un lopus. Atņem viņam to visu, un viņš tev vairs nekalpos!” Jehova sacīja: ”Tu vari pārbaudīt Ījabu. Bet tu nedrīksti viņu nogalināt.” Kāpēc Jehova ļāva Sātanam pārbaudīt Ījabu? Viņš bija pārliecināts, ka Ījabs paliks viņam uzticīgs.

Sātans sāka pārbaudīt Ījabu, likdams viņam pieredzēt dažādas nelaimes. Vispirms viņš sūtīja šebiešus, lai tie nozog Ījaba vēršus un ēzeļus. Pēc tam ugunī gāja bojā visas Ījaba aitas. Savukārt haldieši nozaga viņa kamieļus. Tika nogalināti arī kalpi, kas pieskatīja ganāmpulkus. Un tad notika visļaunākais. Sabrūkot mājai, gāja bojā visi Ījaba bērni. Ījabs bija dziļi satriekts, tomēr viņš nepārstāja kalpot Jehovam.

Sātans gribēja, lai Ījabs ciestu vēl vairāk, tāpēc visu Ījaba ķermeni pārklāja augoņi. Ījabs cieta briesmīgas sāpes.  Viņš nezināja, kāpēc ar viņu tas viss notiek. Bet Ījabs vēl aizvien kalpoja Jehovam. Dievs to visu redzēja, un viņu ļoti iepriecināja Ījaba uzticība.

Tad Sātans pie Ījaba sūtīja trīs vīrus. Tie Ījabam teica: ”Tu noteikti esi grēkojis un mēģinājis to noslēpt. Tagad Dievs tevi soda.” Uz to Ījabs atbildēja: ”Es neesmu darījis neko sliktu.” Bet tad viņš sāka domāt, ka viņa ciešanas ir izraisījis Jehova, un sacīja, ka Jehova nav taisnīgs pret viņu.

Šo sarunu klausījās arī kāds gados jauns cilvēks, vārdā Ēlihus. Viņš visu laiku bija klusējis, bet nu ierunājās: ”Tas nav pareizi, ko jūs sakāt. Jehova ir varenāks, nekā mēs spējam saprast. Viņš nekad nedara neko ļaunu. Viņš visu redz un palīdz tikt galā ar grūtībām.”

Tad ar Ījabu runāja Jehova. Viņš vaicāja: ”Kur tu biji, kad es radīju debesis un zemi? Un kāpēc tu saki, ka es neesmu taisnīgs? Tu runā par to, ko nesaproti.” Ījabs atzina savu kļūdu un sacīja Jehovam: ”Es biju tikai dzirdējis par tevi, bet tagad es tevi pa īstam esmu iepazinis. Tev nekas nav neiespējams. Piedod man par to, ko teicu!”

Kad pārbaudījumi bija galā, Jehova atjaunoja Ījabam veselību un deva viņam daudz vairāk, nekā viņam bija piederējis iepriekš. Ījabs nodzīvoja garu un laimīgu mūžu. Jehova svētīja Ījabu, jo viņš bija paklausījis pat tad, kad to darīt nebija viegli. Vai tu, tāpat kā Ījabs, kalposi Jehovam, lai kas arī notiktu?