Mozus dzīvoja Midiānā 40 gadus. Viņš apņēma sievu, un viņiem piedzima bērni. Kādu dienu, ganot aitas pie Sīnāja kalna, Mozus ieraudzīja kaut ko neparastu: ērkšķu krūms dega, bet nesadega! Kad Mozus gāja aplūkot to tuvāk, viņš no ērkšķu krūma izdzirdēja balsi: ”Mozu! Nenāc klāt! Novelc sandales, jo tu stāvi uz svētas zemes!” Tas bija Jehova, kurš runāja ar eņģeļa starpniecību.

Mozus izbijās un aizsedza seju. Balss sacīja: ”Es esmu redzējis izraēliešu ciešanas. Es tos izglābšu no ēģiptiešiem un aizvedīšu uz labu zemi. Tev būs jāizved mana tauta no Ēģiptes.” Kā tu domā, vai Mozus bija pārsteigts?

Mozus vaicāja: ”Ko lai es saku, kad ļaudis man jautās, kas mani ir sūtījis?” Dievs atbildēja: ”Saki tiem, ka tevi ir sūtījis Jehova, Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs.” Tad Mozus jautāja: ”Bet ja nu viņi mani neklausīs?” Jehova ļāva Mozum pārliecināties, ka tam palīdzēs. Viņš lika Mozum nomest zemē nūju. Mozus to izdarīja, un nūja pārvērtās par čūsku. Kad Mozus sagrāba čūsku aiz astes, tā atkal kļuva par nūju. Jehova sacīja: ”Izdarot šo brīnumu, tu pierādīsi, ka es esmu tevi sūtījis.”

Tomēr Mozus iebilda: ”Es neesmu nekāds runātājs.” Tad Jehova viņam apsolīja: ”Es tev teikšu, ko runāt, un sūtīšu tavu brāli Āronu tev palīgā.” Pārliecināts, ka Jehova ir ar viņu, Mozus kopā ar sievu un dēliem devās atpakaļ uz Ēģipti.