Izraēlieši devās prom no Sīnāja kalna un gāja cauri Pārānas tuksnesim, līdz nonāca vietā, ko sauca par Kadešu. Tur Jehova sacīja Mozum: ”Sūti 12 vīrus, pa vienam no katras cilts, izlūkot Kanaānu — zemi, ko es došu izraēliešiem.” Mozus izraudzījās 12 vīrus un teica viņiem: ”Ejiet uz Kanaānu un noskaidrojiet, vai tā ir auglīga zeme! Uzziniet, cik stipri ir tās iedzīvotāji un vai tie dzīvo teltīs vai pilsētās!” Izlūki, to vidū arī Jozua un Kālebs, devās uz Kanaānu.

Pēc 40 dienām izlūki atgriezās, nesdami vīģes, granātābolus un vīnogas. Viņi pavēstīja: ”Tā ir laba zeme, bet tās iedzīvotāji ir stipri un pilsētām ir augsti mūri.” Taču Kālebs sacīja: ”Mēs varam tās ieņemt. Dosimies turp tūlīt pat!” Vai zini, kāpēc Kālebs tā teica? Tāpēc, ka viņš un Jozua paļāvās uz Jehovu. Bet pārējie desmit izlūki iebilda: ”Nē! Cilvēki tur ir tik lieli kā milži! Salīdzinājumā ar viņiem mēs esam kā sienāži.”

Izraēliešiem pavisam sašļuka dūša. Viņi sāka žēloties un sprieda savā starpā: ”Izraudzīsimies citu vadoni un iesim atpakaļ uz Ēģipti. Kāpēc doties uz zemi, kur mūs nogalinās?”  Jozua un Kālebs sacīja: ”Paklausiet Jehovam un nebīstieties! Jehova mūs aizsargās.” Tomēr izraēlieši neklausījās. Viņi pat gribēja nogalināt Jozuu un Kālebu!

Ko darīja Jehova? Viņš sacīja Mozum: ”Pēc visa, ko es esmu darījis izraēliešu labā, viņi joprojām man neklausa. Tāpēc viņi paliks šajā tuksnesī 40 gadus un šeit viņi arī nomirs. Tikai viņu bērni, kā arī Jozua un Kālebs dzīvos zemē, kuru es viņiem solīju dot.”