Kad izraēlieši kādu laiku bija pavadījuši tuksnesī, Korahs, Dātans, Abirāms un vēl 250 vīri sacēlās pret Mozu un Āronu. Tie Mozum sacīja: ”Pietiek! Kāpēc tev jābūt par mūsu vadoni un Āronam par augsto priesteri? Jehova ir ar mums visiem, ne tikai ar tevi un Āronu.” Jehovam tas nepatika. Viņš uzskatīja, ka tā ir sacelšanās pret viņu.

Mozus Koraham un viņa atbalstītājiem teica: ”Atnāciet rīt uz saiešanas telti un paņemiet līdzi ogļu traukus ar kvēpināmo! Jehova pats parādīs, ko viņš ir izraudzījies.”

Nākamajā dienā Korahs ar 250 vīriem devās uz saiešanas telti. Tur viņi dedzināja kvēpināmo, kaut gan to drīkstēja darīt tikai priesteri. Jehova sacīja Mozum un Āronam: ”Atkāpieties no Koraha un viņa atbalstītājiem!”

Korahs bija atnācis pie Mozus uz saiešanas telti, bet Dātans un Abirāms ar savām ģimenēm bija atteikušies nākt. Jehova lika izraēliešiem atkāpties no Koraha, Dātana un Abirāma teltīm, un izraēlieši uzreiz paklausīja. Dātans un Abirāms ar  ģimenēm stāvēja pie savām teltīm, kad pēkšņi zeme atvērās un viņus visus aprija! Pēc tam no debesīm nāca uguns, kas nogalināja Korahu un pārējos 250 vīrus pie saiešanas telts.

Tad Jehova teica Mozum: ”Paņem katras cilts vadoņa nūju un uz nūjas uzraksti viņa vārdu. Uz Levija cilts nūjas raksti Ārona vārdu. Noliec visas nūjas saiešanas teltī, un, kuru vīru es izraudzīšos, tā nūja uzziedēs.”

Nākamajā dienā Mozus paņēma no telts visas nūjas un parādīja tās cilšu vadoņiem. Ārona nūja bija uzziedējusi, un tajā bija ienākušās mandeles. Tā Jehova skaidri parādīja, ka par augsto priesteri viņš ir izraudzījies Āronu.