Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

28. STĀSTS

Bileāma ēzeliene runā

Bileāma ēzeliene runā

Izraēlieši tuksnesī bija pavadījuši gandrīz 40 gadus. Viņi bija iekarojuši daudzas nocietinātas pilsētas. Tad viņi apmetās Moābas klajumos uz austrumiem no Jordānas upes, un nu bija pienācis laiks ieiet Apsolītajā zemē. Moābiešu ķēniņš Balaks ļoti baidījās, ka izraēlieši iekaros viņa zemi. Tāpēc viņš aicināja kādu vīru, vārdā Bileāms, atnākt uz Moābu un nolādēt izraēliešus.

Bet Jehova sacīja Bileāmam: ”Tu nedrīksti nolādēt izraēliešus!” Tāpēc Bileāms atteicās iet. Ķēniņš Balaks aicināja viņu vēlreiz un solīja dot visu, ko vien viņš vēlēsies. Tomēr Bileāms atkal atteicās. Tad Dievs sacīja: ”Tu vari iet, bet tev jāsaka tikai tas, ko es likšu.”

Bileāms sēdās savas ēzelienes mugurā un devās uz Moābu. Viņš grasījās nolādēt izraēliešus, kaut arī Jehova viņam bija aizliedzis to darīt. Jehovas eņģelis trīs reizes nostājās uz ceļa viņam priekšā. Bileāms to neredzēja, bet viņa ēzeliene gan. Pirmajā reizē ēzeliene nogriezās no ceļa un gāja pa lauku. Otrreiz ēzeliene piespiedās pie mūra, saspiežot Bileāma kāju. Trešajā reizē ēzeliene nogūlās ceļa vidū. Un katru reizi Bileāms sita to ar spieķi.

Pēc trešās reizes Jehova lika ēzelienei runāt. Ēzeliene jautāja Bileāmam: ”Kāpēc tu mani sit?” Bileāms atbildēja: ”Tu pataisi mani par muļķi! Ja man būtu zobens, es tevi nogalinātu.” Ēzeliene sacīja: ”Es tev piederu jau daudzus gadus. Vai agrāk es esmu tā darījusi?”

Tad Jehova ļāva Bileāmam ieraudzīt eņģeli. Eņģelis teica: ”Jehova tev aizliedza nolādēt izraēliešus.” Bileāms atbildēja: ”Esmu rīkojies nepareizi. Es iešu atpakaļ uz mājām.” Bet eņģelis sacīja: ”Tu vari doties uz Moābu, bet tev jāsaka tikai tas, ko liks Jehova.”

Vai Bileāms guva mācību no šī gadījuma? Nē, neguva vis. Bileāms trīs reizes mēģināja nolādēt izraēliešus, taču katru reizi Jehova pārvērta lāstu par svētību. Galu galā izraēlieši uzbruka Moābai un Bileāms tika nogalināts. Vai nebūtu bijis labāk, ja Bileāms būtu paklausījis Jehovam?

”Sargieties no jebkādas alkatības, jo pat tad, ja cilvēkam visa kā ir pārpārēm, viņa dzīvība nav atkarīga no tā, kas viņam pieder.” (Lūkas 12:15)