Daudzus gadus Mozus bija vadījis izraēliešus, un viņa mūžs tuvojās beigām. Jehova viņam sacīja: ”Tu neievedīsi izraēliešus Apsolītajā zemē, bet es tev ļaušu to apskatīt.” Tad Mozus lūdza, lai Jehova izraugās jaunu vadoni, kas rūpēsies par tautu. Jehova viņam teica: ”Ej pie Jozuas un saki viņam, ka viņš būs šis vadonis!”

Mozus pavēstīja tautai, ka viņš drīz mirs un ka Jehova ir izraudzījies Jozuu par vadoni, kas tos ievedīs Apsolītajā zemē. Mozus sacīja Jozuam: ”Nebaidies! Jehova tev palīdzēs!” Drīz pēc tam Mozus uzkāpa Nebo kalnā, kur Jehova viņam parādīja zemi, ko bija apsolījis Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam. Mozus nomira 120 gadu vecumā.

Jehova sacīja Jozuam: ”Šķērso Jordānas upi un dodies uz Kanaānu. Es tev palīdzēšu, tāpat kā palīdzēju Mozum. Tev jālasa mani likumi katru dienu. Nebīsties! Esi drosmīgs! Ej un dari visu, ko es tev esmu licis!”

 Jozua sūtīja divus izlūkus uz Jērikas pilsētu. Nākamajā stāstā mēs uzzināsim, kā viņiem tur gāja. Atgriezušies viņi ziņoja, ka ir piemērots brīdis doties uz Kanaānu. Nākamajā dienā Jozua lika tautai novākt nometni. Tad viņš sūtīja priesterus, lai tie iet pa priekšu līdz Jordānai un nes līguma šķirstu. Upe bija pārplūdusi. Bet, tiklīdz priesteri iebrida upē, tā pārstāja tecēt un ūdeņi izsīka. Priesteri aizgāja līdz upes vidum un tur stāvēja, kamēr visa tauta nonāca otrā krastā. Kā tu domā, vai šis brīnums izraēliešiem neatgādināja, ko Jehova bija darījis pie Sarkanās jūras?

Beidzot, pēc tik daudziem gadiem, izraēlieši bija nonākuši Apsolītajā zemē. Nu viņi varēs būvēt mājas un pilsētas. Viņi varēs apsēt laukus, stādīt augļu kokus un iekopt vīna dārzus. Viņi bija nonākuši zemē, kur piens un medus tek.