Jozua, kas daudzus gadus bija vadījis Jehovas tautu, 110 gadu vecumā nomira. Kamēr Jozua bija dzīvs, izraēlieši pielūdza Jehovu. Bet pēc Jozuas nāves viņi sāka pielūgt elkus, tāpat kā to darīja kanaānieši. Tā kā izraēlieši nebija Jehovam uzticīgi, viņš ļāva kanaāniešu ķēniņam Jabīnam tos apspiest. Tauta lūdzās, lai Jehova palīdz. Tāpēc Jehova tiem deva jaunu vadoni — Baraku. Viņam bija jāpalīdz tautai atgriezties pie Jehovas.

Reiz Baraku pie sevis ataicināja praviete Debora. Viņai bija jānodod Barakam Jehovas vēsts: ”Ņem 10 tūkstošus vīru un dodies pretī Jabīna karaspēkam Kišonas upes ielejā. Tur tu sakausi Jabīna armijas virspavēlnieku Siseru.” Baraks sacīja Deborai: ”Es iešu tikai tad, ja tu nāksi man līdzi.” Viņa atbildēja: ”Es iešu ar tevi. Tikai zini: ne tu nogalināsi Siseru. Jehova teica, ka Siseru nogalinās sieviete.”

Debora devās līdzi Barakam uz Tābora kalnu, un Baraka armija sāka gatavoties kaujai. Tiklīdz Sisera par to uzzināja,  viņš ielejā pie Tābora kalna sapulcēja karaspēku un kaujas ratus. Debora sacīja Barakam: ”Šī ir tā diena, kad Jehova tev piešķirs uzvaru.” Baraks ar 10 tūkstošiem vīru devās lejā no kalna, lai stātos pretī Siseras varenajam karaspēkam.

Jehova lika pārplūst Kišonas ūdeņiem, un Siseras armijas kaujas rati iestiga dubļos. Sisera izlēca no ratiem un metās bēgt. Baraks ar saviem karavīriem sakāva Siseras armiju, tomēr pats Sisera izglābās. Viņš aizbēga un paslēpās teltī pie kādas sievietes, vārdā Jaēla, kas viņam iedeva padzerties pienu un apsedza viņu ar segu. Nogurušais karotājs drīz vien aizmiga. Tad Jaēla klusiņām piezagās un iedzina viņam galvā telts mietiņu. Tā viņš nomira.

Tad nāca Baraks, meklēdams Siseru. Jaēla izgāja no savas telts un teica viņam: ”Ienāc! Es tev parādīšu vīru, ko tu meklē.” Iegājis teltī, Baraks ieraudzīja, ka Sisera guļ beigts. Baraks un Debora slavēja Jehovu dziesmā par to, ka viņš izraēliešiem bija devis uzvaru pār ienaidniekiem. Nākamos 40 gadus izraēlieši dzīvoja mierā.