Ar laiku izraēlieši atkal novērsās no Jehovas un sāka pielūgt viltus dievus. Septiņus gadus midiānieši zaga izraēliešu lopus un postīja ražu. Lai glābtos no midiāniešiem, izraēlieši slēpās alās un kalnos. Viņi lūdzās, lai Jehova glābj viņus. Tāpēc Jehova sūtīja eņģeli pie kāda jaunekļa, vārdā Gideons. Eņģelis teica: ”Jehova ir izraudzījies tevi, lai tu kļūtu par varenu karotāju.” Gideons iebilda: ”Kā lai es izglābju izraēliešus? Es nekas neesmu.”

Gideons gribēja pārliecināties, ka Jehova ir izraudzījies tieši viņu. Viņš izklāja zemē aitas vilnu un sacīja Jehovam: ”Ja rīt no rīta vilna būs mitra no rasas, bet zeme — sausa, es zināšu, ka tu vēlies, lai es izglābju izraēliešus.” No rīta vilna bija samirkusi, bet zeme bija sausa! Tomēr Gideons lūdza, lai nākamajā rītā vilna būtu sausa, bet zeme mitra. Tā arī notika. Beidzot Gideons bija pilnīgi pārliecināts, ka Jehova ir izvēlējies viņu. Viņš sapulcināja karavīrus cīņai ar midiāniešiem.

 Jehova sacīja Gideonam: ”Es piešķiršu izraēliešiem uzvaru. Bet tev ir daudz karavīru, un tāpēc jums varētu likties, ka esat sakāvuši midiāniešus saviem spēkiem. Pavēli visiem, kam ir bail, doties mājās!” Tā 22 tūkstoši karavīru devās mājup, bet 10 tūkstoši palika. Tad Jehova teica: ”Ar tevi vēl aizvien ir pārāk daudz karavīru. Aizved tos pie ūdens un liec tiem dzert! Paturi tikai tos, kas, dzerot ūdeni, vēro, vai netuvojas ienaidnieks.” Tikai 300 vīru palika modri, dzerot ūdeni. Jehova apsolīja, ka šie nedaudzie vīri sakaus 135 tūkstošus midiāniešu karavīru.

Tajā naktī Jehova sacīja Gideonam: ”Nu ir laiks uzbrukt midiāniešiem!” Gideons iedeva katram vīram ragu un krūku ar lāpu iekšā. Viņš teica: ”Skatieties uz mani un dariet to pašu, ko es!” Gideons pūta ragu, sasita krūku, savicināja lāpu un iesaucās: ”Jehovas un Gideona zobens!” Visi 300 vīri darīja tāpat. Baiļu pārņemti, midiānieši metās bēgt uz visām pusēm. Šajā juceklī tie sāka uzbrukt cits citam. Tā Jehova vēlreiz palīdzēja izraēliešiem sakaut viņu ienaidniekus.