Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

45. STĀSTS

Valsts tiek sadalīta

Valsts tiek sadalīta

Kamēr Sālamans kalpoja Jehovam, Izraēlā valdīja miers. Taču Sālamans apprecēja daudzas cittautietes, kas pielūdza elkus. Pamazām Sālamans mainījās, un arī viņš sāka pielūgt elkus. Tas Jehovu sadusmoja. Viņš sacīja Sālamanam: ”Izraēlu atņems tavai dzimtai un sadalīs divās daļās. Lielāko daļu es atdošu vienam no taviem kalpiem, bet tava dzimta valdīs pār mazāko.”

Šo lēmumu Jehova darīja zināmu arī citā veidā. Viens no Sālamana kalpiem, Jerobeāms, iedams pa ceļu, sastapa pravieti Ahiju. Ahija novilka savus virssvārkus un saplēsa tos 12 gabalos, sacīdams Jerobeāmam: ”Jehova atņems Izraēlas valsti Sālamana dzimtai un sadalīs divās daļās. Ņem desmit no šiem gabaliem, jo tu būsi ķēniņš pār desmit ciltīm.” To uzzinājis, ķēniņš Sālamans gribēja nogalināt Jerobeāmu. Tāpēc Jerobeāms aizbēga uz Ēģipti. Pēc kāda laika Sālamans nomira, un par ķēniņu kļuva viņa dēls Rehabeāms. Tad Jerobeāms saprata, ka var atgriezties Izraēlā.

Izraēliešu vecākie sacīja Rehabeāmam: ”Ja tu labi izturēsies pret ļaudīm, viņi būs tev uzticīgi.” Bet Rehabeāma draugi, kas bija gados jauni, teica: ”Tev jābūt stingram pret tautu! Liec viņiem strādāt vēl smagāk!” Rehabeāms uzklausīja savu draugu padomu. Viņš izturējās cietsirdīgi pret ļaudīm, un tie sadumpojās. Tie iecēla Jerobeāmu par desmit cilšu ķēniņu, un viņa valsti turpmāk sauca par Izraēlu. No atlikušajām divām ciltīm izveidojās Jūdejas valsts, kuras iedzīvotāji palika uzticīgi Rehabeāmam. Tā izraēliešu 12 ciltis tika sadalītas.

Jerobeāms negribēja, ka viņa pavalstnieki dodas pielūgt Dievu uz Jeruzālemi, kas atradās ķēniņa Rehabeāma valsts teritorijā. Vai zini, kāpēc? Jerobeāms baidījās, ka viņi varētu sākt atbalstīt Rehabeāmu. Tāpēc viņš lika izgatavot divus zelta teļus un sacīja tautai: ”Jeruzāleme ir pārāk tālu. Jūs varat pielūgt tepat.” Tauta sāka pielūgt zelta teļus un atkal aizmirsa Jehovu.

”Neiejūdzieties nesaderīgā jūgā ar neticīgajiem. Jo kāda saistība ir taisnībai ar netaisnību? [..] Un kas ticīgajam kopīgs ar neticīgo?” (2. Korintiešiem 6:14, 15)