Jūdejas ķēniņš Jošafats iznīcināja Baala altārus un elkus savā zemē. Viņš gribēja, lai tauta zinātu Jehovas likumus. Tāpēc viņš pa visu Jūdeju izsūtīja ierēdņus un levītus, kas tos mācīja tautai.

Apkārtējās tautas baidījās uzbrukt Jūdejai, jo zināja, ka Jehova aizstāv savu tautu. Ķēniņam Jošafatam pat tika sūtītas dāvanas no citām zemēm. Bet tad moābieši, amonieši un Seīra kalnu iedzīvotāji devās karot pret Jūdeju. Jošafats saprata, ka viņiem ir vajadzīga Jehovas palīdzība. Viņš sapulcināja visus vīriešus, sievietes un bērnus Jeruzālemē. Tad visas tautas priekšā Jošafats lūdza: ”Jehova, bez tevis mēs nevarēsim uzvarēt! Lūdzu, saki, ko mums darīt!”

Jehova uz lūgšanu atbildēja šādi: ”Nebīstieties! Es jums palīdzēšu! Ieņemiet savas vietas, stāviet un vērojiet, kā es jūs izglābšu!” Kā Jehova viņus izglāba?

Nākamajā rītā Jošafats izraudzījās dziedātājus un lika viņiem soļot karaspēka priekšgalā. Tā viņi no Jeruzālemes devās uz kaujas lauku Tekojā.

Dziedātāji priecīgi, skaļā balsī slavēja Jehovu, un Jehova cīnījās par savu tautu. Viņš radīja tādu apjukumu amoniešu un moābiešu vidū, ka tie sāka karot savā starpā. Un tie visi gāja bojā. Bet Jūdejas iedzīvotājus, karavīrus un priesterus Jehova pasargāja. Apkārtējās tautas dzirdēja par to, ko Jehova bija izdarījis, un saprata, ka Jehova joprojām aizsargā savu tautu. Kā Jehova glābj savus kalpus? Viņš to dara visdažādākajos veidos. Un viņam nav vajadzīga cilvēku palīdzība.