Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

59. STĀSTS

Četri zēni, kas paklausīja Jehovam

Četri zēni, kas paklausīja Jehovam

Kad Nebukadnecars no Jūdejas uz Babiloniju bija atvedis augstmaņus, viņš tiem par uzraugu iecēla galminieku priekšnieku Ašpenazu. Nebukadnecars lika Ašpenazam no augstmaņu vidus izraudzīties veselīgākos un gudrākos jaunekļus. Šiem zēniem trīs gadus bija jāsaņem īpaša apmācība. Pēc tam viņi kļūtu par valsts ierēdņiem Babilonijā. Jauniešiem bija jāmācās lasīt, rakstīt un runāt akadiešu valodā, kas tika lietota Babilonijā. Bija paredzēts, ka viņiem jāēd tāds pats ēdiens, kāds tiek pasniegts valdniekam un viņa galminiekiem. Šo jaunekļu vidū bija Daniēls, Hananja, Mišaēls un Azarja. Ašpenazs deva tiem babiloniešu vārdus: Beltsacars, Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego. Vai šīs apmācības dēļ viņi pārtrauca kalpot Jehovam?

Šie četri jaunieši bija apņēmušies paklausīt Jehovam. Viņi saprata, ka nedrīkst ēst valdnieka ēdienu, jo Jehovas bauslībā daudz kas no tā bija aizliegts. Tāpēc viņi sacīja Ašpenazam: ”Lūdzu, neliec mums ēst šo ēdienu!” Ašpenazs atbildēja: ”Ja jūs to neēdīsiet un valdniekam liksies, ka jūsu izskats nav gana labs un veselīgs, viņš mani nogalinās!”

Tad Daniēlam ienāca prātā laba doma. Viņš teica ēdienu pārraugam: ”Ļauj mums desmit dienas ēst tikai dārzeņus un dzert ūdeni! Pēc tam salīdzini mūs ar pārējiem zēniem, kuri ēd to pašu ēdienu, ko valdnieks.” Pārraugs bija ar mieru.

Pēc desmit dienu pārbaudes Daniēls un viņa trīs draugi izskatījās veselīgāki nekā pārējie zēni. Jehova bija apmierināts ar viņu paklausību. Viņš pat deva Daniēlam gudrību saprast parādības un sapņus.

Kad apmācība bija beigusies, Ašpenazs aizveda jaunekļus pie Nebukadnecara. Aprunājies ar tiem, valdnieks ievēroja, ka Daniēls, Hananja, Mišaēls un Azarja ir gudrāki un attapīgāki par pārējiem jauniešiem. Tāpēc šī četrotne tika izraudzīta darbam galmā. Valdnieks bieži vaicāja viņu padomu svarīgos jautājumos. Jehova viņus darīja gudrākus par visiem valdnieka padomdevējiem un burvjiem.

Lai gan Daniēls, Hananja, Mišaēls un Azarja dzīvoja svešā zemē, viņi vienmēr atcerējās, ka pieder pie Jehovas tautas. Ir ļoti svarīgi, lai arī tu nekad neaizmirstu Jehovu — pat tad, kad vecāku nav klāt!

”Lai neviens tevi nenicina tavas jaunības dēļ. Kļūsti ticīgajiem par paraugu runā, rīcībā, mīlestībā, ticībā un nevainībā.” (1. Timotejam 4:12)