Kad Zaharjas un Elizabetes dēls Jānis izauga, viņš kļuva par pravieti. Jehova izmantoja Jāni, lai mācītu tautai, ka drīz atnāks Mesija. Jānis sludināja nevis sinagogās un pilsētās, bet gan tuksnesī. Cilvēki no Jeruzālemes un visas Jūdejas nāca pie Jāņa viņā klausīties. Viņš mācīja, ka tiem jāpārtrauc darīt sliktu, lai būtu patīkami Dievam. Uzklausījuši Jāni, daudzi nožēloja grēkus, un Jānis tos kristīja Jordānā.

Jānis dzīvoja ļoti vienkārši. Viņš valkāja kamieļa vilnas drēbes un ēda siseņus un savvaļas bišu medu. Ļaudis urdīja ziņkāre par Jāni. Pat lepnie farizeji un saduceji aizgāja pie viņa. Jānis tiem sacīja: ”Jums jāmaina sava rīcība un jānožēlo grēki! Nedomājiet, ka jūs esat īpaši tikai tāpēc, ka saucat sevi par Ābrahāma bērniem! Tas vēl nenozīmē, ka esat Dieva bērni.”

Daudzi nāca pie Jāņa un jautāja: ”Kas mums jādara, lai patiktu Dievam?” Jānis atbildēja: ”Ja jums ir divi krekli, dodiet vienu tam, kuram nav neviena!” Vai zini, kāpēc viņš tā teica? Viņš gribēja, lai mācekļi saprastu: ja viņi grib būt patīkami Dievam, viņiem ir jāmīl cilvēki.

Nodokļu ievācējiem Jānis sacīja: ”Esiet godīgi un nevienu nekrāpiet!” Savukārt kareivjiem viņš teica: ”Neņemiet kukuļus un nemelojiet!”

 Pie Jāņa atnāca arī priesteri un levīti un jautāja: ”Kas tu esi? Visi to vēlas zināt.” Jānis sacīja: ”Es esmu balss tuksnesī, kas ved cilvēkus pie Jehovas, kā jau Jesaja bija pravietojis.”

Cilvēkiem patika tas, ko Jānis mācīja. Daudzi vēlējās uzzināt, vai Jānis ir Mesija. Bet viņš teica: ”Nāk kāds, kurš ir daudz varenāks par mani. Es neesmu cienīgs pat atraisīt viņa sandales. Es kristīju ūdenī, bet viņš kristīs ar svēto garu.”