Kad Jēzus bija kristīts, svētais gars aizveda viņu uz tuksnesi. Jēzus neko neēda 40 dienas, tāpēc bija ļoti izsalcis. Tad atnāca Velns, lai kārdinātu Jēzu, un sacīja viņam: ”Ja tu tiešām esi Dieva Dēls, liec, lai šie akmeņi kļūst par maizi!” Bet Jēzus atbildēja, citējot Rakstus: ”Ir rakstīts: lai dzīvotu, ir vajadzīgs kaut kas vairāk par maizi. Ir jāklausa katram vārdam, ko saka Jehova.”

Pēc tam Velns izaicināja Jēzu: ”Ja tu tiešām esi Dieva Dēls, nolec no tempļa augstākās vietas! Jo ir rakstīts, ka Dievs sūtīs savus eņģeļus, lai tie tevi pasargātu.” Bet Jēzus atkal citēja Rakstus: ”Ir rakstīts, ka mēs nedrīkstam pārbaudīt Jehovu.”

Tad Sātans rādīja visas pasaules valstis, to varenību un spožumu un sacīja: ”To visu es tev došu, ja tu vienu reizi mani pielūgsi!” Bet Jēzus atbildēja: ”Ej projām, Sātan! Ir rakstīts, ka jāpielūdz tikai Jehova.”

Velns viņu atstāja, un pie Jēzus atnāca eņģeļi un atnesa ēdienu. Pēc tam Jēzus sāka sludināt labo vēsti par valstību. Tieši tādēļ viņš bija sūtīts uz zemi. Cilvēkiem patika tas, ko Jēzus mācīja, un tie viņam sekoja visur, kur vien viņš gāja.