Jēzus nāca uz zemi sludināt labo vēsti par Dieva valstību. Lai parādītu, ko Jēzus darīs, būdams valstības ķēniņš, Jehova viņam deva svēto garu, kas ļāva veikt brīnumus. Viņš spēja izārstēt jebkuru slimību. Visur, kur vien viņš gāja, slimie cilvēki vērsās pie viņa pēc palīdzības, un viņš tos visus dziedināja. Aklie kļuva redzīgi, kurlie kļuva dzirdīgi, paralizētie varēja staigāt, un dēmonu apsēstie tika atbrīvoti no dēmoniem. Slimie varēja izveseļoties, pat tikai pieskaroties Jēzus drēbēm. Ļaudis sekoja Jēzum visur, kur viņš gāja. Arī tad, kad Jēzus vēlējās pabūt viens, viņš nekad nevienu neatraidīja.

Reiz cilvēki atnesa paralizētu vīrieti uz māju, kurā Jēzus bija apmeties. Taču mājā bija tik daudz ļaužu, ka tajā nevarēja ieiet. Tāpēc viņi izlauza jumtā caurumu un nolaida nestuves ar paralizēto. Jēzus vīrietim sacīja: ”Celies un staigā!” Apkārtējiem par lielu izbrīnu, viņš piecēlās un sāka staigāt.

Citā reizē, kad Jēzus gāja iekšā kādā ciemā, netālu stāvēja desmit spitālīgie un sauca: ”Jēzu, palīdzi mums!” Spitālīgajiem nebija atļauts tuvoties citiem. Jēzus viņiem lika doties uz templi. Jehovas bauslībā bija norādīts, ka tā jārīkojas spitālīgajiem pēc izveseļošanās. Pa ceļam uz templi viņi kļuva veseli. Kad viens no spitālīgajiem aptvēra, ka ir izdziedināts, viņš atgriezās, lai pateiktos  Jēzum un slavētu Dievu. No desmit vīriešiem tikai viens pateica Jēzum paldies.

Kāda sieviete, kas 12 gadus bija cietusi smagas kaites dēļ, ļoti vēlējās atveseļoties. Ļaužu pūlī viņa pienāca pie Jēzus no aizmugures un pieskārās viņa drēbju apakšmalai. Tajā pašā brīdī viņa kļuva vesela. Tad Jēzus jautāja: ”Kas man pieskārās?” Sieviete ļoti nobijās, tomēr pienāca tuvāk un atzinās. Jēzus viņu mierināja, sacīdams: ”Ej ar mieru, mana meita!”

Sinagogas priekšnieks Jairs lūdza Jēzum: ”Nāc man līdzi! Mana meitiņa ir ļoti slima.” Taču meitenīte nomira, pirms Jēzus ieradās Jaira mājā. Kad Jēzus iegāja iekšā, viņš redzēja daudzus cilvēkus, kas apraudāja meitenīti. Jēzus tiem sacīja: ”Neraudiet! Viņa tikai guļ.” Tad viņš saņēma meitenes roku, teikdams: ”Bērniņ, celies augšā!” Viņa tūlīt piecēlās, un Jēzus lika vecākiem dot viņai ēst. Vai vari iedomāties, cik priecīgi bija viņas vecāki?