Pāvila trešais sludināšanas ceļojums noslēdzās Jeruzālemē. Tur viņš tika iemests cietumā. Naktī viņam parādījās Jēzus, kas teica: ”Tu dosies uz Romu un sludināsi tur.” Pāvilu no Jeruzālemes pārveda uz Cēzareju, kur viņš pavadīja cietumā divus gadus. Kad Pāvils stājās tiesas priekšā, viņš sacīja vietvaldim Fēstam: ”Lai mani tiesā Romas imperators!” Fēsts atbildēja: ”Tu esi piesaucis imperatoru — pie imperatora tu arī dosies!” Pāvils tika iesēdināts kuģī, kas brauca uz Romu. Divi ticības biedri, Lūka un Aristarhs, devās kopā ar viņu.

Jūrā uznāca spēcīga vētra, kas ilgi nerimās. Visiem likās, ka viņi ies bojā. Bet Pāvils sacīja: ”Vīri, sapnī eņģelis man teica: ”Nebīsties, Pāvil! Tu nonāksi Romā, un visi, kas atrodas uz kuģa kopā ar tevi, izglābsies.” Esiet drosmīgi! Mēs nemirsim!”

Vētra turpinājās 14 dienas. Beidzot viņi ieraudzīja zemi. Tā bija Maltas sala. Kuģis uzskrēja sēklim un tika sadragāts, bet visi 276 cilvēki, peldot paši vai turoties pie kuģa atlūzām, sveiki un veseli nonāca krastā. Maltas iedzīvotāji parūpējās par viņiem un iekūra uguni, lai varētu sasildīties.

Pēc trīs mēnešiem karavīri ar citu kuģi nogādāja Pāvilu Romā. Ieradies tur, viņš sastapa brāļus, kas bija atnākuši viņu sagaidīt. Kad Pāvils viņus ieraudzīja, viņš pateicās Jehovam un atguva drosmi. Lai gan Pāvils bija apcietināts, viņam atļāva apmesties īrētā namā, kur viņu apsargāja kareivis. Tur viņš palika divus gadus. Pie viņa nāca daudz cilvēku, un viņš tiem sludināja Dieva valstību un mācīja par Jēzu. Pāvils arī rakstīja vēstules draudzēm Mazāzijā un Jūdejā. Patiesi, Jehova izmantoja Pāvilu, lai citas tautas uzzinātu labo vēsti.