Ak, Dievs, tu zini, kad es ceļos,

kad eju es un kad es atpūšos.

Tev skaidras ir visapslēptākās domas,

tu manas gaitas, manus vārdus —

zini tos.

Kad slepenībā tiku veidots,

neviens mans kauls tev apslēpts nebija.

Es tavā grāmatā jau biju rakstīts.

Ir tavi darbi brīnišķi,

Dievs Jehova!

Dievs, tava gudrība ir bijājama,

to labi zina mana dvēsele.

Ja pēkšņi tumša nakts pār mani klātos,

tavs gars pat tad man spētu palīdzēt.

Kur bēgt man, Dievs, no tevis slēpties?

Kur tverties man, no tevis projām traukt?

Ne kapā, tumsībā, ne jūras dzelmē,

ne debess tālē zilgā —

tādas vietas nav.