Yaqʼax chupam ri rupam

Yaqʼax rikʼin ri rucholajem

TJONÏK 16

¿Achkë xuʼän Jesús taq xjeʼ chwäch le Ruwachʼulew?

¿Achkë xuʼän Jesús taq xjeʼ chwäch le Ruwachʼulew?

Taq ri winäq yechʼobʼon chrij Jesús, xa xuʼ npë pa kijolon jun ti neʼy ri nkʼatzin rutoʼik, jun profeta ri kowan runaʼoj o jun achï ri kowan xtäj poqän taq xkäm. Ye kʼa ¿tapeʼ chë nqatamaj más ruwäch Jesús taq nqanukʼuj rij rukʼaslemal chwäch le Ruwachʼulew? Chpan re tjonïk reʼ xtqatzʼët jojun chkë ri xeruʼän Jesús ri kan kowan kiqʼij chqä achkë utzil nukʼäm pä jontir riʼ pan awiʼ rït.

1. ¿Achkë samaj xyaʼ más ruqʼij Jesús?

Ri samaj más ruqʼij ri xuʼän Jesús ya riʼ «xtzjoj ri utziläj taq rutzjol chrij ri Ruqʼatbʼäl Tzij Dios» chkë ri winäq (taskʼij ruwäch Lucas 4:43). Ryä xtzjoj chë Dios xtyaʼ jun qʼatbʼäl tzij ri xtsöl jontir ri kʼayewal ri najin nkiqʼaxaj ri winäq. a Jesús oxiʼ junaʼ rkʼë nkʼaj xtzjoj ri utziläj rutzjol riʼ (Mateo 9:35).

2. ¿Achkë rma Jesús xeruʼän milagros?

Le Biblia nuʼij chë «Dios xksaj ryä [Jesús] rchë xeruʼän nimaläj taq bʼanobʼäl chqä milagros» (Hechos 2:22). Rkʼë ri loqʼoläj ruchqʼaʼ Dios, Jesús xkowin xpabʼaʼ jun mamaʼ qʼeqäl jöbʼ, xerutzüq ye kʼïy winäq, xeruknaj (xeruqʼomaj) ri yawaʼiʼ chqä xerukʼasoj jojun kamnaqiʼ (Mateo 8:23-27; 14:15-21; Marcos 6:56; Lucas 7:11-17). Ri milagros xeruʼän Jesús xkikʼüt chë kan yë wä Dios xtaqö pä rchë chqä chë Jehová kʼo ruchqʼaʼ rchë nuchüp kiwäch jontir ri kʼayewal najin nqaqʼaxaj.

3. ¿Achkë nukʼüt qa chqawäch ri rubʼanik kʼaslemal xkʼwaj Jesús?

Jesús kan ronojel mul xnmaj rutzij Jehová (taskʼij ruwäch Juan 8:29). Ryä majun bʼëy xqʼäj ta rutzij Rutataʼ chqä kan xuʼän ri ruchlaʼen pä che rä tapeʼ ye kʼo jojun xkajoʼ xkiqʼät rusamaj. Jesús xkʼüt chqawäch chë nqkowin nqayaʼ ruqʼij Dios tapeʼ kʼo kʼayewal yeqaqʼaxaj. Taq xuʼän riʼ, ryä «xyaʼ qa jun tzʼetbʼäl» chqawäch, rchë ke riʼ röj nqkowin nqaʼän «kan achiʼel xuʼän ryä» (1 Pedro 2:21).

TQATAMAJ MÁS CHRIJ RE NAʼOJ REʼ

Tqatzʼetaʼ achkë rubʼanik xeruʼän milagros Jesús chqä achkë rubʼanik xtzjoj ri utziläj taq rutzjol.

4. Jesús xtzjoj utziläj taq rutzjol

Rchë xtzjoj ri utziläj taq rutzjol chkë ri winäq, Jesús kʼo chë xuʼän äl mamaʼ taq bʼey ri kowan poqlaj kiwäch. Tiskʼij ruwäch Lucas 8:1 y kixtzjon chrij reʼ:

  • Kan ye kʼïy winäq xeʼapon rkʼë Jesús rchë xkikʼoxaj ri xkʼüt, ¿xa xuʼ komä chkë ryeʼ xtzjoj wä Ruchʼaʼäl Dios?

  • ¿Achkë kʼo chë xuʼän Jesús rchë xtzjoj Ruchʼaʼäl Dios chkë más winäq?

Dios kan rubʼin wä qa chik chë ri Mesías xttzjoj utziläj taq rutzjol. Tiskʼij ruwäch Isaías 61:1, 2 y kixtzjon chrij reʼ:

  • ¿Achkë rubʼanik xtzʼaqät re profecía reʼ chrij Jesús?

  • ¿Naʼij rït chë komä chqä nkʼatzin ntzjöx ri utziläj taq rutzjol riʼ chkë ri winäq?

5. Jesús xkʼüt utziläj taq naʼoj

Jesús ma xa xuʼ ta xtzjoj ri utziläj taq rutzjol chrij ri Ruqʼatbʼäl Tzij Dios, xa kan xkʼüt chqä utziläj taq naʼoj. Jojun chkë ri naʼoj riʼ xerukʼüt chpan ri Sermón del Monte. Tqatzʼetaʼ. Tiskʼij ruwäch Mateo 6:14, 34 chqä 7:12, y kixtzjon chrij reʼ:

  • ¿Achkë utziläj taq naʼoj xyaʼ Jesús chkipan re textos reʼ?

  • ¿Naʼij rït chë re naʼoj reʼ yerutoʼ ri winäq pa qaqʼij komä?

6. Jesús xeruʼän milagros

Jehová xyaʼ ruchqʼaʼ Jesús rchë xeruʼän kʼïy milagros. Rchë nitzʼët jun tzʼetbʼäl chrij riʼ, tiskʼij ruwäch Marcos 5:25-34 o titzʼetaʼ ri VIDEO. Chrij riʼ kixtzjon chrij reʼ:

  • Achiʼel xqatzʼët qa chpan ri video, ¿achkë wä ruyaʼon chwäch ran ri ixöq ri kʼo wä ruyabʼil?

  • ¿Achkë más xqä chawäch rït chrij ri milagro riʼ?

Tiskʼij ruwäch Juan 5:36 y kixtzjon chrij reʼ:

  • ¿Achkë «nkikʼüt» ri milagros ri xeruʼän Jesús?

¿Ataman rït reʼ?

Jbʼaʼ ma jontir ri qataman chrij Jesús elesan pä chpan ri kajiʼ wuj ri nbʼix Evangelios chkë. Ri xetzʼibʼan ri kajiʼ Evangelios —Mateo, Marcos, Lucas chqä Juan— kan jalajöj taq naʼoj xkitzʼibʼaj qa chrij Jesús. Jontir ri naʼoj riʼ kan kikʼwan kiʼ y nkikʼüt chqawäch achkë rubʼanik kʼaslemal xkʼwaj Jesús.

  • MATEO

    xtzʼibʼaj ri naʼäy Evangelio. Ryä xtzʼibʼaj ri xkʼüt qa Jesús, y más ri xkʼüt chrij ri Ruqʼatbʼäl Tzij Dios.

  • MARCOS

    xtzʼibʼaj ri Evangelio más koʼöl. Chpan ri wuj riʼ ye kʼo utziläj taq tzijonem.

  • LUCAS

    xyaʼ kowan ruqʼij ri yachʼö rkʼë Dios chqä ri jaʼäl runaʼoj xuʼän Jesús kikʼë ri ixoqiʼ.

  • JUAN

    xtzjon kowan chrij runaʼoj Jesús. Nqaʼij riʼ rma kan kʼïy mul xtzʼibʼaj qa achkë rubʼanik xkʼwaj riʼ Jesús kikʼë ri rachiʼil chqä kikʼë nkʼaj chik winäq.

JOJUN WINÄQ NKIʼIJ REʼ: «Jesús ya riʼ Dios».

  • ¿Achkë naʼij rït?

RI XQATAMAJ QA

Jesús xtzjoj ri Ruqʼatbʼäl Tzij Dios, xeruʼän milagros chqä ronojel mul xnmaj rutzij Jehová.

Tqakamluj ri xqatzʼët qa

  • ¿Achkë samaj xyaʼ más ruqʼij Jesús taq xjeʼ chwäch le Ruwachʼulew?

  • ¿Achkë xkikʼüt ri milagros ri xeruʼän Jesús?

  • ¿Achkë utziläj taq naʼoj xkʼüt Jesús?

Ütz naʼän reʼ

RCHË NATAMAJ MÁS

Tqatzʼetaʼ achkë rma nqaʼij chë kan xebʼanatäj wä ri milagros ri xeruʼän Jesús.

«Ri milagros ri xeruʼän Jesús: ¿achkë natamaj qa chkij?» (Ri Chajinel, 15 de julio, 2004)

Tatzʼetaʼ achkë rubʼanik xjalatäj rukʼaslemal jun achï taq xtamaj chë Jesús ma xa xuʼ ta ryä xquʼ qa riʼ.

«Xa xuʼ wä rïn nquʼ qa wiʼ» (Ri Chajinel, 1 de octubre, 2014)

Tatzʼetaʼ achkë xuʼän Jesús taq xjeʼ chwäch le Ruwachʼulew.

«Ri rukʼaslemal Jesús chwäch le Ruwachʼulew» (La Biblia. Traducción del Nuevo Mundo, apéndice A7)

a Chkipan ri tjonïk 31 kʼa 33 nqʼalajsäx achkë riʼ ri Ruqʼatbʼäl Tzij Dios.