Ir al contenido

Tatzʼetaʼ ri rucholajem

TANAJ 16

¿Achike samaj xubʼän ri Jesús toq xkʼojeʼ chuwäch ri Ruwachʼulew?

¿Achike samaj xubʼän ri Jesús toq xkʼojeʼ chuwäch ri Ruwachʼulew?

Toq ri winaqiʼ yechʼobʼon chi rij ri Jesús, ri nabʼey ri noqa pa kiwiʼ jun neneʼ, jun profeta o jun achin ri nkäm yan. Ja kʼa, röj yojtikïr nqetamaj más chi rij rukʼaslem ri Jesús chuwäch ri Ruwachʼulew we más nqatijoj qiʼ. Chupam re jun tanaj reʼ, xtqatzʼët jujun chi ke ri xerubʼän ri Jesús ri kan kʼo janila kejqalem chuqaʼ achike utzil nukʼäm pe reʼ pa awiʼ.

1. ¿Achike samaj xuyaʼ más rejqalem ri Jesús?

Ri samaj ri xuyaʼ más ruqʼij ri Jesús ja ri xutzijoj «ri utziläj rutzijol ri nchʼon chi rij ri Rajawaren [o ru-Reino] ri Dios» chi ke ri winaqiʼ (tasikʼij Lucas 4:​43). Rijaʼ xutzijoj chi ri Dios xtuyaʼ jun qʼatbʼäl tzij ri xtusöl ronojel ri kikʼayewal ri winaqiʼ. a Oxiʼ junaʼ rikʼin nikʼaj, ri Jesús xutzijoj ri utziläj rutzijol riʼ (Mateo 9:​35).

2. ¿Achike ruma ri Jesús xerubʼän milagros?

Ri Biblia nubʼij chi ri Jesús «xubʼän kʼïy meyel taq bʼanobʼäl [o milagros]. Reʼ kan ja ri Dios ri bʼanayon pe chi reʼ richin xerubʼanalaʼ» (Hechos 2:​22). Ruma ri ruchuqʼaʼ ri Dios, ri Jesús xtikïr xuqasaj ruchuqʼaʼ jun nimaläj jöbʼ, xuyaʼ kiway pa mil chi winaqiʼ, xeraqʼomaj o xerukʼachojrisaj yawaʼiʼ chuqaʼ xuyaʼ jun bʼey chik kikʼaslem kayoxiʼ ri e kaminäq chik (Mateo 8:​23-​27; 14:​15-​21; Marcos 6:​56; Lucas 7:​11-​17). Ri milagros ri xerubʼän ri Jesús xqʼalajin chi ja ri Dios xtaqon pe richin. Chuqaʼ, xkikʼüt chi ri Jehová kʼo ri uchuqʼaʼ pa ruqʼaʼ richin yerusöl ronojel ri qakʼayewal.

3. ¿Achike nukʼüt chi qawäch ri rubʼanik xukʼwaj rukʼaslem ri Jesús?

Ri Jesús jantapeʼ xunimaj rutzij ri Jehová (tasikʼij Juan 8:​29). Rijaʼ majun bʼey xuqʼäj ta rutzij ri Rutataʼ chuqaʼ xubʼän ri ruchilabʼän pe chi re stapeʼ e kʼo jujun ri xkajoʼ xkiqʼät ri rusamaj. Xukʼüt chi qawäch chi yojtikïr nqayaʼ ruqʼij ri Dios stapeʼ nqakʼowisaj kʼayewal. Rikʼin riʼ, ri Jesús «xuyaʼ kan jun qakambʼäl naʼoj» richin chi nqakʼwaj ri rubʼey (1 Pedro 2:​21 CR).

TQANIKʼOJ RIJ

Tqatzʼetaʼ achike rubʼanik ri Jesús xutzijoj ri utziläj taq rutzijol chuqaʼ ri rubʼanik xerubʼän milagros.

4. Ri Jesús xutzijoj utziläj taq rutzijol

Ri Jesús näj xbʼiyin pa taq bʼey akuchi janila poqolaj kʼo richin xutzijoj ri utziläj taq rutzijol chi ke ri winaqiʼ. Tisikʼij Lucas 8:1 chuqaʼ kixchʼon chi rij reʼ:

  • ¿La xuchaʼ ri Jesús achoj chi ke nutzijoj ri utziläj taq rutzijol?

  • ¿Achike kʼo chi xubʼän ri Jesús richin xutzijoj ri Ruchʼabʼäl ri Dios chi ke ri winaqiʼ?

Ri Dios rubʼin kan chi ri Mesías xtutzijoj utziläj taq rutzijol. Tisikʼij Isaías 61:​1, 2 chuqaʼ kixchʼon chi rij reʼ:

  • ¿Achike rubʼanik xbʼanatäj re profecía reʼ rikʼin ri Jesús?

  • ¿Nabʼij rat chi wakami chuqaʼ nkʼatzin chi ntzijöx ri utziläj taq rutzijol chi ke ri winaqiʼ?

5. Ri Jesús xukʼüt utziläj taq naʼoj

Ri Jesús man xa xe ta xutzijoj ri utziläj taq rutzijol chi rij ri ru-Reino ri Dios, chuqaʼ xerukʼüt kan naʼoj richin yeqasamajij pa qakʼaslem. Tqatzʼetaʼ kayoxiʼ naʼoj ri xerukʼüt kan chupam ri Sermón del Monte. Tisikʼij Mateo 6:​14, 34 chuqaʼ 7:​12, chuqaʼ kixchʼon chi rij reʼ:

  • ¿Achike utziläj taq naʼoj xukʼüt ri Jesús chupam re textos reʼ?

  • ¿Nabʼij rat chi ri naʼoj riʼ yerutoʼ ri winaqiʼ wakami?

6. Ri Jesús xerubʼän milagros

Ri Jehová xuyaʼ ruchuqʼaʼ ri Jesús richin xerubʼän kʼïy milagros. Richin nqatzʼët jun tzʼetbʼäl, tisikʼij Marcos 5:​25-​34 o titzʼetaʼ ri VIDEO. Chi rij riʼ kixchʼon chi rij reʼ:

  • Achiʼel xqatzʼët qa pa video, ¿achike ri kʼo pa ranima ri ixöq ri yawaʼ?

  • ¿Achike ri más nqa chawäch chi rij re milagro reʼ?

Tisikʼij Juan 5:​36 chuqaʼ kixchʼon chi rij reʼ:

  • ¿Achike «nkikʼüt» ri milagros ri xerubʼän ri Jesús?

¿La awetaman rat reʼ?

Jubʼama ronojel ri qetaman chi rij ri Jesús elesan pe chupam ri kajiʼ wuj nbʼïx chi ke Evangelios. Ri xetzʼibʼan ri kajiʼ Evangelios—ri Mateo, ri Marcos, ri Lucas chuqaʼ ri Juan—xkitzʼibʼaj jalajöj taq naʼoj chi rij ri Jesús. Ronojel ri xkitzʼibʼaj kiximon kiʼ chuqaʼ nukʼüt chi qawäch achike rubʼanik xukʼwaj rukʼaslem ri Jesús.

  • MATEO

    xutzʼibʼaj ri nabʼey Evangelio. Rijaʼ xutzʼibʼaj ri xukʼüt kan ri Jesús, y xuyaʼ rejqalem ri xubʼij ri Jesús chi rij ri ru-Reino ri Dios.

  • MARCOS

    xutzʼibʼaj ri Evangelio más koʼöl. Kan jebʼël xubʼän chi re ri rutzʼibʼaxik.

  • LUCAS

    xuyaʼ rejqalem ri chʼonïk rikʼin ri Dios chuqaʼ ri jebʼël runaʼoj xubʼän ri Jesús kikʼin ri ixoqiʼ.

  • JUAN

    kʼïy xutzijoj chi rij ri runaʼoj ri Jesús, ruma kʼïy bʼey xutzʼibʼaj achike rubʼanik xukʼwaj ri Jesús kikʼin ri rachibʼil chuqaʼ kikʼin ri chʼaqa chik winäq.

E KʼO JUJUN NKIBʼIJ REʼ: «Ri Jesús xok jun utziläj achin ri ütz runaʼoj, xa xe riʼ».

  • ¿Achike nabʼij rat?

TQAKAMULUJ

Ri Jesús xutzijoj ri ru-Reino ri Dios, xerubʼän milagros chuqaʼ jantapeʼ xunimaj rutzij ri Jehová.

Ri xawetamaj

  • ¿Achike samaj ri xuyaʼ más rejqalem ri Jesús toq xkʼojeʼ chuwäch ri Ruwachʼulew?

  • ¿Achike xkikʼüt ri milagros ri xerubʼän ri Jesús?

  • ¿Achike chi naʼoj ri ütz yeqasamajij pa qakʼaslem ri xukʼüt kan ri Jesús?

Tasamajij reʼ

RICHIN NAWETAMAJ MÁS

Tqatzʼetaʼ achike ruma nqabʼij chi kan qitzij xebʼanatäj ri milagros ri xerubʼän ri Jesús.

«Ri milagros ri xerubʼän ri Jesús: ¿achike nqetamaj chi kij?» (La Atalaya, 15 de julio de 2004)

Tasikʼij achike rubʼanik xjalatäj rukʼaslem jun achin toq xretamaj chi ri Jesús man xa xe ta rijaʼ xunaʼ qa riʼ.

«Xa xe wi yin ninnaʼ qa wi» (La Atalaya, 1 de octubre de 2014)

Tatzʼetaʼ achike xubʼän ri Jesús toq xkʼojeʼ chuwäch ri Ruwachʼulew.

«Ri rukʼaslem ri Jesús chuwäch ri Ruwachʼulew» (La Biblia. Traducción del Nuevo Mundo, apéndice A7)

a Chupam ri tanaj 31 kʼa 33 nuqʼalajrisaj más achike ri ru-Reino ri Dios.