Domstarpības
Kāpēc situācijā, kad mūs kāds ir aizvainojis, mēs nedrīkstam ļauties dusmām un atmaksāt pāridarītājam?
Spm 20:22; 24:29; Rom 12:17, 18; Jēk 1:19, 20; 1Pt 3:8, 9
Piemēri no Bībeles
1Sm 25:9—13, 23—35. Kad Nābals apvainoja Dāvidu un viņa vīrus un atteica viņiem palīdzību, Dāvids dusmās izlēma nogalināt gan pašu Nābalu, gan visus viņa vīrus, bet Abigailas iejaukšanās atturēja Dāvidu no asinsizliešanas.
Spm 24:17—20. Dieva iedvesmots, ķēniņš Sālamans brīdināja Dieva kalpus, ka Dievam nepatīk ļauna priecāšanās par ienaidnieka nelaimi; tiesāšanu mēs atstājam Dieva ziņā.
Ja kristietim ar kādu rastos domstarpības, vai viņš rīkotos pareizi, ja viņš vairītos no šī cilvēka vai turētu sevī aizvainojumu?
3Mz 19:17, 18; 1Kr 13:4, 5; Ef 4:26
Piemērs no Bībeles
Mt 5:23, 24. Jēzus paskaidroja, ka mums jādara viss iespējamais, lai salīgtu mieru ar ticības biedru, kuram ir kaut kas pret mums.
Uz ko mīlestība mūs mudina, ja kāds mūs ir sāpinājis?
Kāpēc mums jāpiedod pat tad, ja kāds vairākkārt ir grēkojis pret mums, bet to no sirds nožēlo?
Kam būtu jārunā ar pāridarītāju un ar kādu mērķi, ja nodarījums ir tik nopietns (piemēram, apmelošana vai krāpšana), ka to nevar atstāt bez ievērības?
Kas mums jādara, ja esam zem četrām acīm runājuši ar cilvēku, kurš mūs ir apmelojis vai apkrāpis, bet viņš izdarīto nenožēlo?
Jūs varētu interesēt
PAR MUMS
Vēlos, lai mani apmeklē
Vai vēlaties vairāk uzzināt par Bībeli vai par Jehovas lieciniekiem?
scl 22. lpp.
