Vai svētais gars ir mans palīgs?

CILVĒKU priekšstati par svēto garu ir diezgan atšķirīgi, un tas nav nekas neparasts, jo pat teologu priekšstati par to ir dažādi. Taču šāda neskaidrība ir pilnīgi nepamatota. Bībelē ir nepārprotami pateikts, kas ir svētais gars. Svētais gars ir nevis persona, kā daži apgalvo, bet gan iespaidīgs spēks, ko Dievs izmanto, lai īstenotu savu gribu. (Psalms 104:30; Apustuļu darbi 2:33; 4:31; 2. Pētera 1:21.)

Tā kā svētais gars ir cieši saistīts ar Dieva nodomu īstenošanos, mums jācenšas dzīvot saskaņā ar tā vadību. Mums jādzīvo tā, lai svētais gars būtu mūsu palīgs.

Kāpēc cilvēkiem vajadzīgs palīgs?

Zinādams, ka viņš drīz pametīs zemi, Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi [”palīgu”, NW], lai tas būtu pie jums mūžīgi.. [..] Tomēr es jums saku patiesību: Tas jums par labu, ka es aizeimu. Jo, ja es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis es to sūtīšu pie jums.” (Jāņa 14:16, 17; 16:7.)

Jēzus uzticēja mācekļiem svarīgu uzdevumu, sacīdams: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Tas nebija viegls uzdevums, jo Kristus sekotājiem bija daudz pretinieku. (Mateja 10:22, 23.)

Situāciju pasliktināja tas, ka reizēm radās domstarpības draudzes locekļu starpā. Ap 56. gadu Pāvils vēstulē Romas kristiešiem rakstīja: ”Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairaities no viņiem!” (Romiešiem 16:17, 18.) Pēc apustuļu nāves situācija pasliktinājās vēl vairāk. Pāvils bija brīdinājis kristiešus: ”Es zinu, ka pēc manas aiziešanas pie jums iebruks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmo pulku. No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdz.” (Apustuļu darbi 20:29, 30.)

Lai pastāvētu nelabvēlīgos apstākļos, kristiešiem bija vajadzīga Dieva palīdzība, un Dievs viņiem to sniedza ar Jēzus starpniecību. Neilgi pēc Jēzus augšāmcelšanās, 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos apmēram 120 mācekļu ”tika piepildīti ar Svēto Garu”. (Apustuļu darbi 1:15; 2:4.)

Mācekļi saprata, ka svētā gara izliešana pār viņiem bija Jēzus solītā palīdzība. Pēc tam viņi acīmredzot labi saprata, ko nozīmē Jēzus vārdi: ”Aizstāvis [”palīgs”, NW], Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis.” (Jāņa 14:26.) Jēzus šo palīgu nosauca arī par patiesības garu. (Jāņa 15:26.)

Kā svētais gars palīdz kristiešiem?

Svētā gara palīdzībai bija jāizpaužas dažādi. Pirmkārt, Jēzus teica, ka svētais gars palīdzēs mācekļiem atcerēties, ko viņš tiem ir stāstījis. Tas nenozīmēja, ka svētais gars mācekļiem palīdzēja tikai atcerēties vārdus. Svētais gars viņiem palīdzēja izprast Jēzus mācību dziļāko nozīmi. (Jāņa 16:12—14.) Tātad gars tika dots, lai palīdzētu Jēzus mācekļiem vēl labāk  saprast patiesību. Apustulis Pāvils reiz rakstīja: ”Mums Dievs to ir atklājis ar savu garu, jo gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.” (1. Korintiešiem 2:10.) Lai svaidītie Jēzus sekotāji varētu nodot citiem pareizu sapratni, viņiem pašiem viss bija labi jāizprot.

Otrkārt, Jēzus teica saviem mācekļiem, lai tie bieži lūdz Dievu. Ja gadījās, ka viņi īsti nezināja, ko lūgt, gars viņiem varēja palīdzēt. ”Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.” (Romiešiem 8:26.)

Treškārt, garam bija jāpalīdz Jēzus mācekļiem aizstāvēt patiesību cilvēku priekšā. Jēzus viņus brīdināja: ”Tie jūs nodos savās tiesās un jūs šautīs savās sinagogās, un jūs vedīs manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā, viņiem un pagāniem par liecību. Kad tie jūs nodos, tad nebēdājieties, kā un ko jūs runāsit, jo tanī pašā stundā jums taps dots, kas jums jārunā. Jo jūs neesat tie runātāji, bet jūsu Tēva gars ir tas, kas jūsos runā.” (Mateja 10:17—20.)

Turklāt svētajam garam bija jāpalīdz citiem atrast kristiešu draudzi un jāpalīdz draudzes locekļiem pieņemt gudrus lēmumus. Šiem diviem jautājumiem mēs pievērsīsim nedaudz vairāk uzmanības un centīsimies noskaidrot, kā tie attiecas uz mūsu dzīvi.

Pazīšanas zīme

Daudzus gadsimtus Dieva izredzētā tauta bija ebreji, kas atradās Mozus bauslības pakļautībā. Tauta neatzina, ka Jēzus ir Mesija, tāpēc Jēzus pravietoja, ka Dievs atteiksies no tās. Jēzus teica: ”Vai jūs nekad neesat rakstus lasījuši: Akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir kļuvis par stūŗa akmeni; tas ir no tā Kunga un ir brīnums mūsu acīs? Tāpēc es jums saku: Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus.” (Mateja 21:42, 43.) Mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad tika izveidota kristiešu draudze, par ”tautu, kas nes viņas augļus,” kļuva Kristus sekotāji. Turpmāk par savu pārstāvi uz zemes Dievs izmantoja kristiešu draudzi. Lai cilvēki varētu saprast, ka Dievs ir izredzējis citu tautu, viņš deva skaidru pazīšanas zīmi.

Piecdesmitās dienas svētkos svētais gars deva mācekļiem iespēju runāt valodās, kādas iepriekš viņi nebija pratuši. Šī neparastā notikuma aculiecinieki izbrīnā jautāja: ”Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu?” (Apustuļu darbi 2:7, 8.) Mācekļu spēja runāt svešās valodās un tas, ka ”apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju”, trijiem tūkstošiem cilvēku palīdzēja saprast, ka tas viss notiek ar Dieva gara palīdzību. (Apustuļu darbi 2:41, 43.)

Turklāt Kristus mācekļu dzīvē bija redzami gara augļi — mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība —, un tas nepārprotami liecināja, ka viņi ir Dieva kalpi. (Galatiešiem 5:22.) Sevišķi spilgta kristiešu draudzes pazīšanas zīme bija mīlestība. Jēzus bija teicis: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:34, 35.)

Agrīnās kristiešu draudzes locekļi pakļāvās Dieva svētā gara vadībai un ļāva, lai tas viņiem palīdz. Kristieši saprot, ka mūsdienās Dievs nepieceļ mirušos un nedara brīnumus, kā viņš to darīja pirmajā gadsimtā, taču arī mūsdienās kristieši dzīvo tā, lai Dieva gara augļi palīdzētu citiem saprast, ka viņi ir patiesie Jēzus Kristus mācekļi. (1. Korintiešiem 13:8.)

Kad jāpieņem lēmumi

Bībele ir tapusi ar svētā gara starpniecību. Tāpēc, pārliecinoties par to, kas rakstīts Bībelē, mēs ļaujam, lai mūs vada svētais gars. (2. Timotejam 3:16, 17.) Tā svētais gars mums palīdz pieņemt saprātīgus lēmumus. Mums savukārt jārīkojas tā, lai mēs varētu saņemt šo palīdzību.

 Piemēram, kad mums jāizvēlas darbs, svētais gars mums palīdz ņemt vērā Jehovas viedokli. Darbs nedrīkst būt pretrunā ar Bībeles principiem, un, ja vien iespējams, mums jāizvēlas tāds darbs, kas veicina teokrātisku mērķu sasniegšanu. Nauda, prestižs vai ievērojams stāvoklis noteikti nav svarīgākais. Galvenais, lai darbs mums nodrošinātu iztiku un ļautu pildīt kristīgos pienākumus.

Vēlēšanās sevi iepriecināt ir pilnīgi dabiska un nekādā ziņā nav nosodāma. (Salamans Mācītājs 2:24; 11:9.) Tāpēc līdzsvarots kristietis domā arī par atpūtu un izklaidēšanos. Taču viņam jāizvēlas izklaide, kas ļauj izpausties gara augļiem, nevis izklaide, kurā atspoguļojas ”miesas darbi”. Pāvils rakstīja: ”Zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, burvība, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, nesaticība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas.. [..] Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.” (Galatiešiem 5:16—26.)

Tie paši padomi ir attiecināmi uz draugu izvēli. Gudri rīkojas tas cilvēks, kas izvēlas draugus, ņemot vērā garīgās īpašības, nevis ārējo izskatu vai materiālo stāvokli. Dāvids neapšaubāmi bija Dieva draugs, jo Dievs teica, ka Dāvids ir ”vīrs pēc viņa prāta”. (Apustuļu darbi 13:22.) Ne jau Dāvida ārējais izskats pamudināja Dievu izraudzīt viņu par Izraēlas ķēniņu, jo ”Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi”. (1. Samuēla 16:7.)

Neskaitāmas draudzības nav izdevušās tāpēc, ka cilvēki tās veidojuši, galveno uzmanību pievēršot ārējam izskatam vai materiālajam stāvoklim. Ja draudzības pamatā ir nedrošā manta, šāda draudzība var izjukt ļoti ātri. (Salamana Pamācības 14:20.) Dieva gara iedvesmotajos Rakstos ir ieteikts izvēlēties tādus draugus, kas mums palīdz kalpot Jehovam. Tajos mēs tiekam mudināti dot, nevis ņemt, jo iespēja dot ļauj izjust lielu prieku. (Apustuļu darbi 20:35.) Un visvērtīgākais, ko mēs varam dot saviem draugiem, ir mūsu laiks un mīlestība.

Gara iedvesmotus padomus Bībelē var atrast arī tie kristieši, kas meklē dzīvesbiedru. Šo padomu būtību, iespējams, var izteikt šādiem vārdiem: ”Neskaties uz sejas vaibstiem un augumu. Skaties, ko dara kājas.” Tas laikam skan neparasti, taču savā ziņā tā tiešām ir: jāskatās, vai nākamā dzīvesbiedra kājas ir aizņemtas labās vēsts sludināšanā un vai viņa gaitas ir patīkamas Jehovam, kas ir uzticējis saviem kalpiem šo darbu. Vai viņa kājas ir apautas ar apņemšanos vēstīt patiesību un miera evaņģēliju? Bībelē ir teikts: ”Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu, kas saka Ciānai: ”Tavs Dievs ir ķēniņš!”” (Jesajas 52:7; Efeziešiem 6:15.)

Mēs dzīvojam ”grūtos laikos”, un mums nepieciešama palīdzība, lai mēs spētu pildīt Dieva gribu. (2. Timotejam 3:1.) Dieva svētais gars ļoti daudz palīdzēja kristiešiem pirmajā gadsimtā — ne tikai draudzei kopumā, bet arī katram kristietim atsevišķi. Iedziļināšanās Dieva Rakstos, kas tapuši svētā gara vadībā, ir galvenais veids, kā mēs varam saņemt svētā gara palīdzību. Vai svētais gars ir mūsu palīgs — tas atkarīgs no mums pašiem.

 [Attēls pa visu lapu 23. lpp.]