Mēs varam izturēt, it kā neredzamo redzēdami
Mēs varam izturēt, it kā neredzamo redzēdami
”It kā neredzamo redzēdams, viņš [Mozus] izturēja.” (EBREJIEM 11:27)
1. Kādus interesantus vārdus par Dievu Jēzus teica Kalna sprediķī?
MĒS nevaram redzēt Dievu Jehovu. Kad Mozus izteica vēlēšanos ieraudzīt Jehovas godību, viņš saņēma atbildi: ”Manu vaigu tu nedrīksti redzēt, jo cilvēks nevar Mani redzēt, palikdams pie dzīvības.” (2. Mozus 33:20.) Apustulis Jānis rakstīja, ka ”Dievu neviens nekad nav redzējis”. (Jāņa 1:18.) Kad Jēzus Kristus dzīvoja uz zemes, pat viņš nevarēja redzēt Dievu. Tomēr Kalna sprediķī viņš teica: ”Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.” (Mateja 5:8.) Kādā ziņā cilvēki var redzēt Dievu?
2. Kāpēc mēs nevaram tiešā nozīmē redzēt Dievu?
2 Svētajos rakstos ir teikts, ka Jehova ir Gars, ko mēs nevaram redzēt. (Jāņa 4:24; Kolosiešiem 1:15; 1. Timotejam 1:17.) Tātad Jēzus vārdi nenozīmē, ka cilvēki tiešā nozīmē var redzēt Jehovu. Tiesa, ar garu svaidītie kristieši redzēs Dievu Jehovu tad, kad viņi pēc augšāmcelšanas kļūs par garīgām būtnēm un nonāks debesīs. Taču arī ”sirdsšķīstie”, kam ir cerība mūžīgi dzīvot uz zemes, var redzēt Dievu.
3. Kā cilvēki var izprast Dieva īpašības?
3 Mēs iepazīstam Jehovu, iedziļinoties tajā, ko viņš ir radījis. Kad mēs vērojam Jehovas radīto pasauli, mēs izjūtam dziļu bijību pret viņa vareno spēku un atzīstam, ka viņš ir visa Radītājs. (Ebrejiem 11:3; Atklāsmes 4:11.) Apustulis Pāvils par to teica: ”Viņa neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.” (Romiešiem 1:20.) Tātad Jēzus vārdi ”tie Dievu redzēs” varētu nozīmēt, ka cilvēki spēj izprast Jehovas īpašības. Lai izprastu Jehovas īpašības, cilvēkiem nepieciešamas precīzas zināšanas un redzīgas ”gara acis”. (Efeziešiem 1:18.) Daudz ko par Dievu ļauj uzzināt arī tas, ko runāja un darīja Jēzus. Tāpēc Jēzus sacīja: ”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa 14:9.) Jēzus pilnībā atspoguļoja Jehovas personību. Tas nozīmē, ka zināšanas par Jēzus dzīvi un mācībām mums palīdz ”redzēt” jeb izprast Dieva īpašības.
Cik svarīgs ir garīgums
4. Kas mūsdienās liecina par garīguma trūkumu?
4 Mūsdienās ticība un patiess garīgums ir liels retums. ”Neba visi ir ticīgi,” rakstīja Pāvils. (2. Tesaloniķiešiem 3:2.) Daudzi cilvēki domā tikai par sevi, un viņiem nav ticības Dievam. Grēcīgā dzīvesveida un garīgu interešu trūkuma dēļ šie cilvēki neredz Dievu, jo, kā rakstīja apustulis Jānis, ”kas dara ļaunu nav Dieva redzējis”. (3. Jāņa 11.) Dievs ir neredzams cilvēku acīm, tāpēc daudzi rīkojas tā, it kā arī Dievs viņus nevarētu redzēt. (Ecēhiēla 9:9.) Garīgām lietām viņu acīs nav nekādas vērtības, tāpēc viņi nevar ”iegūt Dieva atziņu”. (Salamana Pamācības 2:5.) Ļoti trāpīgi ir Pāvila vārdi: ”Miesīgais cilvēks nesatveŗ to, kas nāk no Dieva gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.” (1. Korintiešiem 2:14.)
5. Ko apzinās garīgi noskaņoti cilvēki?
5 Ja mēs esam garīgi noskaņoti cilvēki, mēs apzināmies, ka Jehova — kaut arī viņš nav Dievs, kas to vien dara, kā meklē cilvēku vainas, — tomēr redz visu, uz ko mūs pamudina sliktas domas un tieksmes. ”Ikviena cilvēka ceļi ir atklāti tā Kunga priekšā, un Viņš izsveŗ visas viņu gaitas.” (Salamana Pamācības 5:21.) Ja gadās, ka izdarām grēku, mēs jūtam vēlēšanos to nožēlot un lūgt Jehovam piedošanu, jo mēs viņu mīlam un nevēlamies sāpināt. (Psalms 78:41; 130:3.)
Kas mums palīdz izturēt
6. Ko nozīmē izturēt līdz galam?
6 Jehova ir neredzams mūsu acīm, bet neaizmirsīsim, ka mēs neesam neredzami viņam. Apziņa, ka Dievs pastāv un ka viņš ir tuvu visiem, kas viņu piesauc, mums palīdz izturēt līdz galam — vienmēr saglabāt stipru un nelokāmu ticību. (Psalms 145:18.) Mēs varam līdzināties Mozum, par kuru Pāvils rakstīja: ”Ticības spēkā viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no valdnieka dusmām, jo, it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja.” (Ebrejiem 11:27.)
7., 8. Kāpēc Mozum bija drosme doties pie faraona?
7 Dievs Mozum bija devis uzdevumu izvest izraēliešus no Ēģiptes, tāpēc Mozum vairākkārt bija jādodas uz valdonīgā faraona pili, kur pastāvīgi uzturējās daudz ietekmīgu reliģisko un militāro vadītāju. Faraona pils sienas droši vien greznoja neskaitāmi elku tēli. Tomēr Jehova, kuru Mozus nevarēja redzēt, viņam bija reālāks par visiem elkiem, kas attēloja Ēģiptes nedzīvos dievus. Tas palīdz saprast, kāpēc Mozus nebaidījās no faraona.
8 Kas Mozum deva drosmi vairākkārt doties pie faraona? Svētajos rakstos ir sacīts, ka viņš bija ”ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes”. (4. Mozus 12:3.) Nav šaubu, ka spēku, kas bija nepieciešams, lai pārstāvētu ”neredzamo” Dievu Ēģiptes valdnieka priekšā, Mozum deva viņa stiprais garīgums un pārliecība, ka Dievs viņu atbalsta. Bet kā savu ticību apliecina cilvēki, kas mūsdienās ”redz” neredzamo Dievu?
9. Kā mēs varam apliecināt, ka esam apņēmušies izturēt līdz galam?
9 Apliecināt ticību Dievam un izturēt, it kā neredzamo redzot, nozīmē drosmīgi sludināt pat vajāšanu laikā. Jēzus savus mācekļus brīdināja: ”Visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ.” (Lūkas 21:17.) Tāpat viņš teica: ”Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs.” (Jāņa 15:20.) Jēzus vārdi piepildījās, kad pēc viņa nāves sākās mācekļu vajāšanas — draudi, apcietinājumi un miesas sodi. (Apustuļu darbi 4:1—3, 18—21; 5:17, 18, 40.) Par spīti spēcīgajām vajāšanām, Jēzus apustuļi un citi mācekļi drosmīgi sludināja labo vēsti. (Apustuļu darbi 4:29—31.)
10. Kā paļaušanās uz Jehovas aizsardzību mums palīdz sludināt?
10 Jēzus sekotāji pirmajā gadsimtā līdzinājās Mozum tajā ziņā, ka neļāva sevi iebiedēt daudzajiem redzamajiem ienaidniekiem. Jēzus mācekļi ticēja Dievam, tāpēc spēja izturēt nežēlīgās vajāšanas. Viņi izturēja, it kā redzēdami neredzamo. Apziņa, ka Jehova aizsargā savus kalpus, arī mums dod drosmi un palīdz bezbailīgi turpināt Valstības sludināšanu. Dieva Rakstos ir sacīts, ka ”baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet kas paļaujas uz to Kungu tiek pasargāts”. (Salamana Pamācības 29:25.) Tāpēc bailes no vajāšanām mums neliek pārtraukt sludināšanu un mēs nekaunamies par savu kalpošanu. Ticība mūs mudina drosmīgi sludināt saviem kaimiņiem, darba un skolas biedriem, kā arī citiem cilvēkiem. (Romiešiem 1:14—16.)
Kaut Dievs ir neredzams, viņš vada savu tautu
11. Ko Pēteris un Jūda rakstīja par garīgi vājiem cilvēkiem, kas bija saistīti ar kristiešu draudzi?
11 Ticība mums palīdz redzēt, ka Jehova ir tas, kurš vada savu zemes organizāciju. Tāpēc mēs sargāmies no kritiskas attieksmes pret tiem, kam ir uzticēts rūpēties par draudzi. Gan apustulis Pēteris, gan Jēzus pusbrālis Jūda brīdināja ticības biedrus sargāties no cilvēkiem, kuru garīgums bija tik vājš, ka viņi zaimoja tos, kas vadīja kristiešu draudzi. (2. Pētera 2:9—12; Jūdas 8.) Vai tie, kas kritizēja ticības brāļus, būtu to darījuši, ja atrastos Jehovas klātbūtnē un varētu viņu redzēt savām acīm? Maz ticams. Bet Dievs ir neredzams, tāpēc šie miesīgi noskaņotie cilvēki neuzskatīja, ka ir atbildīgi viņam.
12. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret tiem, kam uzticēts rūpēties par draudzi?
12 Visi draudzes locekļi ir nepilnīgi cilvēki, un draudzes vecākie reizēm pieļauj kļūdas, kas skar arī mūs. Tomēr Jehova izmanto šos vīriešus, lai rūpētos par savu ganāmpulku. (1. Pētera 5:1, 2.) Garīgi noskaņoti cilvēki saprot, ka tas ir viens no veidiem, kā Jehova vada savu tautu. Tāpēc mēs apslāpējam sevī tieksmi kritizēt un sūdzēties un izturamies ar cieņu pret teokrātisko kārtību. Paklausīdami tiem, kam ir uzticētas rūpes par draudzi, mēs apliecinām, ka redzam neredzamo. (Ebrejiem 13:17.)
Raudzīsimies uz mūsu Diženo Skolotāju
13., 14. Ko nozīmē uzskatīt Jehovu par savu Diženo Skolotāju?
13 Ir vēl kāds iemesls, kāpēc kristiešiem nepieciešama laba garīgā redze. Jesaja pravietoja, ka Dieva tauta redzēs savu Diženo Skolotāju. (Jesajas 30:20, NW.) Mums nepieciešama ticība, lai saprastu, ka Jehova ir tas, kurš mūs māca ar savas zemes organizācijas starpniecību. (Mateja 24:45—47.) Redzēt savu Diženo Skolotāju nozīmē darīt kaut ko vairāk, nekā regulāri iedziļināties Bībelē un apmeklēt draudzes sapulces. Tas nozīmē izmantot pilnīgi visu, ko Dievs mums dod. Lai mēs garīgā ziņā ”netiktu aizskaloti projām”, mums jāpievērš īpaša uzmanība norādījumiem, ko Jehova mums dod ar Jēzus starpniecību. (Ebrejiem 2:1.)
14 Ja vēlamies gūt vislielāko labumu no garīgās barības, mums reizēm ir nepieciešama piepūle. Piemēram, varbūt mēs pavirši acīm pārskrienam pāri tām Bībeles vietām, kuras mums ir grūti saprast. Vai, lasot Sargtorni un Atmostieties!, mēs varbūt izlaižam daudzus rakstus, kuros runāts par tādām tēmām, kas mūs ne visai interesē. Tāpat var gadīties, ka draudzes sapulču laikā mēs ļaujam savām domām klīst apkārt. Mēs varam uzmanīgi klausīties, ja cenšamies iedziļināties apskatāmajos jautājumos. Mūsu nopietnā attieksme pret garīgajām pamācībām liecina, ka mēs uzskatām Jehovu par savu Diženo Skolotāju.
Mēs esam atbildīgi Dievam
15. Kā daži kristieši, citiem neredzot, ir rīkojušies pretēji Dieva principiem?
15 Ticība ”neredzamajam” Dievam ir svarīga it īpaši tāpēc, ka šajā ”beigu laikā” ļaunuma ir ļoti daudz. (Daniēla 12:4.) Pasaulē zeļ negodīgums un netikumība. Ir saprātīgi paturēt prātā, ka Jehova mūs redz arī tad, kad mēs esam prom no cilvēku acīm. Daži kristieši to aizmirst un, kamēr citi viņus neredz, dara to, kas Rakstos ir nosodīts. Viņi padodas kaitīgas izklaides kārdinājumam un, izmantojot Internetu, televīziju un citas mūsdienu tehnikas iespējas, skatās pornogrāfiskas ainas. Tā kā to var darīt, citiem neredzot, daži kristieši ir rīkojušies tā, it kā Jehova viņus neredzētu.
16. Kas mums palīdz ievērot Jehovas augstās normas?
16 Mums jāpatur prātā apustuļa Pāvila vārdi: ”Ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.” (Romiešiem 14:12.) Mums jāapzinās, ka ikviens grēks ir grēks pret Jehovu. Šāda apziņa mums palīdz ievērot viņa augstās normas un nerīkoties netikumīgi. Bībelē ir lasāms labs atgādinājums: ”Nav radījuma, kas viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts viņa acīm: viņam mēs esam atbildīgi.” (Ebrejiem 4:13.) Lai gan mēs labi apzināmies savu atbildību, tomēr galvenais iemesls, kāpēc mēs pildām Jehovas gribu un ievērojam viņa taisnīgās normas, ir nevis nevēlēšanās saņemt sodu, bet dziļa mīlestība pret viņu. Tāpēc centīsimies būt saprātīgi tādos jautājumos kā izklaidēšanās un attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem.
17. Kāda ir Jehovas interese par mums?
17 Jehova interesējas par mums visiem, taču viņš neinteresējas par mums tādēļ, lai sodītu par katru kļūdu. Viņš mūs vēro ar mīlestību, kā tēvs, kas vēlas atalgot savu bērnu paklausību. Ir ļoti mierinoši zināt, ka debesu Tēvam ir patīkami redzēt mūsu ticību un ka ”viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. (Ebrejiem 11:6.) Tāpēc būsim stipri ticībā un kalposim Jehovam ar visu sirdi! (1. Laiku 28:9.)
18. Uz ko mēs varam paļauties, zinot, ka Jehova mūs redz un zina par mūsu ticību?
18 Salamana Pamācībās 15:3 ir teikts: ”Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem.” Tātad Dievs redz ļaunos cilvēkus un ņem vērā viņu ļaunos darbus. Savukārt, ja mēs esam starp ”rimtajiem”, mēs varam nešaubīties, ka Jehova redz arī mūsu ticības darbus. Mūsu ticību ievērojami stiprina apziņa, ka ”darbs tā Kunga lietās nav veltīgs” un ka tas, kuru mēs ar savām acīm neredzam, neaizmirst ”darbu un mīlestību, ko esam parādījuši viņa vārdā”. (1. Korintiešiem 15:58; Ebrejiem 6:10.)
Lūgsim, lai Jehova mūs pārbauda
19. Ko mēs iegūstam, ja mums ir stipra ticība Jehovam?
19 Jehovam ir dārgi visi, kas viņam uzticīgi kalpo. (Mateja 10:29—31.) Kaut arī mēs neredzam Jehovu, viņš mums var būt reāls un mēs varam stiprināt savas attiecības ar viņu. Ja attiecības ar debesu Tēvu mums ir dārgas, mēs ļoti daudz ko iegūstam. Stipra ticība mums palīdz dzīvot ar tīru sirdsapziņu. Ja mums ir neliekuļota ticība, mēs nedzīvojam pēc divējādām normām. (1. Timotejam 1:5, 18, 19.) Turklāt mūsu nelokāmā ticība Dievam var labvēlīgi ietekmēt citus cilvēkus. (1. Timotejam 4:12.) Visbeidzot, stipra ticība mums palīdz dzīvot dievbijīgi, un mūsu dievbijīgā dzīve sagādā prieku Jehovam. (Salamana Pamācības 27:11.)
20., 21. a) Kāpēc ir labi, ka Jehova mūs redz? b) Kā mēs varam rīkoties saskaņā ar vārdiem no 139. psalma 23. un 24. panta?
20 Patiesa gudrība mums liek priecāties par to, ka Jehova mūs redz. Mēs vēlamies, lai viņš ne tikai vēro mūs, bet arī pamatīgi pārbauda mūsu domas un darbus. Kad lūdzam Jehovu, būtu labi lūgt, lai viņš mūs izmeklē un pārbauda, vai mūsos nav sliktu tieksmju. Viņš mums noteikti var palīdzēt cīnīties ar savām problēmām un mainīt sevī to, kas nav labs. Tāpēc arī Dāvids psalmā dziedāja: ”Pārbaudi mani, ak Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” (Psalms 139:23, 24.)
21 Dāvids lūdza, lai Jehova pārbauda, vai viņš nav ”uz ļauna ceļa”. Vai arī mēs nevēlamies, lai Dievs izmeklē mūsu sirdi un pārbauda, kādi ir mūsu motīvi? Tāpēc ar paļāvību uz Jehovu lūgsim, lai viņš mūs pārbauda. Bet ko lai mēs darām, ja esam izdarījuši kādu pārkāpumu vai mūsos ir kaut kas ļauns? Šādā gadījumā mums dedzīgi jālūdz mūsu mīlošais Dievs Jehova un pazemīgi jāpakļaujas viņa gara vadībai, un jāuzklausa viņa Rakstos dotie padomi. Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka viņš mūs atbalstīs un palīdzēs iet pa ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi. (Psalms 40:12—14.)
22. Kāda apņēmība mums jāsaglabā?
22 Ja mēs ievērosim Jehovas prasības, viņš mums dos iespēju dzīvot mūžīgi. Protams, mums jāatzīst viņa spēks un vara, kā uz to norādīja apustulis Pāvils, kad viņš rakstīja: ”Pasaules mūžu valdniekam, neiznīcīgajam neredzamajam vienīgajam Dievam lai ir gods un slava mūžu mūžos. Amen.” (1. Timotejam 1:17.) Dzīvosim vienmēr tā, lai būtu redzams, ka mūsu sirdī ir dziļa bijība pret Jehovu. Lai notiek kas notikdams, nezaudēsim apņēmību kalpot Dievam un, it kā neredzamo redzēdami, izturēsim līdz galam.
Kā jūs atbildētu?
• Kā cilvēki var redzēt Dievu?
• Kā mēs rīkojamies vajāšanu laikā, ja Jehova mums ir reāls?
• Ko nozīmē uzskatīt Jehovu par savu Diženo Skolotāju?
• Kāpēc mums jāvēlas, lai Jehova mūs pārbaudītu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 18. lpp.]
Mozus nebaidījās no faraona un rīkojās tā, it kā viņš redzētu neredzamo Dievu Jehovu
[Attēls 21. lpp.]
Nekad nerīkosimies tā, it kā Jehova mūs neredzētu
[Attēls 23. lpp.]
Mēs no sirds vēlamies iepazīt Dievu, jo apzināmies, ka viņš ir mūsu Diženais Skolotājs