Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Priecājieties par cerību uz Valstību!

Priecājieties par cerību uz Valstību!

Priecājieties par cerību uz Valstību!

ŠĪ GADA 10. martā Ņujorkas štatā (ASV) trijos ēku kompleksos, ko izmanto lielā Bēteles ģimene, bija sapulcējušies 5784 cilvēki. Tā iemesls bija kāds īpaši priecīgs notikums — Gileādas misionāru skolas 110. izlaidums.

Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis Kerijs Bārbers sveica visus, kas klausījās un vēroja izlaidumu, un sacīja: ”Ir prieks apzināties, ka Gileādas skolā jau ir mācījušās 110 grupas un ka tik daudz cilvēku ir kļuvuši par misionāriem visdažādākajās pasaules zemēs.”

Kā saglabāt prieku

Pēc brāļa Bārbera klātesošos, kuru vidū bija arī 48 absolventi, uzrunāja Dans Edamss, un viņa runas nosaukums bija ”Jehovas svētība mūs dara bagātus”. Viņa runa, kas bija balstīta uz Salamana Pamācību grāmatas 10. nodaļas 22. pantu (NW), atgādināja klausītājiem, ka Jehova atbalsta un svētī savus kalpus, ja tie pirmām kārtām tiecas pēc Valstības. Brālis Edamss mudināja absolventus, lai viņi pie jaunajiem uzdevumiem ķertos klāt ar tādu pašu attieksmi, kāda bija apustulim Pāvilam, kad to uzaicināja ”nākt uz Maķedoniju un palīdzēt”. (Apustuļu darbi 16:9.) Lai gan Pāvilam bija jāpārvar dažādas grūtības, viņa atsaucība, kādu viņš izrādīja, sludinādams tur, kur viņu sūtīja, deva daudz ko labu.

Gileādas skolā studenti piecus mēnešus bija padziļināti pētījuši Bībeli un gatavojušies misionāru darbam. Tomēr Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis Denjels Sidliks viņus mudināja mācīties arī turpmāk. Runā ar nosaukumu ”Esiet patiesie mācekļi” viņš sacīja: ”Būt māceklim nozīmē visu laiku paklausīt tam, ko teicis Jēzus. Tas nozīmē, ka vienmēr jābūt gatavam ņemt vērā viņa teikto, viņa vēsti, viņa mācības.” Brālis Sidliks uzsvēra, ka Kristus mācekļi nepieņem lēmumus, neuzklausījuši Kunga balsi, — Dieva gudrība ir cieši saistīta ar Kristus dzīvi. (Kolosiešiem 2:3.) Mums nepietiek tikai vienu reizi ieklausīties Jēzus vārdos, jo vienā reizē nav iespējams uzzināt par viņu visu, tāpēc brālis Sidliks aicināja absolventus arī turpmāk mācīties, dzīvot saskaņā ar patiesību, kas sniedz brīvību, un mācīt šo patiesību arī citiem. (Jāņa 8:31, 32.)

Lai, kalpojot Dievam, saglabātu prieku, ir jābūt gatavam pieņemt aizrādījumus un laboties. ”Vai jūs ļausiet nierēm jūs mācīt?” šādu jautājumu uzdeva Gileādas skolas pasniedzējs Lorenss Bauens. Viņš paskaidroja, ka Bībelē nieres pārnestā nozīmē tiek saistītas ar cilvēka visapslēptākajām domām un visdziļākajām jūtām. Simboliskās nieres var mācīt cilvēku, ja Dieva Rakstu padomi ir ietekmējuši cilvēka dziļāko būtību. (Psalms 16:7, NW; Jeremijas 17:10.) Ja cilvēks rīkojas pareizi, Jehova ir ļoti aizkustināts. Orators, nolasījis Salamana Pamācības 23:15, 16, vaicāja: ”Vai jūs ļausiet nierēm jūs mācīt?” Viņš piebilda: ”Centieties, lai tas tā būtu, jo tad jūs ļausiet Jehovam izjust visdziļāko prieku. Jūs saviļņosiet viņa visdziļākās jūtas! Ja jūs godprātīgi pildīsiet savus uzdevumus, patiešām varēs teikt, ka viņa nieres līksmo.”

Ar beidzamo šīs daļas runu uzstājās viens no Gileādas skolas pasniedzējiem — Marks Nūmers, kas ir bijis misionārs Kenijā. Viņa runā, kas saucās ”Labāk ir ko ar acīm uzskatīt”, bija uzsvērts, cik svarīgi ir būt apmierinātiem ar to, kas mums ir. Pievērsdamies Salamana Mācītāja grāmatas 6. nodaļas 9. pantam, brālis Nūmers ieteica: ”Domājiet reāli! To nozīmē vārdi ”Labāk ir ko ar acīm uzskatīt”. Nesapņojiet par to, ko jūs gribētu darīt, bet nevarat darīt, — domājiet par to, ko vislabāk varat darīt jūsu pašreizējos apstākļos. Ja jūs dzīvosiet sapņu pasaulē, gaidīsiet kaut ko nereālu vai arī domāsiet par kaut ko negatīvu, jūs būsiet tikai neapmierināti un nejutīsiet nekādu gandarījumu.” Lai kur mēs atrastos un lai kādi būtu apstākļi, mums, balstoties uz savām attiecībām ar Dievu, jāmācās būt apmierinātiem ar to, kas mums ir, jo tad mēs būsim priecīgi, kalpodami Diženajam Radītājam.

Priecīgi gadījumi kalpošanā

Pēc pirmajā daļā izskanējušajiem praktiskajiem padomiem absolventi atcerējās dažus priecīgus gadījumus, ko bija pieredzējuši sludināšanā, kad mācījās Gileādas skolā. Gileādas skolas sekretārs Volass Liveranss aicināja viņus pastāstīt, kā viņi ir apliecinājuši, ka ir Dieva kalpotāji. (2. Korintiešiem 4:2.) Studentiem bija izdevies panākt, ka Dieva dāvātā sirdsapziņa dažus cilvēkus pamudināja rīkoties. Absolventi pastāstīja, kā viņi sāka mācīt Bībeli vairākiem cilvēkiem, ko bija satikuši, sludinot uz ielas, pa mājām vai kaut kur citur. Vairākas reizes ieinteresēti cilvēki bija teikuši, ka Jehovas organizācijas izdotā Bībeles literatūra pauž patiesību. Kādu sievieti bija ļoti ietekmējis kāds Bībeles pants, un tagad viņai Jehovas liecinieki māca Bībeli.

Pēc tam Džoels Edamss intervēja vairākus brāļus, kas agrāk ir beiguši Gileādas skolu. Viņa runas nosaukums bija ”Nekad nepārtrauciet mācīties, nekad nepārtrauciet kalpot Jehovam!”. Brāļi, kam viņš uzdeva jautājumus, deva ļoti vērtīgus padomus jaunajiem misionāriem. Harijs Džonsons no Gileādas skolas 26. izlaiduma sacīja: ”Mums mācībās tika uzsvērts, ka Jehova vienmēr ir vadījis savu tautu un ka viņš to darīs arī turpmāk. Šī apziņa ir ļoti palīdzējusi daudzu gadu gaitā.” Viljams Nankīss, kas mācījās 53. grupā, ieteica absolventiem: ”Galvenais — neaizmirstiet Bībeles principus, ievērojiet tos, lai kādi lēmumi jums tagad vai nākotnē būtu jāpieņem! Tad jūs ilgi kalposiet par misionāriem un Jehova jūs bagātīgi svētīs.”

”Kā gūt spēku, lai pildītu Jehovas gribu” — šādu tēmu savai runai bija izvēlējies Ričards Raiens. Arī viņš intervēja vairākus cilvēkus, to vidū bija Džons Kurcs no 30. izlaiduma, kurš 41 gadu ir kalpojis par misionāru Spānijā. Kad brālim Kurcam jautāja, kāda ir mācību programma Gileādas skolā, viņš atbildēja: ”Galvenā mācību grāmata ir Bībele. Vēl mēs izmantojam literatūru, kas palīdz saprast Bībeli. Tie ir izdevumi un publikācijas, kas pieejami ikvienam. Gileādas skolā netiek mācīts kaut kas tāds, ko nevar uzzināt nekur citur. Es to vienmēr atgādinu, jo visiem brāļiem un māsām ir pieejama tā pati informācija, kas tiek apgūta Gileādas skolā.”

Izlaiduma programmas nobeigumā Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis Gerits Lošs runāja par tēmu ”Uz Jehovas spārniem un zem tiem”. Viņš paskaidroja, ka Bībelē ērgļa spārni attēlo to, kā Dievs aizsargā un atbalsta uzticīgos kalpus. (5. Mozus 32:11, 12; Psalms 91:4.) Lielie ērgļi dažreiz stundām ilgi sargā mazuļus, izplētuši pār tiem savus spārnus. Reizēm māte ar spārniem pat apņem ērglēnus, lai tos pasargātu no aukstā vēja. Līdzīgi rīkojas arī Jehova. Atbilstoši savam nodomam Jehova var nākt palīgā uzticīgajiem kalpiem, un viņš to noteikti dara tad, kad viņa kalpi sastopas ar garīgiem pārbaudījumiem. Jehova nepieļauj, ka viņa kalpiem būtu jāsastopas ar tādiem pārbaudījumiem, ko tie nespētu izturēt, bet ”dara pārbaudījumam tādu galu, ka var panest”. (1. Korintiešiem 10:13.) Runas beigās brālis Lošs teica: ”Lai mēs saņemtu garīgo aizsardzību, mums jāpaliek zem Jehovas spārniem. Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam pieļaut sevī neatkarības garu. Tāpēc vienmēr cieši turēsimies pie Jehovas un viņa organizācijas, kas mums ir kā māte, un neatmetīsim norādījumus un ar mīlestību dotos padomus!”

Pēc tam programmas vadītājs nolasīja telegrammas un vēstules, kurās brāļi un māsas no visas pasaules sūtīja savus sveicienus, un tad absolventi saņēma diplomus. Kad tika nodibināta Gileādas skola, bija domāts, ka tā pastāvēs piecus gadus un būs tikai nedaudzi izlaidumi. Bet Dievs Jehova tai ir ļāvis darboties jau 58 gadus. Brālis Bārbers izlaiduma sākumā sacīja: ”Kopš 1943. gada, kad tika izveidota Gileādas skola, tās beidzēji ir paveikuši brīnišķīgu darbu. Ar viņu kopīgajām pūlēm ārkārtīgi daudz pazemīgu cilvēku ir pievienojušies Jehovas izcilajai organizācijai.” Jā, Gileādas misionāru skola miljoniem cilvēku ir palīdzējusi iegūt cerību uz Valstību un priecāties par to.

[Papildmateriāls 24. lpp.]

ZIŅAS PAR ABSOLVENTIEM

Pārstāvētas valstis: 8

Valstis, uz kurām dosies misionāri: 18

Absolventi: 48

Vidējais vecums: 34

Vidējais gadu skaits patiesībā: 18

Vidējais gadu skaits pilnas slodzes kalpošanā: 13

[Attēls 25. lpp.]

Sargtorņa Bībeles Gileādas skolas 110. izlaidums

Rindas ir numurētas, sākot ar priekšējo, un absolventi ir uzskaitīti no kreisās uz labo.

1) E. Vaceka, L. Madlena, G. Evansa, K. Vatanabija; 2) P. Treforda, Dž. Tērfa, P. Vilsone, R. Viljamsa, A. Vēbere; 3) T. Džonsone, K. Hanava, F. Morlū, F. Šarpantjē, R. Pekhama, P. Endrosova; 4) T. Sīgerss, D. Sīgersa, P. Beilijs, M. Beilija, K. Madlens, Ē. Lipolda, T. Lipolds; 5) N. Evanss, R. Golda, I. Bolmane, R. Vaceks, Dž. Undžiana, N. Vilsons, 6) Dž. Tērfs, L. Zudīma, R. Zudīms, K. Bengtsone, J. Bengtsons, M. Galāno, L. Galāno; 7) T. Pekhams, Ž. Morlū, K. Šarpantjē, M. Golds, R. Bolmanis, F. Undžians; 8) R. Vēbers, B. Džonsons, D. Hanavs, J. Vatanabijs, R. Viljamss, G. Trefords, T. Endrosovs.