Patiesā pielūgsme apvieno cilvēkus

KAUT ARĪ reliģijai kopumā ir tendence cilvēci šķelt, patiesā Dieva pielūgsme cilvēkus spēj apvienot. Laikā, kad Izraēls bija Dieva izredzētā tauta, daudzi godprātīgi cittautieši izjuta vēlēšanos pievienoties patiesajai pielūgsmei. Piemēram, Rute atteicās no savas dzimtās zemes Moābas dieviem un sacīja Naomijai: ”Tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs.” (Rutes 1:16.) Sākot ar pirmo gadsimtu mūsu ērā, ļoti daudz cittautiešu kļuva par patiesā Dieva kalpiem. (Apustuļu darbi 13:48; 17:4.) Kad Jēzus apustuļi sāka ceļot uz attālām vietām, sludinādami labo vēsti, patiesā Dieva pielūgsmē apvienojās arvien jauni un jauni patiesību mīloši cilvēki. ”Jūs no saviem elkiem atgriezāties pie Dieva, lai kalpotu dzīvajam un patiesajam Dievam,” rakstīja apustulis Pāvils. (1. Tesaloniķiešiem 1:9.) Vai patiesā Dieva pielūgsmei piemīt tikpat apvienojošs spēks arī mūsdienās?

Skeptiķi apgalvo, ka nav pareizi runāt par ”patieso pielūgsmi” un ”patieso Dievu”. Iespējams, viņi tā uzskata tāpēc, ka nezina avotu, no kura būtu iespējams uzzināt patiesību. Taču visdažādākās izcelsmes cilvēki, kas ir meklējuši patiesību, ir sapratuši, ka pielūgsme nav personiskās gaumes jautājums. Vienīgais, kas ir mūsu pielūgsmes cienīgs, ir visa Radītājs — Dievs Jehova. (Atklāsmes 4:11.) Viņš ir patiesais Dievs, un viņam ir tiesības noteikt, kā viņš jāpielūdz.

Lai palīdzētu mums izprast viņa prasības, Jehova pie mums ir vērsies ar savu Rakstu — Bībeles — starpniecību. Mūsdienās gandrīz ikvienam zemeslodes iedzīvotājam ir pieejama visa Bībele vai vismaz dažas tās daļas. Dieva Dēls sacīja: ”Ja jūs paliekat manos vārdos, ..jūs atzīsit patiesību.” (Jāņa 8:31, 32.) Tātad uzzināt patiesību ir iespējams. Miljoniem godprātīgu cilvēku, kas piederējuši pie atšķirīgām reliģijām, ir drosmīgi pieņēmuši šo patiesību un kļuvuši vienoti patiesajā pielūgsmē. (Mateja 28:19, 20; Atklāsmes 7:9, 10.)

Pasaules mēroga vienotība mūsdienās

Cefanjas grāmatā ir lasāms kāds nozīmīgs pravietojums par visdažādākās izcelsmes cilvēku sapulcināšanu. Tajā ir teikts: ”Tad Es [Dievs Jehova] piešķiršu tautām šķīstas lūpas, lai viņas visas piesauc tā Kunga vārdu un Viņam vienprātībā kalpo.” (Cefanjas 3:9.) Padomājiet tikai: cilvēki, atraduši patieso reliģiju, vienoti kalpo Dievam!

Kad šim pravietojumam bija jāpiepildās? Cefanjas 3:8 var lasīt Dieva Jehovas vārdus: ”Jums.. būs uz Mani jāgaida līdz tai dienai, kamēr Es celšos ar savu liecību, ka Es spēju tiesāties un sapulcināt tautas un savest kopā ķēniņu valstis un izliet savas dusmas pār tām, jā — visu savu dusmu karstumu, jo visu pasauli aprīs manu dusmu bargums!” Tātad Jehova pazemīgiem cilvēkiem visā pasaulē piešķir šķīstas lūpas jeb tīru valodu laikā, kad viņš pulcina tautas, bet vēl nav izlējis pār tām savas dusmas. Mēs patlaban dzīvojam šajā laikā, jo tautu pulcināšana Harmagedonam — cīņai Dieva visuvaldītāja lielajā dienā — ir jau sākusies. (Atklāsmes 16:14, 16.)

Lai apvienotu savu tautu, Jehova tai dod tīru valodu. Zināt šo jauno valodu nozīmē pareizi saprast Bībeles patiesību par Dievu un viņa nodomiem, bet runāt tajā nozīmē ticēt patiesībai, mācīt to citiem un dzīvot saskaņā ar Dieva likumiem un principiem. Lai šādi rīkotos, ir jāvairās no iesaistīšanās politikā, jo tā izraisa šķelšanos, un jāatbrīvojas no aizspriedumiem, kas veicina pasaulē plaši izplatīto  rasismu un nacionālismu. (Jāņa 17:14; Apustuļu darbi 10:34, 35.) Visi godprātīgie cilvēki, kas mīl patiesību, var iemācīties šo valodu. Pievērsiet uzmanību, kā iepriekšējā rakstā minētie pieci cilvēki, kas kādreiz reliģiskā ziņā ne tuvu nebija vienoti, tagad ir apvienoti pielūgsmē vienīgajam un patiesajam Dievam — Jehovam.

Viņi ir apvienoti patiesajā pielūgsmē

Kad Fidelija, kas bija dedzīga katoliete, iegādājās savai meitai skolas vajadzībām Bībeli, viņa palūdza priesterim ar tās palīdzību viņai paskaidrot, kas ir noticis ar viņas pieciem mirušajiem bērniem. ”Es piedzīvoju lielu vilšanos,” viņa saka. Pēc kāda laika viņu apmeklēja Jehovas liecinieki, un viņa tiem uzdeva to pašu jautājumu. Izlasījusi pati savā Bībelē patiesību par stāvokli, kādā atrodas mirušie, viņa saprata, ka baznīca viņu ir maldinājusi. Viņa uzzināja, ka mirušie atrodas bezapziņas stāvoklī, tāpēc nevar ciest ne limbā, ne arī kur citur. (Psalms 146:4; Salamans Mācītājs 9:5.) Fidelija atbrīvojās no visiem saviem reliģiskajiem tēliem, pameta baznīcu un sāka studēt Bībeli. (1. Jāņa 5:21.) Nu jau ir pagājuši desmit gadi, kopš viņa Rakstu patiesības māca citiem.

Tara no Katmandu pārcēlās uz valsti, kur bija pavisam maz hinduistu tempļu, tāpēc viņa sāka apmeklēt metodistu baznīcu, cerēdama tur apmierināt savas garīgās vajadzības. Taču viņas jautājums par to, kāpēc pastāv ciešanas, palika neatbildēts. Tad pie viņas ieradās Jehovas liecinieki un piedāvāja viņai studēt Bībeli. Tara stāsta: ”Es sapratu, ka mīlestības Dievs nevar būt atbildīgs par visām ciešanām, kādas pastāv uz zemes. [..] Man bija prieks uzzināt par jaunu pasauli, kur valdīs miers un saskaņa.” (Atklāsmes 21:3, 4.) Tara izmeta laukā tēlus, kurus bija pielūgusi, būdama hinduiste, pārtrauca sekot savas dzimtenes reliģiskajām tradīcijām un atrada patiesu laimi, kļūstot par Jehovas liecinieci un palīdzot citiem apmierināt viņu garīgās vajadzības.

Laikā, kad Bangkokā dzīvojošo Panju, pēc reliģiskās piederības budistu, apmeklēja Jehovas liecinieki, viņš bija kļuvis par zīlnieku. Viņā izraisīja sajūsmu Bībeles pravietojumi. Panja stāstīja: ”Kad es uzzināju, kāpēc pašreizējie apstākļi nav tādi, kādus Radītājs sākotnēji bija iecerējis, un ko viņš ir paveicis, lai likvidētu postu, par kuru atbildīgi ir tie, kas neatzīst viņu pašu un viņa augstāko varu, man nokrita kā zvīņas no acīm. Viss Bībeles vēstī bija tik saskanīgs. Es iepazinu Jehovu kā personu un iemīlēju viņu; šīs jūtas mani pamudināja darīt to, par ko es zināju, ka tas ir pareizs. Man radās karsta vēlēšanās palīdzēt arī citiem saskatīt starpību starp cilvēku gudrību un Dieva gudrību. Īstā gudrība patiešām ir izmainījusi manu dzīvi.”

Ar laiku Virdžilam radās nopietnas šaubas par viņa reliģiskajiem uzskatiem. Kādu dienu viņš griezās pie Dieva lūgšanā. Viņš nelūdza, lai Dievs viņam atklāj, kā palīdzēt melnādainajiem cilvēkiem, un nelūdza arī atbalstu organizācijai, kas, kā viņam likās, aizstāvēja rasistiskas idejas un kurināja naidu pret baltajiem cilvēkiem. Nē, viņš lūdza pēc patiesības, lai kāda tā būtu un lai kur tā būtu. Virdžils stāsta: ”Nākamajā dienā pēc tam, kad biju dedzīgi lūdzis Dievu, es atradu mājās Sargtorni. [..] Tas acīmredzot bija pabāzts zem durvīm.” Jau pēc neilga laika viņš intensīvi studēja Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Virdžils turpina: ”Pirmo reizi mūžā es jutos gandarīts. [..] Manī bija modusies cerība.” Drīz Virdžils pievienojās cilvēkiem, kas citiem dara zināmu vienīgo patieso  cerību, par kuru stāstīts Dieva Rakstos — Bībelē.

Čaro no Latīņamerikas iespaidoja kādas Jehovas liecinieces, vārdā Gledisa, rīcība: Gledisa bija pamanījusi, ka Čaro ir grūti tikt galā ar viņas mazajiem bērniem, un sāka viņai palīdzēt ar iepirkšanos tirgū. Pēc kāda laika Čaro pieņēma Gledisas piedāvājumu — mājās bez maksas studēt Bībeli. Čaro bija domājusi, ka visi labie cilvēki pēc nāves dodas uz debesīm, tāpēc, uzzinājusi no savas Bībeles, ka Jehova cilvēkus svētīs arī ar iespēju mūžīgi dzīvot uz zemes, viņa jutās pārsteigta. (Psalms 37:11, 29.) Nu jau ir pagājuši 15 gadi, kopš viņa šajā cerībā dalās ar citiem.

Iedomājieties pasauli, kurā visi cilvēki ir vienoti patiesā Dieva — Jehovas — pielūgsmē. Tā nav fantāzija — to ir apsolījis Jehova. Ar pravieša Cefanjas starpniecību Dievs paziņoja: ”Es tavā vidū atstāšu pāri tikai pazemīgu, nospiestu tautu, kuŗa savu cerību liek uz tā Kunga vārdu. ..[Viņi] nedarīs neko ļaunu nedz arī runās ko nepareizu, un viņu mutē nebūs melīgas mēles.. un neviens tos netraucēs.” (Cefanjas 3:12, 13.) Ja jums šis apsolījums šķiet pievilcīgs, paklausiet Bībelē izteiktajam aicinājumam: ”Meklējiet to Kungu, jūs visi nelaimīgie šai zemē, jūs, kas ievērojat tā Kunga likumus; dzenieties pēc taisnības, kļūstiet pazemīgi, lai jūs tā Kunga dusmu dienā varētu glābšanu atrast!” (Cefanjas 2:3.)