Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Ko nozīmē pielūgt Jehovu ”garā”?

Kad Samarijā, netālu no Ziharas, Jēzus Kristus sludināja kādai sievietei, kas bija atnākusi pēc ūdens uz Jēkaba aku, viņš sacīja: ”Dievs ir Gars, un, kas viņu pielūdz, tiem to būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:24.) Mēs pielūdzam Dievu patiesībā tad, ja esam saskaņojuši savu pielūgsmi ar to, ko Dievs Jehova ir atklājis par sevi un saviem nodomiem Bībelē. Mums arī jākalpo Dievam dedzīgi, mīlestības un ticības pilnas sirds mudinātiem. (Titam 2:14.) Taču šī panta konteksts liek domāt, ka Jēzus vārdi ”pielūgt garā” norāda uz kaut ko vairāk nekā tikai prāta nostāju, ar kādu mums jākalpo Jehovam.

Runādams ar sievieti pie akas, Jēzus neapsprieda dedzības nozīmi kalpošanā. Pat cilvēki, kas pielūdz Dievu nepareizā veidā, to var darīt ar degsmi. Norādījis, ka viņa Tēvs vairs netiks pielūgts ne Samarijas kalnā, ne Jeruzalemes templī, Jēzus pavēstīja par jaunu pielūgsmes veidu, kas ir saskaņā ar Dieva patieso būtību. (Jāņa 4:21.) Viņš teica: ”Dievs ir garīga Būtne.” (Jāņa 4:24, Čārlza Viljamsa The New Testament.) Patiesais Dievs nav fizisks — viņu nevar ne redzēt, ne sataustīt. Viņa pielūgsmes centrs neatrodas kādā templī vai kalnā. Tāpēc Jēzus pievērsa uzmanību tādam pielūgsmes aspektam, kas nav saistīts ne ar ko materiālu.

Dievam patīkama pielūgsme saskan ar patiesību, un tā tiek īstenota svētā gara, Dieva neredzamā darbīgā spēka, vadībā. ”Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus,” rakstīja apustulis Pāvils. Viņš turpināja: ”Mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis.” (1. Korintiešiem 2:8—12.) Lai mūsu pielūgsme būtu Dievam patīkama, mums ir vajadzīgs viņa gars un mums ir jāpakļaujas tā vadībai. Turklāt svarīgi, lai mēs saskaņotu savu garu — savu prāta nostāju — ar Dieva garu, un to mēs varam panākt, studējot Dieva vārdus un izmantojot tos dzīvē.

[Attēls 28. lpp.]

Pielūdz Dievu ”garā un patiesībā”