Kāpēc Jēzus nāca pasaulē

”TAS nav iespējams!” izdzirdējuši stāstu par Jēzus piedzimšanu, saka daudzi, kas nav kristieši. Pēc viņu domām, ticēt tam, ka jaunavai var piedzimt bērns, ir pretrunā ar zinātnes atziņām. Kā domājat jūs?

1984. gadā Londonas laikrakstā The Times bija publicēta vēstule, kurā bija teikts: ”Nav nekāda loģiska pamata atsaukties uz zinātni, lai pierādītu, ka brīnumi nevar notikt. Uzskatīt, ka brīnumi nav iespējami, ir tikpat lielā mērā ticības jautājums kā uzskatīt, ka tie ir iespējami.” Vēstuli bija parakstījuši 14 profesori, kas strādā Lielbritānijas universitātēs. Viņi rakstīja: ”Mēs ticam, ka Jēzus piedzimšana jaunavai un citi evaņģēlijos aprakstītie brīnumi, kā arī Kristus augšāmcelšana ir vēsturiski notikumi.”

Tomēr var saprast, ka dažiem nav viegli aptvert, kā Jēzus varēja piedzimt jaunavai. Neizpratnē bija arī pati Marija, kad Dieva eņģelis viņai paziņoja: ”Redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi dēlu un sauksi viņa vārdu: Jēzus.” Marija, to dzirdējusi, izsaucās: ”Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos.” Eņģelis atbildēja, ka Dievs ar svētā gara palīdzību izdarīs brīnumu, un piebilda: ”Dievam nekas nav neiespējams.” (Lūkas 1:31, 34—37.) Tas, kas cilvēkiem ir devis apbrīnojamo spēju radīt pēcnācējus, varēja panākt, ka Jēzu laiž pasaulē nevainīga jaunava. Tā kā Dievs ir radījis Visumu un likumus, kas tajā tik precīzi darbojas, viņam nebija grūti panākt, lai Marijas klēpī no olšūnas sāktu veidoties nevainojama cilvēka dzīvība.

Kāpēc Jēzum bija jānāk pasaulē

Tajā laikā, kad Marija ieņēma Jēzu, viņa bija saderināta ar dievbijīgo Jāzepu. Dieva eņģelis Jāzepam sapnī paskaidroja, kāpēc viņa nevainīgā līgava gaida bērnu. Eņģelis sacīja: ”Nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs dēlu, un tā vārdu tev būs saukt Jēzus, jo viņš atpestīs savu tautu no viņas grēkiem.” (Mateja 1:20, 21.) Vārds Jēzus senebreju valodā nozīmē ’Jehova ir glābšana’. Tas liek domāt par to, cik ļoti bija nepieciešams atbrīvot cilvēkus no grēka un nāves un ka Dievs Jehova ar Jēzus starpniecību sagādāja šādu glābšanu.

 Tā kā pirmais cilvēks Ādams izdarīja grēku, neviens no viņa pēcnācējiem nedzimst pilnīgs — visi piedzimst ar tieksmi pārkāpt Dieva likumus. (Romiešiem 5:12.) Kas bija nepieciešams, lai Ādama pēcnācējus atbrīvotu no grēka un viņi varētu kļūt nevainojami? Taisnības svaru kausos bija jāliek cita pilnīga cilvēka dzīvība, tikpat vērtīga kā Ādama dzīvība. Tāpēc Dievs lika, lai ar brīnuma palīdzību pasaulē nāktu Jēzus, pilnīgs cilvēks, un Jēzus ļāva, lai ienaidnieki viņu nogalina. (Jāņa 10:17, 18; 1. Timotejam 2:5, 6.) Pēc augšāmcelšanas un nonākšanas debesīs Jēzus varēja droši sacīt: ”Es biju miris un, redzi, es esmu dzīvs mūžu mūžam, un man ir nāves un elles atslēgas.” (Atklāsmes 1:18.)

Ar šīm simboliskajām atslēgām Jēzus grēcīgajiem cilvēkiem deva iespēju iegūt to, ko bija zaudējis Ādams. Jēzus pats paskaidroja: ”Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs ne mūžam!” (Jāņa 11:25, 26.) Cik brīnišķīgs solījums! Tomēr bija vēl kāds svarīgāks iemesls, kādēļ Jēzus nāca pasaulē.

Kas bija pats svarīgākais

Jēzus dzīve nesākās ar viņa ieņemšanu Marijas klēpī. ”Es esmu no debesīm nācis,” viņš pats sacīja. (Jāņa 6:38.) Jēzus no radīšanas sākuma bija dzīvojis garīgajā sfērā kopā ar savu debesu Tēvu, un tāpēc Bībelē viņš ir saukts par ”Dieva radības sākumu”. (Atklāsmes 3:14.) Jēzus no debesīm redzēja, kā ļauns eņģelis sacēlās pret Dieva valdīšanu un pamudināja sacelties arī pirmos cilvēkus. Šī sacelšanās ir saistīta ar pašu svarīgāko iemeslu, kāpēc Jēzus vēlējās piedzimt par nevainojamu cilvēku — Dieva Dēlu uz zemes. Kāds bija šis iemesls?

Jēzus nāca pasaulē, lai pierādītu, ka viņa debesu Tēvam ir tiesības valdīt pār Visumu. Viņš palika uzticīgs Dievam līdz pat savai nāves stundai un tā apliecināja, ka vēlas pakļauties Jehovas valdīšanai. Pirms tam kad Dieva ienaidnieki Jēzu nogalināja, viņš skaidri darīja zināmu, kāpēc ir gatavs ziedot savu dzīvību. Jēzus teica, ka ir ar mieru mirt tādēļ, lai pasaule zinātu: viņš mīl Tēvu. (Jāņa 14:31.) Ja šāda mīlestība būtu bijusi pirmajiem diviem cilvēkiem, Ādamam un Ievai, viņi būtu palikuši uzticīgi Dievam tajā pārbaudījumā, kas bija jāiztur viņiem un kas bija daudz vieglāks par Jēzus pārbaudījumiem. (1. Mozus 2:15—17.)

Jēzus ar savu uzticību arī pierādīja, ka ļaunais eņģelis Sātans ir melis. Sātans bija apmelojis Dievu un cilvēkus, citu eņģeļu  priekšā debesīs paziņodams: ”Visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību.” (Ījaba 2:1, 4.) Ļaunais eņģelis apgalvoja, ka ikviens cilvēks novērstos no Dieva, ja būtu apdraudēta viņa dzīvība.

Tādā veidā tika apstrīdēts, vai Dievs valda taisnīgi. Lai atrisinātu šo jautājumu, Jēzus bija ar mieru kļūt par cilvēku un pierādīt savu uzticību Dievam līdz nāvei.

Tātad galvenokārt Jēzus bija nācis pasaulē, ”lai apliecinātu patiesību”, kā viņš pats teica. (Jāņa 18:37.) Viņš gan ar vārdiem, gan darbiem pierādīja, ka Dieva valdīšana ir pilnīgi taisnīga un ka pakļaušanās tai ļauj būt laimīgiem. Jēzus arī paskaidroja, ka viņš bija nācis pasaulē, lai atdotu savu cilvēka dzīvību ”par atpirkšanas maksu par daudziem”. Tas sniedza grēcīgajiem cilvēkiem iespēju iegūt pilnību un mūžīgu dzīvību. (Marka 10:45.) Lai cilvēki saprastu šos svarīgos jautājumus, bija nepieciešams aprakstīt notikumus, kas saistīti ar Jēzus piedzimšanu. Turklāt šie notikumi mums ļauj saprast vēl daudz ko būtisku, un par to ir runa nākamajā rakstā.

[Attēli 4. lpp.]

Kā Ādama pēcnācējus varēja atbrīvot no grēka?