Diena, kas jāpiemin

TĀ BIJA diena, kas iezīmēja krasu pavērsienu cilvēces vēsturē, jo todien cilvēcei pavērās iespēja pieredzēt mūžīgas svētības. Neviena cita diena vēstures gaitā nav tik spēcīgi ietekmējusi cilvēces nākotni. Tā bija diena, kad Jēzus izpildīja uzdevumu, kura dēļ viņš bija nācis uz zemi. Pienaglots pie moku staba, pēdējā elpas vilcienā viņš izsaucās: ”Viss piepildīts!” (Jāņa 19:30.) Ar kādu mērķi Jēzus bija nācis uz zemi?

”Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu,” sacīts Bībelē, ”bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.” (Mateja 20:28.) Jēzus upurēja savu dzīvību, lai atbrīvotu cilvēci no iedzimtā grēka un nāves. Bībelē teikts: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.) Jēzus upurim patiesi ir ārkārtīgi liela vērtība.

Taču Jēzus nāves dienu ir svarīgi pieminēt vēl kāda iemesla dēļ. Tajā dienā Dieva Dēls deva saviem apustuļiem vērtīgas pamācības, kas viņiem palīdzēja saglabāt uzticību Dievam. Šie Jēzus vārdi noteikti spēcīgi ietekmēja mācekļus. Kādas pamācības Jēzus toreiz deva? Un ko mēs no tām varam mācīties? Uz šiem jautājumiem atbildes tiks sniegtas nākamajā rakstā.