Papildiniet savas zināšanas ar savaldību
Papildiniet savas zināšanas ar savaldību
”Pūlieties, lai jūs.. vienotu.. atziņu ar savaldību.” (2. PĒTERA 1:5—8, JDV.)
1. Kas ir daudzu sabiedrības problēmu pamatā?
KĀDAS plašas pret narkotikām vērstas kampaņas laikā Amerikas Savienotajās Valstīs jaunieši tika mudināti teikt narkotikām ”nē”. Nav šaubu, ka dzīve būtu daudz labāka, ja visi cilvēki prastu pateikt ”nē” ne tikai narkotiku lietošanai, bet arī dzeršanai, nesaprātīgam un amorālam dzīvesveidam, negodīgumam darba attiecībās un miesas ”kārībām”. (Romiešiem 13:14.) Taču sacīt ”nē” mēdz būt ļoti grūti.
2. a) Kādi Bībelē aprakstīti gadījumi liecina, ka arī senatnē cilvēkiem nebija viegli gūt virsroku pār nepareizām tieksmēm? b) Uz ko pārdomas par šiem gadījumiem mūs var pamudināt?
2 Nevienam nepilnīgam cilvēkam nav viegli būt savaldīgam, tāpēc mums visiem jādomā par to, kā gūt virsroku pašiem pār savām vājībām. Bībelē ir stāstīts par cilvēkiem, kas kalpoja Dievam, bet reizēm nespēja pateikt ”nē”. Viens no viņiem bija Dāvids, kas pārkāpa laulību ar Batsebu. Šī grēka sekas bija divu nevainīgu cilvēku nāve — nomira bērns, kas vēlāk piedzima Batsebai, un gāja bojā Batsebas vīrs. (2. Samuēla 11:1—27; 12:15—18.) Var minēt arī apustuli Pāvilu, kas atklāti atzina: ”Labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.” (Romiešiem 7:19.) Vai jūs reizēm nejūtaties līdzīgi? Pāvils turpināja: ”Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam. Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas kaŗo ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos. Es nožēlojamais cilvēks! kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?” (Romiešiem 7:22—24.) Pārdomām par Bībelē aprakstītajiem gadījumiem būtu jāstiprina mūsu apņēmība būt neatlaidīgiem savos centienos attīstīt arvien lielāku pašsavaldību.
Savaldība ir jāmācās
3. Kāpēc nebūtu jādomā, ka būt savaldīgiem ir viegli?
3 Atturība jeb savaldība, kas sevī ietver arī prasmi pateikt ”nē”, otrās Pētera vēstules 1. nodaļas 5.—7. pantā ir minēta kopā ar ticību, tikumu, atziņu, pacietību, dievbijību, brālību un mīlestību. Pēc tā visa ir jātiecas, taču nekas no tā cilvēkam nav iedzimts. Visas šīs īpašības un iezīmes ir jāattīsta, un, lai tās izpaustos pietiekami lielā mērā, ir vajadzīga apņēmība un piepūle. Protams, nav nekāda pamata domāt, ka būt savaldīgiem ir vieglāk nekā attīstīt pārējās īpašības.
4. Kāpēc daudzi cilvēki uzskata, ka viņiem ar savaldību viss ir kārtībā, un par ko tas liecina?
4 Tiesa gan, miljoniem cilvēku uzskata, ka viņiem ar savaldību viss ir kārtībā. Viņi dzīvo tā, kā viņiem pašiem patīk, apzināti vai neapzināti sekodami savas nepilnīgās miesas iegribām un nedomādami par sekām, kādas būs jāpieredz viņiem pašiem vai citiem. (Jūdas 10.) Tieši mūsdienās spilgtāk nekā jebkad agrāk var redzēt, ka cilvēki nespēj un negrib pretoties savtīgām tieksmēm. Šis fakts liecina, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās, par kurām Pāvils runāja, izteikdams paredzējumu: ”Iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, ..nesavaldīgi.” (2. Timotejam 3:1—3.)
5. Kāpēc Jehovas lieciniekus interesē jautājums par savaldību, un kāds padoms joprojām ir spēkā?
5 Jehovas liecinieki labi saprot, ka būt savaldīgiem nav viegls uzdevums. Tāpat kā Pāvilam, viņiem nav sveša pretruna starp vēlēšanos iepriecināt Dievu un dzīvot saskaņā ar viņa principiem un to, uz ko viņus mudina pašu nepilnīgā miesa. Tāpēc viņi jau ilgi ir domājuši par to, kā šajā cīņā uzvarēt. Kādā no senākiem šī žurnāla numuriem, kas iznāca 1916. gadā, bija runāts par to, kā ”mums pienākas rīkoties, lai mēs spētu valdīt pār sevi, savām domām, saviem vārdiem un uzvedību”. Toreiz tika dots ieteikums turēt prātā vārdus no Vēstules filipiešiem, 4. nodaļas 8. panta. Padoms, ko Dievs ir devis šajā Bībeles pantā, joprojām ir spēkā, kaut arī tas ir dots pirms 2000 gadiem un mūsdienās to ievērot droši vien ir grūtāk nekā tad, kad tas tika uzrakstīts, vai 1916. gadā. Bet kristieši dara visu iespējamo, lai pretotos pasaulīgām iekārēm, jo zina, ka tā viņi iepriecina savu Radītāju.
6. Kāpēc tiem, kam nav viegli attīstīt savaldību, nevajadzētu ļauties sarūgtinājumam?
6 Vēstulē galatiešiem, 5. nodaļas 22. pantā (JDV), savaldība ir minēta starp svētā ”Gara augļiem”. Ja attīstīsim šo īpašību, kā arī ”mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību”, mēs gūsim lielu labumu. Pēteris paskaidroja, ka tādā gadījumā mēs nekļūsim ”kūtri nedz neauglīgi” kalpošanā Dievam. (2. Pētera 1:8.) Tomēr mums nevajadzētu ļauties sarūgtinājumam un pārmest sev, ja neizdodas attīstīt šīs īpašības tik strauji un tik lielā mērā, kā gribētos. Daudzi ir pamanījuši, ka skolā daži skolēni apgūst vielu ātrāk par citiem. Tāpat katrā darbavietā ir cilvēki, kas vieglāk par saviem kolēģiem iemācās pildīt jaunus pienākumus. Arī kristīgas īpašības dažiem izdodas attīstīt straujāk nekā citiem. Galvenais — mums nemitīgi pēc labākās sirdsapziņas jācenšas veidot sevī Dievam tīkamas īpašības. Tas ir iespējams, ja izmantojam palīdzību, ko Jehova piedāvā ar savu Rakstu un ar draudzes starpniecību. Ātrums mērķa sasniegšanā nav tik svarīgs kā neatlaidīgas pūles garīgi augt.
7. Kāpēc var teikt, ka savaldība ir ļoti svarīga īpašība?
7 Lai gan starp īpašībām, ko veido gars, savaldība ir minēta pēdējā, tā nekādā ziņā nav mazāk svarīga par citām. Patiesībā ir tieši otrādi — cilvēks varētu izvairīties no visiem ”miesas darbiem”, ja pilnībā valdītu pār sevi. Diemžēl nepilnīgie cilvēki bieži vien pieļauj, ka viņu dzīvē izpaužas kādi no ”miesas darbiem” — ”netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, burvība, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, nesaticība”. (Galatiešiem 5:19, 20.) Tāpēc mums pastāvīgi jācīnās ar sevi un jābūt apņēmības pilniem atbrīvoties no nepareizām tieksmēm, kas ir mūsu prātā un sirdī.
Dažiem ir grūtāk
8. Kādu iemeslu dēļ dažiem ir sevišķi grūti būt savaldīgiem?
8 Ir kristieši, kam būt savaldīgiem ir grūtāk nekā citiem. Tas varētu būt izskaidrojams ar viņu audzināšanu vai pagātni. Ja mums personīgi nav lielu problēmu ar savaldību, mēs varam par to priecāties. Bet mums būtu jāizturas ar iecietību un sapratni pret tiem, kam nav tik viegli būt savaldīgiem, pat ja viņi ar savu rīcību kādreiz nodara mums sāpes. Arī mēs taču esam nepilnīgi — kuram no mums ir pamats būt paštaisnam? (Romiešiem 3:23; Efeziešiem 4:2.)
9. Ar kādām vājībām dažiem jācīnās, un kad šīs vājības pilnībā izzudīs?
9 Minēsim šādu piemēru: varbūt kāds kristietis, kas agrāk ir smēķējis vai lietojis narkotikas, joprojām palaikam izjūt spēcīgu vēlēšanos to darīt. Dažiem ir grūti kontrolēt savus ēšanas paradumus vai alkoholisko dzērienu lietošanu. Citiem nav viegli savaldīt mēli, un viņi bieži klūp vārdā. Lai cīnītos ar šādiem trūkumiem, ir neatlaidīgi jāpūlas attīstīt savaldību. Jēkaba vēstules 3. nodaļas 2. pantā ir reālistiski atzīts: ”Mēs visi daudzējādi klūpam. Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu.” Ir arī tādi kristieši, kam ir spēcīga tieksme spēlēt azartspēles vai kas viegli aizsvilstas. Lai iemācītos tikt galā ar šādām vai līdzīgām vājībām, ir vajadzīgs laiks. Šajā ziņā ir iespējams panākt ļoti daudz, tomēr jāatceras, ka nepareizās tieksmes pavisam izzudīs tikai tad, kad būsim kļuvuši pilnīgi. Bet jau tagad tas, ka cenšamies būt savaldīgi, mums palīdz neatgriezties pie grēcīga dzīvesveida. Tā ir pastāvīga cīņa, un ir apsveicami, ja mēs cits citam palīdzam nepadoties. (Apustuļu darbi 14:21, 22.)
10. a) Kāpēc dažiem ir sevišķi grūti būt savaldīgiem jautājumos, kas saistīti ar dzimumattiecībām? b) Ko savā dzīvē izmainīja kāds brālis? (Skat. ielogojumu 16. lpp.)
10 Vēl viena joma, kurā daudziem nav viegli būt savaldīgiem, ir jautājumi, kas saistīti ar dzimumattiecībām. Pati par sevi dzimumtieksme ir gluži dabiska, jo to mums ir devis Dievs Jehova. Taču dažiem grūtības sagādā nepieciešamība būt noteicējiem pār šo tieksmi saskaņā ar Dieva principiem. Varbūt situāciju vēl grūtāku padara tas, ka cilvēkam ir sevišķi spēcīga dzimumtieksme. Mēs dzīvojam pasaulē, kas ir kā apsēsta ar seksu, un kaislības tiek uzkurinātas visdažādākajos veidos. Tas var radīt problēmas kristiešiem, kas vēlas vismaz kādu laiku palikt neprecēti, lai veltītu lielāku uzmanību kalpošanai Dievam. (1. Korintiešiem 7:32, 33, 37, 38.) Iespējams, ņemot vērā Bībelē doto padomu, ka ir ”labāk iedoties laulībā, nekā kaist kārībā”, viņi nolemj apprecēties un dzīvot godājamā laulībā. Bet viņi vēlas precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”, kā tas ir noteikts Bībelē. (1. Korintiešiem 7:9, 39.) Nav nekādu šaubu, ka Jehovam ir prieks par šo kristiešu apņēmību ievērot viņa taisnīgos principus. Arī citiem kristiešiem ir patīkami, ka viņu ticības biedri cenšas dzīvot pēc tik augstām morāles normām.
11. Kā varētu palīdzēt brālim vai māsai, kas vēlas apprecēties, bet pagaidām nav spējis to izdarīt?
11 Bet ja nu piemērotu laulības partneri neizdodas atrast? Cilvēks, kas vēlas apprecēties, bet nespēj to izdarīt, var izjust dziļu vilšanos. Iespējams, viņa draugi cits pēc cita laimīgi apprecas, bet viņš vēl aizvien meklē piemērotu dzīvesbiedru. Diemžēl dažiem, kas ir nonākuši šādā situācijā, izveidojas nosodāmais paradums nodarboties ar masturbāciju. Protams, neviens kristietis negribētu netīšām sāpināt brāli vai māsu, kas dara visu iespējamo, lai saglabātu morālo tīrību. Bet tā varētu notikt, ja mēs izteiktu neapdomīgas piezīmes, piemēram: ”Un kad tad tu taisies precēties?” Varbūt mēs sakām šos vārdus bez jebkāda ļauna nodoma, taču daudz labāk būtu parādīt pašsavaldību un uzmanīt savu mēli. (Psalms 39:2.) Brāļi un māsas, kas dzīvo tikumīgi, būdami neprecēti, ir pelnījuši vissirsnīgāko uzslavu. Ar to, ko sakām, mums būtu jācenšas viņus nevis sarūgtināt, bet uzmundrināt. Piemēram, reizēs, kad garīgi nobrieduši kristieši sapulcējas uz kopīgu maltīti vai kādu citu pasākumu, būtu labi uzaicināt arī neprecētus kristiešus.
Pašsavaldība laulībā
12. Kāpēc savaldība ir nepieciešama arī precētiem cilvēkiem?
12 Ja cilvēks ir precējies, tas nenozīmē, ka ar dzimumattiecībām saistītos jautājumos viņam vairs nav nepieciešama savaldība. Piemēram, vīra un sievas seksuālās vajadzības var ievērojami atšķirties. Var arī gadīties, ka viena dzīvesbiedra veselības stāvoklis reizēm apgrūtina dzimumattiecības vai pat padara tās neiespējamas. Dažkārt kādam no dzīvesbiedriem savas pagātnes dēļ nav viegli paklausīt padomam: ”Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru.” Tādā gadījumā otram dzīvesbiedram īpaši jācenšas būt savaldīgam. Tomēr abiem jāpatur prātā padoms, ko Pāvils ar mīlestību deva precētiem kristiešiem: ”Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties atkal kopā, lai sātāns jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ.” (1. Korintiešiem 7:3, 5.)
13. Kā mēs varam palīdzēt tiem, kam nav viegli būt savaldīgiem?
13 Laulātie pāri var būt ļoti priecīgi, ja ir iemācījušies būt savaldīgi savās intīmajās attiecībās. Bet viņiem ar sapratni jāizturas pret tiem ticības biedriem, kam šajā ziņā vēl daudz kas jāmācās. Mums vienmēr jālūdz, lai Jehova dotu mūsu garīgajiem brāļiem izpratni, drosmi un apņēmību attīstīt savaldību un pretoties nepareizām vēlmēm. (Filipiešiem 4:6, 7.)
Arī turpmāk palīdziet citiem
14. Kāpēc mums ar iejūtību un sapratni jāizturas pret ticības biedriem?
14 Dažreiz nav viegli ar sapratni izturēties pret kristiešiem, kuriem ir problēmas ar savaldību kādā jomā, kas mums pašiem nesagādā grūtības. Taču cilvēki pēc savas dabas atšķiras. Ir tādi, kas viegli padodas emocijām, un ir tādi, kas spēj tās kontrolēt. Dažiem ir diezgan viegli valdīt pār sevi, bet citiem būt savaldīgiem ir daudz grūtāk. Mums jāatceras, ka nevienu nedrīkst nosodīt tāpēc vien, ka viņš cīnās ar savām vājībām. Ticības biedriem ir vajadzīga mūsu sapratne un iejūtība. No tā, vai mēs esam žēlsirdīgi pret kristiešiem, kas pūlas vairot savaldību, ir atkarīgs arī tas, vai mēs paši būsim laimīgi, — to var redzēt no Jēzus vārdiem, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 5. nodaļas 7. pantā.
15. Kāpēc cilvēkam, kuram reizēm pietrūkst savaldības, ir mierinoši domāt par 130. psalma 3. pantu?
15 Mums jāsargās tiesāt kristieti, kuram kādā situācijā ir pietrūcis kristīgo īpašību. Ir uzmundrinoši apzināties, ka Jehova ievēro ne tikai tos gadījumus, kad mums kaut kas neizdodas, bet arī tās daudzās reizes, kad esam rīkojušies pareizi, pat ja ticības biedriem tās ir paslīdējušas garām nepamanītas. Mēs varam gūt mierinājumu, domājot par vārdiem, kas lasāmi 130. psalma 3. pantā: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv?”
16., 17. a) Kā uz savaldību attiecas vārdi, kas lasāmi Vēstulē galatiešiem, 6. nodaļas 2. un 5. pantā? b) No kāda aspekta par savaldību būs runāts tālāk?
16 Lai mēs būtu patīkami Jehovam, mums jāattīsta savaldība, bet mēs varam nešaubīties, ka citi kristieši ir gatavi mums palīdzēt. Protams, katram pašam jānes sava atbildības nasta, taču mēs tiekam mudināti palīdzēt citiem viņu cīņā ar savām vājībām. (Galatiešiem 6:2, 5.) Tāpēc mēs esam ļoti pateicīgi, ja tēvs, māte vai draugs mūs attur no tā, ka mēs ietu uz sliktām vietām, skatītos to, ko nevajadzētu skatīties, un darītu to, kas nebūtu jādara. Tā viņi mums palīdz būt savaldīgiem, proti — pateikt stingru ”nē” tam, kas nav pareizs.
17 Daudzi kristieši piekrīt tam, ko esam apsprieduši šajā rakstā, tomēr viņi vēl saskata plašas iespējas uzlabot savu personību. Viņi vēlas būt savaldīgi vēl lielākā mērā — tik lielā, cik to, pēc viņu domām, vispār var gaidīt no nepilnīgiem cilvēkiem. Vai to var teikt arī par jums? Ko tādā gadījumā varētu darīt, lai attīstītu šo Dieva gara augli? Un kā tas, ka kristietis vairo savaldību, viņam palīdz tiekties pēc nozīmīgiem garīgiem mērķiem? Lasīsim par to nākamajā rakstā.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc kristiešiem ir ļoti svarīgi attīstīt savaldību?
• Kāpēc dažiem ir sevišķi grūti būt savaldīgiem?
• Kāpēc savaldība ir nepieciešama laulībā?
• Kāpēc mums jāpalīdz citiem attīstīt savaldību?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls/Attēls 16. lpp.]
Viņš iemācījās pateikt ”nē”
Kāds Jehovas liecinieks, kas dzīvo Vācijā, strādāja par sakaru tehniķi. Viņa pienākumos ietilpa aptuveni 30 televīzijas un radio programmu translācijas nodrošināšana. Ja radās translācijas traucējumi, viņam bija jāpievērš uzmanība attiecīgajai programmai, lai noteiktu kļūmes iemeslu. Šis brālis stāsta: ”Diemžēl traucējumi gandrīz vienmēr radās tieši tad, kad tika rādītas vardarbības vai seksa ainas. Šīs ainas man neizgāja no prāta vairākas dienas vai pat nedēļas, tik dziļi tās bija iespiedušās apziņā.” Viņš atzīst, ka tas negatīvi ietekmēja viņa garīgumu: ”Pēc dabas es esmu diezgan straujš, un vardarbības skatu dēļ man kļuva vēl grūtāk savaldīties. Savukārt dzimumattiecību ainas radīja spriedzi manās attiecībās ar sievu. Katru dienu man bija jācīnās ar sevi. Lai nezaudētu šajā cīņā, es nolēmu atrast citu darbu, pat ja tas nozīmētu samierināties ar mazāku atalgojumu. Nesen man izdevās atrast šādu darbu, un tagad mana vēlēšanās ir piepildījusies.”
[Attēli 15. lpp.]
Zināšanas, ko sniedz Bībeles studēšana, palīdz būt savaldīgiem