Lasītāju jautājumi

Uz ko attiecas Jehovas vārdi ”kāds no mums” 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 22. pantā?

Teikdams: ”Cilvēks ir kļuvis kā kāds no mums, zinādams, kas labs un ļauns!”, Dievs Jehova acīmredzot runāja par sevi un savu vienpiedzimušo Dēlu. (1. Mozus 3:22.) Aplūkosim dažus argumentus, uz kuriem balstās šis secinājums.

Minētos vārdus Jehova teica pēc tam, kad viņš bija pasludinājis spriedumu pirmajiem cilvēkiem. Daži uzskata, ka frāzē ”kāds no mums” ir lietots diženuma daudzskaitlis, — šādu daudzskaitli, piemēram, mēdza lietot monarhi, runājot par sevi daudzskaitļa pirmajā personā. Taču Bībeles pētnieks Donalds Gauans par 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas 26. pantu un 3. nodaļas 22. pantu raksta: ”Lielākajai daļai piedāvāto izskaidrojumu nevar atrast pamatojumu V[ecajā] D[erībā]: ne tam, ka šis ”mēs” norāda uz karaliskumu vai runātāja iekšējām pārdomām, ne tam, ka tas lietots ar pastiprinājuma nozīmi, nedz arī tam, ka tas liecina par vairākām personām, kas veido vienu Dievu. [..] Neviens no šiem izskaidrojumiem nešķiet sevišķi loģisks, lasot 3. nodaļas 22. pantu, kur runāts par ”kādu no mums”.”

Vai varētu būt iespējams, ka Jehova šajā pantā runāja par Sātanu, kurš bija sācis pats lemt, ”kas labs un ļauns”, un bija pamudinājis arī pirmos cilvēkus rīkoties tāpat? Tāds skaidrojums nav saprātīgs. Jehova šeit lietoja vārdus ”kāds no mums”. Sātans vairs nebija viens no Jehovas uzticīgajiem eņģeļiem, tāpēc viņu nevarēja uzskatīt par piederīgu pie tiem, kas atrodas Jehovas pusē.

Bet varbūt Dievs, teikdams minētos vārdus, domāja par saviem uzticīgajiem eņģeļiem? To nav iespējams droši apstiprināt vai kategoriski noliegt. Tomēr paralēles starp 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas 26. pantu un 3. nodaļas 22. pantu palīdz saprast, kāds ir visticamākais izskaidrojums. 1. Mozus 1:26 var lasīt, ka Jehova sacīja: ”Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības.” Kam viņš to teica? Runādams par garīgo būtni, kas vēlāk kļuva par pilnīgo cilvēku Jēzu, apustulis Pāvils rakstīja: ”Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais; viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes.” (Kolosiešiem 1:15, 16.) Šķiet loģiski, ka 1. Mozus 1:26 Jehova uzrunāja savu vienpiedzimušo Dēlu, savu palīgu, kas bija pie viņa, kad tika radītas debesis un zeme. (Salamana Pamācības 8:22—31.) 1. Mozus 3:22 līdzība ar šo pantu vedina uz domām, ka arī šajā gadījumā Jehova runāja ar to, kurš viņam bija vistuvākais, — ar savu vienpiedzimušo Dēlu.

Cik var spriest, Dieva Dēls zināja, ”kas labs un ļauns”. Viņam jau ilgi bija bijušas ciešas attiecības ar Jehovu, tāpēc viņš noteikti bija labi iepazinis sava Tēva domāšanas veidu, principus un normas. Pārliecināts, ka viņa Dēls to visu zina un uzticīgi pie tā turas, Jehova, jādomā, deva savam Dēlam zināmu rīcības brīvību un neprasīja, lai tas, veikdams dažādus darbus, gaidītu no viņa tiešus norādījumus par katru sīkumu. Tādā nozīmē Dēlam bija dotas tiesības lemt, kas ir labs un kas ļauns. Taču atšķirībā no Sātana, Ādama un Ievas, viņš neieviesa nekādas normas, kas būtu pretrunā ar Jehovas normām.