2. Mozus grāmata
Jehovas vārdi ir dzīvi
2. Mozus grāmata
ŠAJĀ grāmatā var lasīt patiesu vēstījumu par to, kā tika atbrīvoti ļaudis, kas tika ”kalpināti” un ”nežēlīgi spaidīti”. (2. Mozus 1:13.) Tajā aizraujoši stāstīts par kādas tautas rašanos un par iespaidīgiem brīnumiem, tajā atrodami nevainojami likumi un lasāms apraksts par saiešanas telts būvniecību. Tā īsumā varētu raksturot Bībeles otrās grāmatas, 2. Mozus grāmatas, saturu.
2. Mozus grāmatu ir sarakstījis ebreju pravietis Mozus, un no tās var uzzināt, kas notika ar izraēliešiem 145 gadu laikā — no Jāzepa nāves 1657. gadā p.m.ē. līdz saiešanas telts pabeigšanai 1512. gadā p.m.ē. Taču grāmata izraisa ne tikai vēsturisku interesi. Tā ir daļa no Dieva vārdiem, no tā, ko Dievs ir darījis zināmu cilvēkiem, un šī vēsts ir ”dzīva un spēcīga”. (Ebrejiem 4:12.) Tāpēc 2. Mozus grāmata ir nozīmīga arī mūsdienās.
”DIEVS UZKLAUSĪJA VIŅU VAIDUS”
Jēkaba pēcnācēju skaits Ēģiptē pieaug tik strauji, ka ar valdnieka pavēli viņi tiek padarīti par vergiem. Faraons pat liek nogalināt visus jaundzimušos izraēliešu zēnus. No šāda likteņa izdodas izvairīties kādam trīs mēnešus vecam bērnam, Mozum, ko pie sevis pieņem faraona meita. Lai gan Mozus uzaug faraona namā, 40 gadu vecumā viņš nostājas savas tautas pusē un nogalina kādu ēģiptieti. (Apustuļu darbi 7:23, 24.) Mozus ir spiests bēgt un dodas uz Midianu, kur viņš apprecas un gana lopus. Pie brīnumaini degoša krūma Jehova dod Mozum norādījumu atgriezties Ēģiptē un izvest izraēliešus no šīs zemes, kur tie ir verdzībā. Mozus brālis Ārons tiek iecelts par viņa pārstāvi.
Bībeles pantu skaidrojums.
3:1. Kas par priesteri bija Jetrus? Patriarhu laikos ģimenes galva pildīja ģimenes priestera pienākumus. Jetrus acīmredzot bija kādas midianiešu cilts patriarhs. Tā kā midianieši bija Ābrahāma un Ketūras pēcnācēji, viņiem droši vien nebija sveša Jehovas pielūgsme. (1. Mozus 25:1, 2.)
4:11. Kādā ziņā Jehova cilvēku ”dara mēmu vai kurlu, ..vai aklu”? Lai gan Jehova atsevišķos gadījumos ir padarījis cilvēkus aklus vai mēmus, parasti viņš neizraisa šādas nelaimes. (1. Mozus 19:11; Lūkas 1:20—22, 62—64.) Fiziski trūkumi ir iedzimtā grēka sekas. (Ījaba 14:4; Romiešiem 5:12.) Taču Dievs ļauj šādai situācijai pastāvēt, tāpēc viņš par sevi varēja teikt, ka viņš kādu ”dara” mēmu, kurlu vai aklu.
4:16. Kādā nozīmē Mozus Āronam bija ”Dieva vietā”? Mozus bija Dieva pārstāvis. Tāpēc Mozus Āronam bija it kā ”Dieva vietā”, jo Ārons pārstāvēja Mozu.
Ko mēs varam mācīties.
1:7, 14. Jehova palīdzēja saviem kalpiem, kas tika apspiesti Ēģiptē. Arī mūsdienās viņš atbalsta savus lieciniekus pat spēcīgās vajāšanās.
1:17—20. Jehova mūs atceras mums ”par labu”. (Nehemijas 13:31.)
3:7—10. Jehova uzklausa savu kalpu saucienus pēc palīdzības.
3:14. Jehova vienmēr īsteno savus nodomus. Mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu cerības, kas ir balstītas uz Bībeli, noteikti piepildīsies.
4:10, 13. Mozum tik ļoti trūka pārliecības par savu runas prasmi, ka pat pēc tam, kad Dievs bija solījis viņam palīdzēt, viņš lūdza sūtīt pie faraona kādu citu. Tomēr Jehova sūtīja Mozu un piešķīra viņam uzdevuma izpildei nepieciešamo gudrību un spēku. Mums nevis jākoncentrējas uz saviem trūkumiem, bet jāpaļaujas uz Jehovu un uzticīgi jāpilda uzdevums sludināt un mācīt cilvēkus. (Mateja 24:14; 28:19, 20.)
PĀRSTEIDZOŠI BRĪNUMI UN ATBRĪVOŠANA
Mozus un Ārons ierodas pie faraona un lūdz dot izraēliešiem atļauju aiziet tuksnesī un svinēt svētkus par godu Jehovam. Ēģiptes valdnieks kategoriski atsakās to darīt. Jehova ar Mozus starpniecību sūta vairākas mocības, bet tikai pēc desmitās mocības faraons ļauj izraēliešiem aiziet. Taču jau pavisam drīz faraons ar savu karaspēku dzenas izraēliešiem pakaļ. Jehova paver ceļu caur Sarkano jūru un izglābj savu tautu. Ēģiptieši arī mēģina šķērsot jūru, bet ūdeņi sakļaujas pār vajātājiem un viņi iet bojā.
Bībeles pantu skaidrojums.
6:3. Kāpēc varēja teikt, ka Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam nebija darīts zināms Dieva vārds? Šie patriarhi lietoja Dieva vārdu, un viņiem tika doti Jehovas apsolījumi. Taču viņi nezināja jeb nebija pieredzējuši, kā Jehova liek šiem solījumiem piepildīties. (1. Mozus 12:1, 2; 15:7, 13—16; 26:24; 28:10—15.)
7:1. Kādā ziņā Mozus tika likts ”faraonam par dievu”? Dievs Mozum piešķīra spēku un varu pār faraonu. Mozum nebija jābaidās no šī valdnieka.
7:22. Kur ēģiptiešu burvji dabūja ūdeni, kas nebija pārvērties par asinīm? Varbūt viņi izmantoja ūdeni, kas bija pasmelts no Nīlas pirms šīs mocības. Tāpat liekas, ka dzeramo ūdeni varēja iegūt, rokot akas mitrajā zemē Nīlas krastos. (2. Mozus 7:24.)
8:22, 23. Kāpēc Mozus sacīja, ka izraēliešu upuri būs ”negantība ēģiptiešu acīs”? Ēģiptē tika pielūgti daudzi dzīvnieki. Tāpēc upuru pieminēšana padarīja vēl pārliecinošāku Mozus prasību ļaut izraēliešiem doties tuksnesī un upurēt Jehovam.
12:29. Kas tika uzskatīti par pirmdzimušajiem? Runa bija tikai par vīriešu kārtas pirmdzimušajiem. (4. Mozus 3:40—51.) Arī pats faraons bija pirmdzimtais, taču viņš netika nogalināts, jo viņam bija sava ģimene. Desmitajā mocībā gāja bojā nevis ģimenes galva, bet pirmdzimtais dēls.
12:40. Cik ilgi izraēlieši dzīvoja Ēģiptē? Šeit minētie 430 gadi ietver laiku, ko Izraēla bērni pavadīja Ēģiptē un Kanaāna zemē. * 1943. gadā p.m.ē. 75 gadus vecais Ābrahāms šķērsoja Eifratu ceļā uz Kanaānu. (1. Mozus 12:4.) No tā brīža līdz laikam, kad Jēkabs 130 gadu vecumā nonāca Ēģiptē, pagāja 215 gadi. (1. Mozus 21:5; 25:26; 47:9.) Tas nozīmē, ka izraēlieši pēc tam dzīvoja Ēģiptē vēl tikpat ilgi — 215 gadus.
15:8. Vai tas, ka ūdeņi Sarkanajā jūrā ”sastinga”, nozīmē, ka ūdens bija sasalis? Senebreju valodas darbības vārds, kas iztulkots ”sastinga”, var attiekties uz saraušanos vai sabiezēšanu. Tas pats vārds Ījaba grāmatas 10. nodaļas 10. pantā ir lietots, runājot par piena rūgšanu (latviski ”sarikt”). Tātad nevajadzētu domāt, ka sastingušie ūdeņi bija sasaluši ledū. Ja ”spēcīgais austruma vējš”, kas minēts 2. Mozus grāmatas 14. nodaļas 21. pantā, būtu bijis pietiekami auksts, lai sasaldētu ūdeņus, kaut kas noteikti būtu teikts par neparasto aukstumu. Tā kā ūdeņus neturēja nekas redzams, tie izskatījās kā sastinguši vai sabiezējuši.
Ko mēs varam mācīties.
7:14—12:30. Desmit mocības nebija tikai nejauša apstākļu sakritība. Par tām bija paziņots jau iepriekš, un tās piepildījās tieši tā, kā bija paredzēts. Šie notikumi spilgti apliecināja Radītāja varu pār ūdeņiem, saules gaismu, kukaiņiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Turklāt mocības pierāda, ka Dievs var uzsūtīt postu saviem ienaidniekiem, bet pasargāt savus kalpus.
11:2; 12:36. Jehova svētī savu tautu. Domājams, šādi viņš parūpējās, lai izraēlieši saņemtu atlīdzību par savu darbu Ēģiptē. Viņi bija ieradušies Ēģiptē, būdami brīvi ļaudis, nevis kā karagūstekņi vai vergi.
14:30. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova izglābs savus kalpus gaidāmajās ”lielajās bēdās”. (Mateja 24:20—22; Atklāsmes 7:9, 14.)
JEHOVA VADA TAUTU
Trešajā mēnesī pēc atbrīvošanas no Ēģiptes izraēlieši apmetas nometnē pie Sinaja kalna. Tur viņi saņem desmit baušļus un citus likumus, noslēdz derību ar Jehovu un kļūst par teokrātiski organizētu tautu. Mozus 40 dienas paliek kalnā, kur viņam tiek doti norādījumi par patieso pielūgsmi un par to, kā jāceļ Jehovas saiešanas telts — pārnēsājams templis. Tikmēr izraēlieši darina zelta teļu un sāk to pielūgt. Nokāpis no kalna, Mozus to ierauga un tik ļoti sadusmojas, ka sadauza abas akmens plāksnes, ko viņam ir iedevis Dievs. Kad pārkāpēji ir sodīti, Mozus atkal uzkāpj kalnā, un viņam tiek iedotas jaunas plāksnes. Pēc Mozus atgriešanās sākas saiešanas telts būvniecība. Tuvojoties beigām izraēliešu pirmajam brīvībā pavadītajam gadam, šī telts un visi tās piederumi ir pabeigti un ir lietošanas kārtībā. Tad Jehova piepilda telti ar savu godību.
Bībeles pantu skaidrojums.
20:5. Ko nozīmē vārdi, ka Jehova ”tēvu grēkus.. piemeklē” nākamajām paaudzēm? Kad cilvēks ir sasniedzis vecumu, kurā var pieņemt apzinātus lēmumus, viņam pašam jāatbild par savu rīcību un prāta nostāju. Bet, kad izraēliešu tauta sāka pielūgt elkus, šīs rīcības bēdīgās sekas bija jāizjūt daudzām paaudzēm. Pat dievbijīgie izraēlieši nebija no tām pasargāti, jo visas tautas bezdievības dēļ viņiem nebija viegli uzticīgi kalpot Dievam.
23:19; 34:26. Kāpēc tika dots norādījums nevārīt kazlēnu viņa mātes pienā? Kazlēna vārīšana mātes pienā, kā tiek uzskatīts, bija pagānisks rituāls lietus piesaukšanai. Turklāt mātes piens ir domāts mazuļu barošanai, tāpēc vārīt tos šajā pienā būtu nežēlīgi. Šis likums mācīja Dieva tautai līdzjūtību.
23:20—23. Kas bija šeit minētais eņģelis, un kādā ziņā Jehovas vārds ”mājoja viņā”? Šis eņģelis acīmredzot bija Jēzus pirms kļūšanas par cilvēku. Viņš palīdzēja vest izraēliešus uz Apsolīto zemi. (1. Korintiešiem 10:1—4.) Jehovas vārds ”mājo viņā”, jo Jēzus ir tas, kurš vislielākajā mērā aizstāv un svētī sava Tēva vārdu.
32:1—8, 25—35. Kāpēc Ārons netika sodīts par zelta teļa darināšanu? Ārons patiesībā neatbalstīja elka pielūgšanu. Šķiet, vēlāk viņš kopā ar citiem levītiem nostājās Dieva pusē un vērsās pret tiem, kas bija pretojušies Mozum. Kad vainīgie bija nogalināti, Mozus ļaudīm atgādināja, ka viņi ir smagi grēkojuši, tā norādīdams, ka Jehova ir bijis žēlsirdīgs ne tikai pret Āronu vien, bet arī pret citiem.
33:11, 20. Ko nozīmē tas, ka Jehova runāja ar Mozu ”vaigu vaigā”? Šis izteiciens norāda uz sirsnīgu sarunu. Mozus runāja ar Dieva pārstāvi, kas viņam atstāstīja Jehovas norādījumus. Bet Mozus neredzēja Jehovu, jo ”cilvēks nevar [Dievu] redzēt, palikdams pie dzīvības”. Jehova pats personiski nerunāja ar Mozu. Par bauslību ir teikts, ka tā bija ”eņģeļu dota, ar starpnieka roku uzrakstīta”. (Galatiešiem 3:19.)
Ko mēs varam mācīties.
15:25; 16:12. Jehova gādā par savu tautu.
18:21. Vīriešiem, kam tiek uzticēti atbildīgi pienākumi kristiešu draudzē, arī jābūt spējīgiem, viņiem jābīstas Dievs, jābūt uzticamiem un nesavtīgiem.
20:1—23:33. Jehova ir augstākais likumdevējs. Paklausot Jehovas likumiem, izraēlieši viņu varēja pielūgt organizēti un ar prieku. Arī mūsdienās Jehovam ir teokrātiska organizācija. Sadarbojoties ar to, mēs varam justies priecīgi un būt drošībā.
Nozīmīga grāmata
Ko no 2. Mozus grāmatas var uzzināt par Jehovu? Viņš tajā attēlots kā Dievs, kas ar mīlestību rūpējas par saviem kalpiem, atbrīvo viņus un īsteno savus nodomus. Jehova ir arī Dievs, kas vada savu tautu.
Kad jūs lasīsiet šo grāmatu iknedēļas Bībeles lasījuma ietvaros, gatavojoties teokrātiskās kalpošanas skolai, jūs uzzināsiet daudz ko uzmundrinošu. Šajā rakstā atrodamie dažu Bībeles pantu skaidrojumi jums palīdzēs dziļāk tos saprast, bet informācija ar virsrakstu ”Ko mēs varam mācīties” ļaus pārdomāt, kā Bībelē lasīto attiecināt uz sevi.
[Zemsvītras piezīme]
^ 1. rk. Samariešu pentateihā, Septuagintā un kādā Josefa Flāvija darbā norādīts, ka 430 gadi tika skaitīti no laika, kad Ābrahāms iegāja Kanaāna zemē, līdz tam laikam, kad izraēlieši aizgāja no Ēģiptes.
[Attēls 24. lpp.]
Jehova uzticēja lēnprātīgajam Mozum izvest izraēliešus no zemes, kur tie bija verdzībā
[Attēls 25. lpp.]
Desmit mocības apliecināja, ka Radītājam ir vara pār ūdeņiem, saules gaismu, kukaiņiem, dzīvniekiem un cilvēkiem
[Attēls 26. lpp.]
Ar Mozus starpniecību Jehova ieviesa izraēliešu tautā teokrātisku kārtību