3. Mozus grāmata
Jehovas vārdi ir dzīvi
3. Mozus grāmata
VĒL nav pagājis gads, kopš izraēlieši ir atbrīvoti no verdzības Ēģiptē. Viņi ir kļuvuši par tautu un atrodas ceļā uz Kanaāna zemi. Jehovas nodoms ir tāds, lai šajā zemē dzīvotu svēta tauta. Taču kanaāniešu dzīvesveids ir netikumīgs un viņu reliģiskās paražas — briesmīgas. Tāpēc patiesais Dievs dod Izraēla draudzei norādījumus ar mērķi nošķirt izraēliešus no apkārtējām tautām, lai viņi būtu derīgi kalpošanai. Šie norādījumi ir ietverti 3. Mozus grāmatā. Pravietis Mozus to ir sarakstījis Sinaja tuksnesī acīmredzot 1512. gadā p.m.ē., un grāmatā aprakstītie notikumi aptver ne vairāk kā vienu lunāro mēnesi. (2. Mozus 40:17; 4. Mozus 1:1—3.) Jehova vairākkārt mudina savus kalpus būt svētiem. (3. Mozus 11:44; 19:2; 20:7, 26.)
Jehovas liecinieki mūsdienās nav pakļauti bauslībai, ko Dievs deva ar Mozus starpniecību. Pēc Jēzus Kristus nāves bauslība vairs nav spēkā. (Romiešiem 6:14; Efeziešiem 2:11—16.) Tomēr 3. Mozus grāmatā lasāmie norādījumi ir noderīgi, jo no tiem var daudz ko mācīties par to, kā jāpielūdz Dievs Jehova.
BRĪVPRĀTĪGIE UN OBLIGĀTIE UPURI
Daļa upuru un ziedojumu, kas bija jānes pēc bauslības, bija brīvprātīgi, bet daļa — obligāti. Piemēram, dedzināmais upuris bija brīvprātīgs. Šajā gadījumā Dievam tika upurēts viss dzīvnieks, un tā bija norāde uz to, ka Jēzus Kristus labprātīgi un visā pilnībā atdos savu dzīvību par izpirkuma upuri. Turpretī brīvprātīgais pateicības upuris tika sadalīts: viena tā daļa tika nesta uz altāra Dievam, otru daļu ēda priesteris, bet vēl vienu daļu — pats ziedotājs. Līdzība ar to ir saskatāma Kristus nāves atceres vakarā, kas ir kopīga maltīte. (1. Korintiešiem 10:16—22.)
Savukārt grēku upuris un vainas izpirkšanas upuris bija jānes obligāti. Ar pirmo no tiem varēja izlīdzināt nejauši izdarītus grēkus, bet otrs bija nepieciešams, ja kāds bija pārkāpis cita cilvēka tiesības, un tas varēja arī atjaunot noteiktas tiesības pašam pārkāpējam, kas bija nožēlojis savu rīcību. Pastāvēja arī ēdamie upuri, kas tika nesti, atzīstot Jehovas devīgumu. Visi šie likumi mūs var interesēt, jo bauslības derībā paredzētie upuri norādīja uz Jēzu Kristu un viņa upuri, kā arī uz to, kādu labumu šis upuris dod. (Ebrejiem 8:3—6; 9:9—14; 10:5—10.)
Bībeles pantu skaidrojums.
2:11, 12. Kāpēc medus kā ”uguns upuris” nebija pieņemams Jehovam? Medus, par ko šeit runāts, nevarēja būt bišu medus. Kaut arī to nedrīkstēja nest par ”uguns upuri”, tas bija minēts starp ”pirmajiem augļiem no.. visiem tīruma augļiem”. (2. Laiku 31:5.) Šis ”medus”, visticamāk, bija augļu sīrups. Tā kā tas varēja sarūgt, tas nebija derīgs upurēšanai uz altāra.
2:13. Kāpēc visi upuri bija jāupurē kopā ar sāli? Tas netika darīts, lai uzlabotu upuru garšu vai aromātu. Sāls visā pasaulē tiek lietota kā konservants, un to droši vien pievienoja upuriem tāpēc, ka tā simbolizē kaut ko tādu, kas nebojājas.
Ko mēs varam mācīties.
3:17. Tā kā tauki (treknums) tika uzskatīti par labāko, izmeklētāko daļu, aizliegums tos ēst izraēliešiem palīdzēja paturēt prātā, ka labākā daļa pieder Jehovam. (1. Mozus 45:18.) Arī mums tas atgādina, ka Jehovam jādod pats labākais. (Salamana Pamācības 3:9, 10; Kolosiešiem 3:23, 24.)
7:26, 27. Izraēlieši nedrīkstēja ēst asinis. Dieva acīs asinis simbolizē dzīvību. ”Miesas dvēsele [dzīvība] mīt asinīs,” teikts 3. Mozus grāmatas 17. nodaļas 11. pantā. Arī mūsdienās patiesajiem Dieva kalpiem nav atļauts lietot asinis. (Apustuļu darbi 15:28, 29.)
TIEK IEDIBINĀTA PRIESTERU KALPOŠANA
Kam tika uzticēts pildīt pienākumus, kas bija saistīti ar upuriem un ziedojumiem? Tas bija jādara priesteriem. Saņēmis norādījumus no Dieva, Mozus iesvētīja Āronu par augsto priesteri un četrus viņa dēlus par priesteriem. Pēc visa spriežot, iesvētīšanas ceremonija ilga septiņas dienas, un astotajā dienā priesteri stājās pie savu pienākumu izpildes.
Bībeles pantu skaidrojums.
9:9. Kāda nozīme bija tam, ka asinis tika izlietas uz altāra grīdas un liktas uz altāra ragiem? Tas nozīmēja, ka Jehova pieņēma asinis grēku izlīdzināšanai. Grēku izlīdzināšana bija cieši saistīta ar asinīm. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas.” (Ebrejiem 9:22.)
10:1, 2. Kāds bija Ārona dēlu Nadaba un Abija grēks? Neilgi pēc tam, kad Nadabs un Abijs bija nevērīgi izturējušies pret saviem priesteru pienākumiem, Jehova aizliedza priesteriem lietot vīnu un stipru dzērienu, kad tie kalpo saiešanas teltī. (3. Mozus 10:9.) Tas, iespējams, nozīmē, ka abi minētie Ārona dēli bija atradušies alkohola reibumā. Tomēr viņu nāves iemesls bija tas, ka viņi nesa ”svešu uguni.., kas tiem nebija pavēlēta ņemt”.
Ko mēs varam mācīties.
10:1, 2. Jehovas kalpiem, kam ir uzticēti atbildīgi pienākumi, jāievēro viņa norādījumi. Turklāt šos pienākumus nedrīkst pildīt ar pašpārliecinātu attieksmi.
10:9. Dieva uzticētos pienākumus nedrīkst veikt alkohola reibumā.
DIEVU DRĪKST PIELŪGT TIKAI TĪRI CILVĒKI
Norādījumi par šķīstiem un nešķīstiem dzīvniekiem un to lietošanu uzturā izraēliešiem deva divējādu labumu. Tie viņus pasargāja no inficēšanās ar kaitīgiem mikroorganismiem un padarīja vēl skaidrāku atšķirību starp viņiem un apkārtējām tautām. Bija doti norādījumi arī par to, kādos gadījumos cilvēks kļūst nešķīsts pēc saskares ar līķi, par to, kā sievietei jāšķīstās pēc dzemdībām, kā jārīkojas, ja kāds cilvēks ir spitālīgs, un kā nešķīstība ir saistīta ar izdalījumiem no vīrieša un sievietes organisma. Jautājumi, kas attiecās uz cilvēkiem, kuri bija kļuvuši nešķīsti, bija priesteru pārziņā.
Bībeles pantu skaidrojums.
12:2, 5. Kāpēc sieviete pēc dzemdībām bija ”nešķīsta”? Cilvēku dzimumorgāni tika radīti pilnīgas dzīvības turpināšanai. Taču iedzimtā grēka dēļ cilvēkiem dzima nepilnīgi un grēcīgi pēcnācēji. ”Nešķīstības” periodi, kas bija saistīti ar dzemdībām un dažām citām norisēm, piemēram, menstruācijām un sēklas noplūdi, lika cilvēkiem atcerēties savu iedzimto grēcīgumu. (3. Mozus 15:16—24; Psalms 51:7; Romiešiem 5:12.) Šķīstīšanās kārtība, kas izraēliešiem bija jāievēro, viņiem ļāva saprast vajadzību pēc izpirkuma upura, ar kura palīdzību varētu izlīdzināt cilvēku grēkus un atjaunot pilnību. Tā bauslība viņiem kļuva par ”audzinātāju” ”līdz Kristum”. (Galatiešiem 3:24.)
15:16—18. Ko nozīmē šajos pantos lasāmie vārdi ”sēkla noiet”? Tie acīmredzot attiecas uz nepatvaļīgu sēklas noplūdi naktī (pollūciju), kā arī uz dzimumattiecībām laulāto starpā.
Ko mēs varam mācīties.
11:45. Dievs Jehova ir svēts un prasa svētumu no visiem, kas viņam kalpo. Viņa kalpiem jācenšas būt svētiem un jāsaglabā fiziska un garīga tīrība. (2. Korintiešiem 7:1; 1. Pētera 1:15, 16.)
12:8. Jehova atļāva trūcīgajiem upurēt putnus, nevis aitas, kas bija dārgākas. Viņš ir iejūtīgs pret trūcīgajiem.
DIEVA KALPIEM JĀBŪT SVĒTIEM
Vissvarīgākie upuri par grēkiem tika nesti reizi gadā Salīdzināšanas dienā. Par priesteriem un Levija cilti tika upurēts bullis, bet par pārējām izraēliešu ciltīm — āzis. Citam āzim simboliski tika uzkrauti ļaužu grēki, un tas tika aizdzīts tuksnesī. Abi āži tika uzskatīti par vienu grēku upuri. Tas viss norādīja uz faktu, ka Jēzus Kristus tiks upurēts un pārnestā nozīmē aiznesīs projām cilvēku grēkus.
Norādījumi par gaļas ēšanu un citiem jautājumiem skaidri parāda, ka visiem, kas pielūdz Jehovu, jābūt svētiem. Protams, arī priesteriem bija jārūpējas par to, lai viņi būtu svēti. Trīs gadskārtējie svētki bija pasākumi, kuros valdīja liela līksmība un cilvēki pateicās savam Radītājam. Jehova deva arī norādījumus par to, kas jādara, ja kāds zaimo viņa svēto vārdu, par sabata un gaviļu gada ievērošanu, par izturēšanos pret trūcīgajiem un pret vergiem. Svētības, ko dos paklausība Dievam, ir pretstatītas lāstiem, ko cilvēki pieredzēs, ja būs nepaklausīgi. Ir doti arī norādījumi par upuriem saistībā ar zvērestiem un par vērtības noteikšanu, par dzīvnieku pirmdzimtajiem un par to, ka desmitā tiesa ir ”tam Kungam svēta”.
Bībeles pantu skaidrojums.
16:29. Kādā ziņā izraēliešiem vajadzēja ”savas dvēseles pakļaut šķīstīšanas kārtībai”? Tas bija jādara Salīdzināšanas dienā, lai iegūtu grēku piedošanu. Tajā laikā cilvēki gavēja, šādi atzīstot, ka ir grēcīgi. Tātad ”dvēseles.. šķīstīšana” acīmredzot bija gavēšana.
19:27. Ko nozīmē pavēles ”Jums nebūs apaļi apcirpt galvas matus” un ”Nesamaitājiet savas bārdas malas”? Šis likums laikam bija dots tādēļ, lai ebreji neapgrieztu savu bārdu vai matus pēc pagānu tautu paražām. (Jeremijas 9:24, 25; 25:23; 49:32.) Taču Dieva pavēle nenozīmēja, ka ebreji vispār nedrīkstēja kopt bārdu un ūsas. (2. Samuēla 19:25.)
25:35—37. Vai izraēlieši nekad nedrīkstēja prasīt procentus no aizdevuma? Ja nauda tika aizdota darījuma veikšanai, aizdevējs drīkstēja prasīt augļus jeb procentus. Bet bauslībā bija aizliegts prasīt procentus, ja aizdevums bija dots, lai palīdzētu trūkumā nonākušam cilvēkam. Iedzīvoties uz citu nelaimes rēķina nebija pareizi. (2. Mozus 22:24.)
26:19. Kā debesis var ”darīt.. kā dzelzi” un ”zemi kā vaŗu”? Ja nelītu lietus, debesis pār Kanaāna zemi kļūtu līdzīgas cietai, blīvai dzelzij. Zemei sausuma dēļ būtu metālisks vara krāsas spīdums.
26:26. Kas ir domāts ar vārdiem ”desmit sievas ceps.. maizi vienā krāsnī”? Parasti katra sieviete cepšanai izmantoja savu krāsni. Bet te ir runa par tādu pārtikas trūkumu, ka ar vienu krāsni pietiks, lai desmit sievietes izceptu visu, kas tām ir. Tā notiktu, ja cilvēki zaudētu svētumu.
Ko mēs varam mācīties.
20:9. Naidu un ļaunprātību Jehova uzskata par tikpat nosodāmu kā slepkavība. Tāpēc tēva un mātes lādētājam viņš noteica tikpat smagu sodu kā cilvēkam, kurš nogalinājis savus vecākus. Tas parāda, cik svarīgi ir mīlēt ticības biedrus. (1. Jāņa 3:14, 15.)
22:32; 24:10—16, 23. Jehovas vārdu nedrīkst zaimot. Viņa vārds ir jācildina un jālūdz, lai tas tiktu svētīts. (Psalms 7:18; Mateja 6:9.)
KĀ 3. MOZUS GRĀMATA IETEKMĒ MŪSU KALPOŠANU
Jehovas liecinieki nav pakļauti bauslībai. (Galatiešiem 3:23—25.) Bet tas, par ko runāts 3. Mozus grāmatā, ļauj gūt priekšstatu par Jehovas viedokli dažādos jautājumos, tāpēc šī grāmata var ietekmēt mūsu kalpošanu Dievam.
Kad lasīsiet šo Bībeles daļu, gatavojoties teokrātiskās kalpošanas skolai, pievērsiet uzmanību, ka Dievs no saviem kalpiem prasa būt svētiem. 3. Mozus grāmata mudina dot Visaugstākajam pašu labāko un vienmēr palikt svētiem, lai viņu cildinātu.
[Attēls 21. lpp.]
Upuri, kas tika nesti pēc bauslības, bija norāde uz Jēzu Kristu un viņa upuri
[Attēls 22. lpp.]
Neraudzētās maizes svētki bija ārkārtīgi priecīgs notikums
[Attēls 23. lpp.]
Ikgadējie svētki, piemēram, Lieveņu svētki, deva iespēju pateikties Jehovam