Lasītāju jautājumi

Uz ko ir attiecināts vārds ”neticīgie”, kas lietots apustuļa Pāvila 2. vēstulē korintiešiem, 6. nodaļas 14. pantā?

Pāvila 2. vēstulē korintiešiem, 6. nodaļas 14. pantā ir teikts: ”Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem.” Šī panta konteksts liecina, ka Pāvils par neticīgiem sauca cilvēkus, kas nav kristiešu draudzes locekļi. To apstiprina arī citi panti, kuros Pāvils lietoja vārdu ”neticīgie”.

Piemēram, Pāvils izteica stingru aizrādījumu kristiešiem, kas tiesājās ”pie neticīgajiem”. (1. Korintiešiem 6:6.) Šajā gadījumā par neticīgajiem tika nosaukti Korintas tiesneši. Savukārt 2. vēstulē korintiešiem Pāvils rakstīja, ka Sātans ”ir apstulbojis neticīgo sirdis”. Šie cilvēki neredz ”evaņģēlija gaišumu”, jo viņu acis ir it kā apsegtas. Nedaudz iepriekš Pāvils norādīja: ”Līdzko atgriežas pie Tā Kunga, tur sega tiek noņemta.” Tātad Pāvils runāja par neticīgajiem, kas nav izrādījuši vēlēšanos kalpot Jehovam. (2. Korintiešiem 3:16; 4:4, LB-65r.)

Daudzi neticīgie rīkojas netaisnīgi un pielūdz elkus. (2. Korintiešiem 6:15, 16.) Tomēr ne visi viņi ir noskaņoti nelabvēlīgi pret Jehovas kalpiem. Neticīgo vidū ir arī tādi, kas interesējas par patiesību. Daudziem no viņiem ir dzīvesbiedri, kas pieder pie kristiešu draudzes, un viņi ir apmierināti ar savu laulāto draugu un vēlas saglabāt laulību. (1. Korintiešiem 7:12—14; 10:27; 14:22—25; 1. Pētera 3:1, 2.) Kā jau tika minēts iepriekš, Pāvils konsekventi lietoja vārdu ”neticīgie”, attiecinot to uz cilvēkiem, kas nepiederēja pie kristiešu draudzes un nebija starp tiem, kuri ”ticēja tam Kungam”. (Apustuļu darbi 2:41; 5:14; 8:12, 13.)

Princips ”Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem” ir noderīgs visās kristieša dzīves jomās, un uz šo saprātīgo padomu bieži tiek norādīts kristiešiem, kas vēlas apprecēties. (2. Korintiešiem 6:14; Mateja 19:4—6.) Kristījies Jehovas liecinieks rīkojas saprātīgi, ja nemeklē dzīvesbiedru starp neticīgajiem, jo šo cilvēku un patieso kristiešu mērķi, uzskati un izpratne par morālām vērtībām ir krasi atšķirīgi.

Bet ko var teikt par cilvēkiem, kas mācās Bībeli un apmeklē kristiešu draudzes sapulces? Un ko var teikt par tiem, kas ir kļuvuši par nekristītiem sludinātājiem? Vai viņi ir ”neticīgie”? Nē, nav. Cilvēkus, kuri ir uzklausījuši labo vēsti un pieņēmuši patiesību un kuru garīgā izaugsme liecina, ka viņi noteiktiem soļiem tuvojas kristīšanai, nevar saukt par neticīgajiem. (Romiešiem 10:10; 2. Korintiešiem 4:13.) Piemēram, Kornēlijs tika nosaukts par ”ticīgu un dievbijīgu”, kaut gan viņš vēl nebija kristījies. (Apustuļu darbi 10:2.)

Bet vai tas, ka Pāvila padoms 2. vēstulē korintiešiem, stingri ņemot, nav attiecināms uz nekristītu sludinātāju, nozīmē, ka kristījies Jehovas liecinieks rīkotos saprātīgi, uzsākdams ar šādu cilvēku tuvākas attiecības un domādams par laulībām ar viņu? Nē, tas nebūtu saprātīgi. Kāpēc ne? Tāpēc, ka jāņem vērā kāds cits norādījums, ko deva Pāvils. Rakstīdams par situāciju, kad kristiete ir kļuvusi par atraitni, Pāvils nepārprotami norādīja: ”Sieva ir padota likumam, kamēr viņas vīrs dzīvs. Ja tās vīrs ir miris, viņa ir brīva un var doties laulībā, ar ko vēlas, bet tikai Kungā.” (1. Korintiešiem 7:39, JD.) Saskaņā ar šo norādījumu kristītiem Jehovas lieciniekiem tiek atgādināts, ka viņiem jāmeklē dzīvesbiedrs ”tikai Kungā”.

 Ko nozīmē būt ”Kungā” un ”Kristū”? Vairākus cilvēkus, kas bija ”Kristū” un ”Kungā”, Pāvils pieminēja Vēstulē romiešiem, 16. nodaļā, 8.—10. pantā, un Vēstulē kolosiešiem, 4. nodaļā, 7. pantā. Šajos pantos uz tiem, kas ir ”Kungā”, tiek attiecināti tādi apzīmējumi kā ”darba biedrs”, ”pārbaudītais Kristus māceklis”, ”mīļais brālis”, ”uzticamais kalps” un ”biedrs tā Kunga darbā”.

Par pilntiesīgu ”biedru tā Kunga darbā” cilvēks kļūst tad, kad viņš labprātīgi ”aizliedz sevi”. Jēzus teica: ”Ja kas grib man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man.” (Mateja 16:24.) Sekot Kristum un visā pilnībā pildīt Dieva gribu cilvēks sāk tad, kad viņš ir devis solījumu kalpot Dievam. Pēc tam viņš tiek kristīts un kļūst par pilntiesīgu Dieva Jehovas kalpu. * Tātad precēties ”Kungā” nozīmē apprecēties ar tādu cilvēku, kas ar solījumu kalpot Dievam un kristīšanos ir apliecinājis, ka viņš ir ticīgs ”Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps”. (Jēkaba 1:1.)

Tas ir ļoti labi, ja cilvēks mācās Bībeli, izmantojot Jehovas liecinieku palīdzību, un viņa garīgā izaugsme ir skaidri redzama. Tomēr šāds cilvēks vēl nav devis Jehovam solījumu kalpot viņam visu mūžu un nav nostājies uz kalpošanas un pašuzupurēšanās ceļa. Viņam vēl daudz kas jāmaina sevī un savā dzīvē. Pirms viņš sāk domāt par precēšanos, kas arī ir ar nopietnām izmaiņām saistīts solis, viņam jāveic līdz galam tās izmaiņas, kas nepieciešamas, lai spertu tik nozīmīgu soli kā apņemšanās kalpot Dievam un kristīšanās.

Vai kristiete * rīkotos pareizi, ja viņa veidotu tuvas attiecības ar cilvēku, kas jau kādu laiku sekmīgi apgūst Bībeles mācības, un gaidītu, kad viņš kristīsies, lai pēc tam varētu ar viņu apprecēties? Nē, tas nebūtu pareizi. Ja cilvēks, kas mācās Bībeli, zina, ka kristīta Jehovas lieciniece grib ar viņu precēties, bet ir gatava to darīt tikai tad, kad viņš būs kristīts, viņam varētu būt grūti ar pareiziem motīviem pieņemt lēmumu kalpot Jehovam.

Parasti cilvēks ir nekristīts sludinātājs tikai kādu laiku, un tad viņš ir gatavs kristīties. Tāpēc padoms precēties ”tikai Kungā” nav nesaprātīgs. Tiesa, ir arī tādi gadījumi, kad, piemēram, jauns vīrietis, kas ir uzaudzis kristīgā ģimenē, regulāri nāk uz sapulcēm un ir nekristīts sludinātājs jau vairākus gadus. Šādos gadījumos būtu labi padomāt, kāpēc viņš vēl nav veltījis sevi Jehovam. Kāpēc viņš kavējas? Vai viņš par kaut ko šaubās? Protams, viņš nav ”neticīgais”, taču nevarētu arī teikt, ka viņš ir ”Kungā”.

Padoms, ko Pāvils deva attiecībā uz dzīvesbiedra izvēli, nāk mums tikai par labu. (Jesajas 48:17.) Ja abi topošie dzīvesbiedri ir devuši solījumu kalpot Jehovam, viņu laulība tiek veidota uz stabiliem, garīgiem pamatiem. Viņiem ir vienādi mērķi un vienādi uzskati par morālām vērtībām, un tas ievērojami veicina laimi laulībā. Turklāt cilvēks, kas precas ”tikai Kungā”, apliecina, ka viņš ir uzticīgs Jehovam, un tas savukārt nes daudz svētību, jo Jehova ”ir uzticīgs un pasargā sev uzticīgos”. (Psalms 31:23.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 31. lpp.]

Jehova ”ir uzticīgs un pasargā sev uzticīgos”