Jēzus brīnumi. Ko tie ļauj uzzināt?

IESPĒJAMS, jūs būsiet pārsteigti, uzzinot, ka Bībeles vēstījumos, kuros stāstīts par Jēzus dzīvi uz zemes, oriģinālvalodā ne reizi nav lietots vārds ”brīnums”. Piemēram, Bībelē lietotais grieķu valodas vārds dinamis, kas reizēm ir tulkots ”brīnums”, burtiski nozīmē ”spēks”. (Lūkas 8:46.) Šo vārdu var tulkot arī ar vārdiem ”spēja” vai ”vareni darbi”. (Mateja 25:15; Apustuļu darbi 2:22.) Kā uzskata kāds zinātnieks, šis grieķu vārds ”uzsver iespaidīgu darbu, kas ticis izdarīts, un jo īpaši spēku, ar kuru tas ticis izdarīts. Notikums ir aprakstīts, uzsverot, ka tā ir Dieva spēka izpausme.”

Cits grieķu vārds, ko mēdz tulkot ar vārdu ”brīnums”, ir teras, un tā nozīmē ir ietverta doma par notikuma iespaidu uz tā aculieciniekiem. Kā minēts Bībelē, Jēzus mācekļi un daudzie cilvēki, kas nāca pie Jēzus, bieži vien bija ļoti izbrīnīti, redzēdami viņa varenos darbus. (Marka 2:12; 4:41; 6:51; Lūkas 9:43.)

 Trešais grieķu valodas vārds, kas izmantots Bībelē, stāstot par Jēzus veiktajiem brīnumiem, — sēmeion — nozīmē ”zīme”. Tas ”norāda uz brīnuma dziļāko nozīmi”, raksta teologs Roberts Definbo. Viņš piebilst: ”Zīme ir brīnums, kas atklāj patiesību par mūsu Kungu Jēzu.”

Redzes māns vai Dieva dotais spēks?

Bībelē Jēzus darītie brīnumi nav aprakstīti kā redzes māns vai veikli triki, kuru mērķis bija izklaidēt skatītājus. Tās bija ”Dieva varenības” izpausmes, kā tas bija, piemēram, tajā reizē, kad Jēzus no kāda zēna izdzina dēmonu. (Lūkas 9:37—43.) Vai gan Visvarenajam Dievam, kuram, kā ir rakstīts, piemīt ”liels spēks”, būtu neiespējami šādi iespaidīgi darbi? (Jesajas 40:26.) Protams, ir iespējami!

Evaņģēlijos ir stāstīts par aptuveni 35 gadījumiem, kad Jēzus veica brīnumus. Taču kopējais viņa paveikto brīnumu skaits tajos nav minēts. Piemēram, Mateja evaņģēlija 14. nodaļas 14. pantā sacīts: ”Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un viņam sirds iežēlojās par tiem un viņš dziedināja viņu neveselos.” Cik cilvēku viņš tajā reizē izdziedināja, nav teikts.

Šādi vareni darbi bija būtisks apstiprinājums Jēzus apgalvojumam, ka viņš ir Dieva Dēls un apsolītais Mesija. Bībelē apliecināts, ka Dieva dotais spēks ļāva Jēzum veikt brīnumus. Apustulis Pēteris, uzrunājot ebrejus, nosauca Jēzu par ”vīru, [kuru] Dievs jūsu priekšā apliecinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur viņu jūsu vidū, kā jūs paši zināt”. (Apustuļu darbi 2:22.) Citā reizē Pēteris uzsvēra, ka ”Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis.. Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar viņu”. (Apustuļu darbi 10:37, 38.)

Jēzus veiktie brīnumi bija cieši saistīti ar viņa sludināto vēsti. Marka evaņģēlija 1. nodaļas 21. līdz 27. pantā stāstīts, kā cilvēki reaģēja uz Jēzus mācībām  un vienu no viņa brīnumiem. 22. pantā teikts, ka cilvēki ”izbrīnījās par viņa mācību”, un 27. pantā — ka tie ”iztrūcinājās”, redzēdami, kā Jēzus izdzen dēmonu no kāda cilvēka. Gan Jēzus varenie darbi, gan viņa sludinātā vēsts bija pierādījums tam, ka viņš ir apsolītais Mesija.

Jēzus ne tikai apgalvoja, ka viņš ir Mesija; viņa vārdi un darbi, kā arī Dieva piešķirtais spēks, kas atklājās viņa veiktajos brīnumos, apstiprināja, ka viņš patiešām tas ir. Kad Jēzum tika jautāts par to, kas viņš ir un kā uzdevumā darbojas, viņš ar pārliecību atbildēja: ”Man ir lielāka liecība nekā Jāņa [Kristītāja]: Tie darbi, ko Tēvs man ir devis, lai es tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, liecina par mani, ka Tēvs mani sūtījis.” (Jāņa 5:36.)

Kas liecina, ka Jēzus brīnumi bija īsti?

Lai gūtu pārliecību, ka Jēzus veiktie brīnumi bija īsti, ir noderīgi pārdomāt vairākas pazīmes, kas par to liecina.

Veikdams savus iespaidīgos darbus, Jēzus nekad neizcēla sevi. Viņš gādāja par to, lai slavu un godu par katru brīnumu saņemtu Dievs. Piemēram, reiz pirms kāda neredzīga vīrieša izdziedināšanas Jēzus uzsvēra, ka vīrietis tiks izdziedināts tāpēc, ka ”Dieva darbiem vajaga parādīties viņā”. (Jāņa 9:1—3; 11:1—4.)

Atšķirībā no burvju māksliniekiem un cilvēkiem, kas dziedina ar ticību, Jēzus nekad neizmantoja hipnozi, viltīgus paņēmienus un burvju vārdus un nerīkoja iespaidīgas un emocionālas izrādes. Viņš neveica savus brīnumus ar māņticības vai kādu relikviju palīdzību. Bībelē stāstīts, cik vienkārši Jēzus izdziedināja divus aklus vīriešus: ”Jēzum palika viņu žēl, un viņš aizskāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un viņam sekoja.” (Mateja 20:29—34.) Nebija nekādu rituālu un ceremoniju, nedz iespaidīgas izrādes. Jēzum nebija vajadzīgi gaismas efekti, iepriekš izplānots scenārijs vai īpaši rekvizīti. Viņš savus brīnumainos darbus veica atklāti, bieži daudzu liecinieku klātbūtnē. Pretstatā brīnumiem, ko darīja Jēzus, mūsdienās veiktos ”brīnumus” bieži nav iespējams dokumentāri apstiprināt. (Marka 5:24—29; Lūkas 7:11—15.)

Reizēm Jēzus atzinīgi novērtēja to cilvēku ticību, kuriem viņš ar saviem brīnumiem palīdzēja. Taču tas, ka kādam cilvēkam trūka ticības, nekavēja Jēzu veikt brīnumu. Kad viņš atradās Galilejā, Kapernaumā, ”[cilvēki] atveda pie viņa daudzus velna apsēstus, un viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdiem un dziedināja visus sērdzīgos”. (Mateja 8:16.)

Jēzus veica brīnumus, lai apmierinātu cilvēku patiesās vajadzības, nevis lai remdētu kāda ziņkāri. (Marka 10:46—52; Lūkas 23:8.) Turklāt Jēzus nekad nedarīja brīnumus, lai gūtu kādu personisku labumu. (Mateja 4:2—4; 10:8.)

Vai evaņģēlijos stāstītajam var uzticēties?

Ziņas par Jēzus veiktajiem brīnumiem līdz mums ir nonākušas ar četru evaņģēliju starpniecību. Vai, cenšoties pārliecināties par Jēzum piedēvēto brīnumu patiesumu, ir pamats uzticēties evaņģēlijos stāstītajam? Jā, šāds pamats ir.

Kā jau tika minēts iepriekš, Jēzus savus brīnumus darīja atklāti, daudzu liecinieku klātbūtnē. Pirmie evaņģēliji tika sarakstīti laikā, kad lielākā daļa šo brīnumu aculiecinieku vēl bija dzīvi. Par evaņģēliju sarakstītāju godīgumu grāmatā The Miracles and the Resurrection (Brīnumi un augšāmcelšana) ir sacīts: ”Vainot evaņģēliju sarakstītājus tajā, ka viņi teoloģiskās propagandas interešu vārdā būtu tīši slēpuši vēsturiskus faktus starp daudziem stāstījumiem par iedomātiem brīnumiem, būtu klaji netaisnīgi. [..] Viņi bija godīgi rakstītāji.”

Kristietības pretinieki, kas pēc tautības bija ebreji, nekad neapšaubīja iespaidīgos darbus, par kuriem rakstīts evaņģēlijos. Viņi apšaubīja vienīgi to, kā spēkā šie darbi  tika veikti. (Marka 3:22—26.) Jēzus darītos brīnumus nespēja noliegt arī vēlāk dzīvojušie kritiķi. Tieši pretēji, vairākos pirmā un otrā gadsimta rakstiskajos avotos ir pieminēti Jēzus brīnumainie darbi. Kā liecina viss iepriekšminētais, mums ir pamatots iemesls uzskatīt, ka evaņģēliju vēstījumi par Jēzus veiktajiem brīnumiem ir patiesi.

Kādas Jēzus īpašības atklāj viņa brīnumi?

Šis pārskats nebūtu pilnīgs, ja tajā būtu ietverti tikai loģiski argumenti, kas apstiprina Jēzus veikto brīnumu patiesumu. Aprakstot Jēzus varenos darbus, evaņģēliji atklāj Jēzu kā ļoti iejūtīgu cilvēku, kas patiesi rūpējās par citu labklājību.

Piemēram, reiz kāds spitālīgais vērsās pie Jēzus ar izmisīgu lūgumu: ”Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.” ”Sirdī kustināts”, Jēzus izstiepa roku un pieskārās spitālīgajam, sacīdams: ”Es gribu, topi šķīsts.” Tajā pašā brīdī vīrietis kļuva vesels. (Marka 1:40—42.) Jēzus parādīja iejūtību, kas viņu mudināja izmantot Dieva piešķirto spēku veikt brīnumus.

Lūk, kas notika, kad Jēzus netālu no Naines pilsētas ieraudzīja bēru gājienu. Mirušais jauneklis, ko cilvēki devās apglabāt, bija kādas atraitnes vienīgais dēls. Iežēlojies par sievieti, Jēzus viņai tuvojās un sacīja: ”Neraudi!” Tad Jēzus piecēla no nāves viņas dēlu. (Lūkas 7:11—15.)

Lasot par Jēzus veiktajiem brīnumiem, ir mierinoši uzzināt, ka Jēzus juta līdzi cilvēkiem un rīkojās, lai viņiem palīdzētu. Taču šie brīnumi nav tikai vēstures fakts. ”Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi,” teikts Vēstulē ebrejiem, 13. nodaļas 8. pantā. Tagad Jēzus Kristus ir Ķēniņš debesīs, gatavs izmantot savu brīnumaino Dieva doto spēku vēl ievērojamākā veidā, nekā viņš darīja, dzīvodams uz zemes. Drīz Jēzus izmantos Dieva piešķirto spēku, lai atgrieztu veselību visiem paklausīgajiem cilvēkiem. Jehovas liecinieki labprāt jums palīdzēs uzzināt vairāk par šīm brīnišķīgajām nākotnes izredzēm.

[Attēli 4., 5. lpp.]

Jēzus veiktie brīnumi bija ”Dieva varenības” izpausme

[Attēls 7. lpp.]

Jēzus bija ļoti iejūtīgs cilvēks