Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Drosmīgi sludiniet Dieva vārdus

Drosmīgi sludiniet Dieva vārdus

Drosmīgi sludiniet Dieva vārdus

”Eji un uzstājies kā pravietis pret manu.. tautu!” (AMOSA 7:15.)

1., 2. Kas bija Amoss, un kas par viņu Bībelē teikts?

REIZ kāds Jehovas kalps sludināšanā sastapa priesteri, kas viņam lika izbeigt sludināšanu un doties prom. Ko sludinātājs darīja? Vai viņš pakļāvās priestera pavēlei vai arī drosmīgi turpināja vēstīt Dieva vārdus? Mēs varam to uzzināt, jo viņš par šo gadījumu uzrakstīja, un mēs to varam izlasīt grāmatā, kas nosaukta viņa vārdā. Tā ir Amosa grāmata, ko var lasīt Bībelē. Pirms mēs uzzinām vairāk par Amosa sastapšanos ar priesteri, uzzināsim par pašu Amosu.

2 Kas bija Amoss? Kur un kad viņš dzīvoja? Atbildes uz šiem jautājumiem mēs varam izlasīt Amosa grāmatas 1. nodaļas 1. pantā: ”Kas te stāstīts, ir tas, ko Amoss, kas pats piederēja pie ganiem Tekojā, bija redzējis.. Usijas, Jūdas ķēniņa, un Jerobeāma, Joasa dēla, Israēla ķēniņa, laikā.” Amoss bija Jūdejas iedzīvotājs, un viņa dzimtā pilsēta bija Tekoja, kas atradās 16 kilometru no Jeruzalemes. Viņš dzīvoja devītā gadsimta beigās pirms mūsu ēras, kad Jūdejā valdīja ķēniņš Usija, bet desmit cilšu valstī Izraēlā — Jerobeāms II. Amoss bija gans. Un vēl viens Amosa darbs, kā redzams 7. nodaļas 14. pantā Jaunās pasaules tulkojumā, bija sikomoru augļu iegriešana. Tas bija sezonas darbs, kas tika veikts, lai paātrinātu augļu nogatavošanos, un šis darbs nebija no vieglajiem.

”Eji un uzstājies kā pravietis”

3. Ko mēs varam gūt, uzzinot vairāk par Amosu, ja domājam, ka neesam piemēroti sludināšanai?

3 Amoss vaļsirdīgi teica: ”Es neesmu pravietis, arī ne pravieša dēls.” (Amosa 7:14.) Amoss patiešām nebija dzimis pravieša ģimenē un nebija mācījies par pravieti. Taču no visiem Jūdejas iedzīvotājiem Dievs Jehova izraudzījās tieši Amosu un uzticēja viņam veikt svarīgu uzdevumu. Dievs tajā laikā neizvēlējās varenu ķēniņu, augsti izglītotu priesteri vai bagātu cilts galvu. Šis fakts mūs var uzmundrināt. Daudzi no mums nav augsti izglītoti un neieņem ievērojamu stāvokli pasaulē. Bet vai mums tāpēc jādomā, ka neesam piemēroti Dieva vārdu sludināšanai? Nekādā gadījumā! Jehova mums dod visu, kas nepieciešams, lai mēs varētu sludināt viņa vēsti visur, pat tādās teritorijās, kur to darīt ir grūti. Tieši tāpat Jehova palīdzēja Amosam, un visiem, kas vēlas drosmīgi sludināt Dieva vārdus, būs noderīgi vairāk uzzināt par drosmīgo pravieti.

4. Kāpēc Amosa uzdevums sludināt Izraēlā bija grūts?

4 Jehova sacīja Amosam: ”Eji un uzstājies kā pravietis pret manu Israēla tautu!” (Amosa 7:15.) Tas bija grūts uzdevums. Tajā laikā desmit cilšu valstī Izraēlā valdīja miers, drošība un pārticība. Daudziem bija ”tiklab.. ziemas, kā vasaras mītnes”, kas bija būvētas nevis no parastajiem kleķa ķieģeļiem, bet gan no ”kaltiem akmeņiem” — dārga celtniecības materiāla. Dažiem piederēja greznas, ar ziloņkaulu inkrustētas mēbeles, un viņi dzēra vīnu, ko bija devuši viņu ”labi ierīkotie vīna kalni”. (Amosa 3:15; 5:11.) Tāpēc daudzi izraēlieši bija kļuvuši pašapmierināti. Var teikt, ka apstākļi zemē, kur bija jāsludina Amosam, līdzinājās tiem, kādi tagad valda dažās zemēs, kur mēs sludinām.

5. Ko darīja daļa izraēliešu?

5 Pats par sevi tas, ka izraēlieši bija turīgi, nebija nekas slikts. Slikti bija tas, ka daļa izraēliešu bagātību ieguva negodīgā ceļā. Bagātie ”nodarīja pāri trūcīgajiem” un ”nomāca nabagos”. (Amosa 4:1.) Ietekmīgi tirgoņi, tiesneši un priesteri kopīgi kala plānus, kā aplaupīt nabagos. Padomāsim nedaudz vairāk par to, ko viņi darīja.

Tiek pārkāpti Dieva likumi

6. Kā izraēliešu tirgoņi izturējās pret citiem?

6 Lūk, kas notika tirgus laukumā. Negodīgi tirgotāji ”samazināja mēru”, ”paaugstināja cenu” un ”pelavas pārdeva par graudiem”. (Amosa 8:5, 6.) Tātad pircēji tika apkrāpti vairākkārtīgi: pirmkārt, tika samazināts svars, otrkārt, tirgoņi noteica pārāk augstu cenu, un, treškārt, prece bija sliktas kvalitātes. Kad tirgoņi trūcīgos bija izputinājuši galīgi, tiem bija jāpārdod sevi verdzībā, un tad tirgoņi tos nopirka ”par pāri kurpju”. (Amosa 8:6.) Iedomājieties — alkatīgie tirgoņi savus tautas brāļus nevērtēja augstāk par apaviem! Trūcīgie tiešām tika neiedomājami pazemoti, un tā tika rupji pārkāpti Dieva likumi. Tomēr tie paši tirgotāji ievēroja sabatu. (Amosa 8:5.) Viņi bija reliģiozi, bet tikai ārēji.

7. Kāpēc izraēliešu tirgotāji varēja nesodīti pārkāpt Dieva likumus?

7 Kā šiem tirgoņiem izdevās izvairīties no soda par to, ka viņi pārkāpa Dieva likumu ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu”? (3. Mozus 19:18.) Viņiem tas izdevās tāpēc, ka tie, kam bija jāseko bauslības pildīšanai, proti, tiesneši, bija viņu sabiedrotie. Pie pilsētas vārtiem, kur tika spriesta tiesa, tiesneši ”ņēma kukuļu naudu un nedeva taisnību nabagiem”. Tiesneši nevis aizstāvēja nabagos, bet gan par kukuļiem sprieda tiem netaisnu tiesu. (Amosa 5:10, 12.) Tātad arī tiesneši pārkāpa Dieva likumus.

8. Kādai rīcībai ļaunie priesteri nepievērsa uzmanību?

8 Bet ko darīja Izraēlas priesteri? Lai to noskaidrotu, izlasīsim, kas notika kādā citā vietā. ”Savu dievu namā” (LB-26) priesteri pieļāva smagus grēkus. Ar Amosa starpniecību Dievs teica: ”Kā tēvs, tā dēls iet pie tās pašas netikles ar nolūku, lai padarītu nesvētu manu svēto vārdu.” (Amosa 2:7, 8.) Padomājiet — izraēliešu tēvi un dēli nodevās netiklībai ar vienām un tām pašām tempļa prostitūtām! Un priesteri šādai netiklībai nepievērsa ne mazāko uzmanību. (3. Mozus 19:29; 5. Mozus 5:18; 23:18.)

9., 10. Kādus Dieva likumus pārkāpa izraēlieši, un ko līdzīgu var redzēt mūsu laikos?

9 Jehova norādīja arī uz citiem grēkiem: ”Viņi dzīŗo pie altāŗiem, atlaidušies uz drānām, kas iegūtas pret ķīlām, un dzeŗ vīnu, kas iegūts par grēku nožēlnieku soda naudām, sava Dieva [”savu dievu”, LB-26] namā.” (Amosa 2:8.) Priesteri un tauta kopumā neievēroja arī 2. Mozus grāmatas 22. nodaļā, 25., 26. pantā, rakstīto likumu, ka ķīlā paņemts apģērbs līdz saules rietam ir jāatdod atpakaļ. Viņi to izmantoja par segu, uz kuras atlaisties, dzīrojot viltus dieviem par godu. Un par soda naudām, kas bija iegūtas no nabadzīgajiem, viņi pirka vīnu, ko dzert viltus reliģijas svētkos. Cik gan tālu viņi bija nomaldījušies no patiesās pielūgsmes!

10 Izraēlieši rupji pārkāpa abus augstākos baušļus: bausli mīlēt Jehovu un bausli mīlēt savu tuvāko. Tāpēc Jehova sūtīja Amosu izteikt izraēliešiem nosodījumu par viņu neuzticību. Mūsu laikos pasaulē, arī tā saucamajās kristīgajās zemēs, situācija līdzinās tai, kāda bija senajā Izraēlā. Neliela daļa cilvēku dzīvo pārticībā, bet daudzi citi lielo uzņēmēju, politiķu un reliģisko vadītāju negodīgās rīcības dēļ ir nonākuši galīgā postā un ieslīguši izmisumā. Taču Jehovam rūp tie, kas cieš un kas viņu meklē, tāpēc viņš ir licis saviem kalpiem veikt tādu pašu darbu, kādu veica Amoss, proti — drosmīgi sludināt viņa vārdus.

11. Ko mēs varam gūt, pārdomājot Amosa priekšzīmi?

11 Tā kā mūsu uzdevums līdzinās Amosa uzdevumam, mēs daudz ko gūsim, pārdomājot viņa paraugu. Mēs varam uzzināt: 1) kāda vēsts mums jāsludina; 2) kā mums tā jāsludina; 3) kāpēc pretinieki nespēj apturēt mūsu sludināšanu. Aplūkosim šos punktus katru atsevišķi.

Kā mēs varam līdzināties Amosam

12., 13. Kā Jehova lika saprast, ka ir neapmierināts ar izraēliešiem, bet kā viņi rīkojās?

12 Galvenais mūsu kristīgajā kalpošanā ir Valstības sludināšana un jaunu mācekļu gatavošana. (Mateja 28:19, 20; Marka 13:10.) Tomēr mēs pievēršam cilvēku uzmanību Dieva brīdinājumiem, tāpat kā Amoss paziņoja, ka Dievs sodīs ļaunos. Piemēram, Amosa grāmatas 4. nodaļas 6. līdz 11. pantā var lasīt, ka Dievs Jehova vairākkārt lika izraēliešiem saprast, ka ir neapmierināts ar viņiem. Viņš izraēliešiem sūtīja ”maizes trūkumu”, ”aizturēja viņiem lietu”, sūtīja ”sausumu un labības rūsu”, kā arī ”mēri”. Vai šie notikumi pamudināja tautu nožēlot savus grēkus? ”Jūs neatgriezāties pie Manis,” Jehova teica. Izraēlieši visu laiku viņu atraidīja.

13 Jehova sodīja izraēliešus, kas nenožēloja savus grēkus, taču vispirms viņi saņēma pravietisku brīdinājumu. Jehova teica: ”Dievs tas Kungs neko nedara, neatklājis savu noslēpumu praviešiem, saviem kalpiem.” (Amosa 3:7.) Dievs bija pavēstījis Noam, ka nāks plūdi, un licis viņam brīdināt zemes iedzīvotājus. Tāpat arī Amosam viņš lika beidzamo reizi brīdināt izraēliešus. Diemžēl izraēlieši neņēma vērā Dieva vēsti un nesāka rīkoties pareizi.

14. Kādā ziņā situācija Amosa laikā un mūsdienās ir līdzīga?

14 Mēs katrā ziņā varam piekrist, ka situācija Amosa laikā un mūsdienās daudzējādā ziņā ir līdzīga. Jēzus Kristus pravietoja, ka beigu laikā notiks daudz nelaimju. Tāpat viņš paredzēja, ka visā pasaulē tiks sludināta labā vēsts. (Mateja 24:3—14.) Bet, gluži tāpat kā Amosa dienās, arī tagad cilvēki lielākoties neņem vērā pazīmes, kas raksturīgas šim laikam, un neuzklausa vēsti par Valstību. Šādus cilvēkus nākotnē gaida tas pats, kas notika ar izraēliešiem, kuri nenožēloja grēkus. Dievs Jehova brīdināja tautu: ”Sataisies.., lai tu varētu stāties sava Dieva priekšā!” (Amosa 4:12.) Izraēliešiem tas nozīmēja saņemt Dieva sodu, un tas notika, kad Izraēlu iekaroja Asīrija. Mūsu laikos bezdievīgajai pasaulei būs jāstājas Dieva priekšā Armagedonā. (Atklāsmes 16:14, 16.) Bet, kamēr Jehovas pacietība nav beigusies, mēs visus cilvēkus mudinām: ”Meklējiet to Kungu, tad jūs dzīvosit!” (Amosa 5:6.)

Izturēt pretestību tā, kā izturēja Amoss

15.—17. a) Kas bija Amacija, un kā viņš izturējās pret Amosu? b) Kādas apsūdzības izvirzīja Amacija?

15 No Amosa mēs varam mācīties ne tikai to, kas mums jāsludina, bet arī to, kā mums jāsludina. Tas ir uzsvērts 7. nodaļā, kur aprakstīta sākumā minētā Amosa tikšanās ar priesteri. Tas bija ”Bēteles priesteris Amacija”. (Amosa 7:10.) Izraēlā zēla viltus reliģija un tika pielūgts teļa tēls, un Bētele bija šīs reliģijas centrs. Tātad Amacija bija valsts reliģijas priesteris. Kā viņš uztvēra Amosa drosmīgo sludināšanu?

16 Amacija teica Amosam: ”Tu pareģi, celies un bēdz uz Jūdas zemi! Ēd tur savu maizi un tur pravieto! Bet Bētelē tu ilgāk vairs kā pravietis uzstāties nedrīksti, jo tā ir ķēniņam svēta vieta, un tur ir arī ķēniņa galvenā mītne!” (Amosa 7:12, 13.) Amacija būtībā teica: ”Ej prom! Mums jau ir sava ticība.” Viņš arī centās panākt, lai valdnieks aizliegtu Amosa darbību, un sacīja ķēniņam Jerobeāmam II: ”Amoss kūda Israēla ļaudis uz dumpi pret tevi.” (Amosa 7:10.) Amacija apsūdzēja Amosu nodevībā. 11. pantā rakstītie vārdi, kā redzams citos Bībeles tulkojumos, ir Amacijas izteiktās apsūdzības turpinājums — viņš sacīja ķēniņam: ”Lūk, ko Amoss bija teicis: ”Jerobeāms mirs no zobena, un Israēlu aizvedīs projām no viņa zemes gūstā.””

17 Vienā teikumā Amacija minēja veselus trīs maldinošus apgalvojumus. Amacija paziņoja: ”Lūk, ko Amoss bija teicis.” Bet Amoss nekad nebija apgalvojis, ka viņš ir pravietojumu autors, viņš vienmēr teica: ”Tā saka tas Kungs.” (Amosa 1:3.) Amosam arī tika piedēvēti vārdi: ”Jerobeāms mirs no zobena.” Taču, kā rakstīts 7. nodaļas 9. pantā, Amoss bija pravietojis: ”Pret Jerobeāma namu Es [Jehova] celšos ar zobenu rokā!” Dievs Jehova bija paredzējis, ka sods nāks pār Jerobeāma ”namu”, tas ir, pār viņa pēcnācējiem. Turklāt Amacija apgalvoja, ka Amoss esot pravietojis izraēliešu aizvešanu gūstā. Bet Amoss bija pravietojis arī to, ka tie izraēlieši, kas atgriezīsies pie Dieva, saņems Dieva svētības. Ir skaidri redzams, ka Amacija meloja un teica puspatiesību, lai panāktu, ka Amosa sludināšana tiktu aizliegta ar likumu.

18. Kāda līdzība vērojama starp Amacijas un mūsdienu garīdznieku izmantotajām metodēm?

18 Vai ievērojāt, ka Amacijas izmantotās metodes bija ļoti līdzīgas tām, ko mūsu laikos lieto Jehovas tautas pretinieki? Tāpat kā toreiz Amacija gribēja apturēt Amosa darbību, arī tagad daži mācītāji, prelāti un patriarhi liek šķēršļus Dieva kalpu sludināšanai. Amacija nepatiesi apsūdzēja Amosu nodevībā, un tāpat mūsdienās daži garīdznieki nepatiesi apsūdz Jehovas lieciniekus, apgalvodami, ka tie apdraud valsts drošību. Un, tāpat kā Amacija vērsās pie ķēniņa pēc palīdzības, lai apturētu Amosa sludināšanu, arī mūsu laikos garīdzniecība vēršas pie saviem politiskajiem sabiedrotajiem, lai gūtu atbalstu Jehovas liecinieku vajāšanai.

Pretinieki nevar apturēt mūsu sludināšanu

19., 20. Kā rīkojās Amoss, sastapies ar Amacijas pretestību?

19 Kā rīkojās Amoss? Vispirms viņš priesterim Amacijam teica: ”Tu saki: ”Nepareģo neko pret Israēlu.”” Un tūlīt pat bez mazākās vilcināšanās drosmīgais Dieva pravietis pavēstīja tieši to, ko Amacija nepavisam negribēja dzirdēt. (Amosa 7:16, 17.) Amosu nebija iebiedējuši Amacijas draudi, tāpēc viņš ir lielisks paraugs mums. Mēs neatteiksimies sludināt Dieva vārdus un joprojām sludināsim arī tajās zemēs, kur mūsdienu ”Amacijas” liek mūs nežēlīgi vajāt. Mēs, tāpat kā Amoss, sludināsim, ko ir teicis Jehova. Pretinieki nespēj apturēt mūsu darbību, jo ”tā Kunga roka” ir ar mums. (Apustuļu darbi 11:19—21.)

20 Amacijam būtu bijis jāsaprot, ka viņa draudi ir veltīgi. Amoss jau bija paskaidrojis, kāpēc nevienam neizdosies apturēt viņa sludināšanu. Tas ir trešais jautājums, kam mēs pievērsīsim uzmanību. Amosa grāmatas 3. nodaļas 3. līdz 8. pantā var lasīt jautājumus un salīdzinājumus, ko Amoss izmantoja, lai uzsvērtu, ka visam ir savs cēlonis. Beigās viņš secināja: ”Lauva rūc, kuŗš gan lai nebaidītos? Dievs tas Kungs ir runājis, — kas gan tad lai nepravietotu?” Citiem vārdiem, Amoss teica saviem klausītājiem: ”Tāpat kā jūs nevarat neizbīties, kad dzirdat lauvu rūcam, arī es nevaru nesludināt Dieva vārdus, ja Dievs man ir licis to darīt.” Dievbijība jeb dziļa cieņa pret Dievu Jehovu mudināja Amosu drosmīgi sludināt.

21. Kāda ir mūsu attieksme pret Dieva pavēli sludināt labo vēsti?

21 Arī mums Jehova ir uzdevis sludināt. Kā mēs rīkojamies? Tāpat kā Amoss un tāpat kā Jēzus sekotāji pirmajā gadsimtā, arī mēs ar Jehovas palīdzību drosmīgi darām visiem zināmus viņa vārdus. (Apustuļu darbi 4:23—31.) Ne pretinieku izraisītas vajāšanas, ne ļaužu vienaldzība mūs nepiespiedīs pārtraukt savu darbību. Jehovas liecinieki tikpat dedzīgi un drosmīgi kā Amoss visā pasaulē sludina labo vēsti. Mums ir pienākums brīdināt par gaidāmo Jehovas tiesu. Kā Jehova spriež tiesu un soda? Atbildi uz šo jautājumu varēsim rast nākamajā rakstā.

Kā jūs atbildētu?

• Kādos apstākļos Amoss pildīja Dieva uzdoto darbu?

• Ko sludināja Amoss, un kas jāsludina mums?

• Ar kādu attieksmi mums jāsludina?

• Kāpēc pretinieki nespēj apturēt mūsu sludināšanu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 10. lpp.]

Dievs sava darba veikšanai izraudzījās Amosu, kas iegrieza sikomoru augļus

[Attēli 13. lpp.]

Vai jūs, tāpat kā Amoss, drosmīgi sludināt Jehovas vēsti?