Notikums, kas nav aizmirsts

”Jums šodien Pestītājs dzimis.., kas ir Kristus, tas Kungs.” (Lūkas 2:11.)

APTUVENI pirms divtūkstoš gadiem kādai sievietei Betlēmē piedzima puisēns. Šī notikuma lielo nozīmi izprata tikai nedaudzi, bet gani, kas pavadīja nakti laukā pie saviem ganāmpulkiem, ieraudzīja lielu eņģeļu pulku un dzirdēja viņus dziedam: ”Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūkas 2:8—14.)

Sekodami eņģeļu norādījumiem, gani atrada Mariju un viņas vīru Jāzepu kādā kūtī. Marija bija nosaukusi savu dēlu par Jēzu un ieguldījusi viņu silē. (Lūkas 1:31; 2:12.) Kopš tā laika ir pagājuši divtūkstoš gadi, un tagad aptuveni trešā daļa pasaules iedzīvotāju apgalvo, ka viņi sekojot Jēzum Kristum. No notikumiem, kas saistās ar Jēzus piedzimšanu, ir radies stāsts, kas, iespējams, ir ticis stāstīts daudz biežāk nekā jebkurš cits stāsts cilvēces vēsturē.

Spānijā, kur ir dziļi iesakņojušās katoļu baznīcas tradīcijas un tiek svinēti daudzi tradicionāli svētki, šī nozīmīgā nakts tiek pieminēta ar ļoti dažādiem pasākumiem.

Ziemassvētki Spānijā

Kopš 13. gadsimta viena no raksturīgākajām Ziemassvētku sastāvdaļām Spānijā ir tā saucamās Betlēmes ainiņas. Daudzās ģimenēs tiek darināts neliels Jēzus silītes atveidojums un tiek gatavotas māla figūriņas, kas attēlo ganus, ”trīs ķēniņus”, Jāzepu, Mariju un Jēzu. Lielākas Betlēmes ainiņas ar figūrām gandrīz dabiskā lielumā Ziemassvētku laikā bieži ir ieraugāmas rātsnamu tuvumā. Šī tradīcija ir radusies Itālijā, un tās ieviesējs, visticamāk, ir Asīzes Francisks, kas šādā veidā centās pievērst cilvēku uzmanību evaņģēlija vēstījumam par Jēzus piedzimšanu. Vēlāk franciskāņu mūki šo tradīciju iedibināja arī Spānijā un daudzās citās valstīs.

Spānijā Ziemassvētku svinībās liela nozīme ir nevis Ziemassvētku vecītim, kā tas ir daudzviet citur pasaulē, bet ”trīs ķēniņiem”. Pastāv uzskats, ka 6. janvārī, kad tiek svinēta Día de Reyes (Ķēniņu diena), viņi ir tie, kas apdāvina spāņu bērnus, līdzīgi kā tas esot noticis ar jaundzimušo Jēzu. Lielākoties cilvēki nezina, ka evaņģēlijā nav minēts, cik ”ķēniņu” pie Jēzus ieradās. Tāpat nekas neliecina, ka viņi būtu bijuši ķēniņi, jo Bībeles oriģināltekstā ir lietota vārda magos forma, kas var nozīmēt ”magi” vai ”astrologi”. * Turklāt pēc magu ierašanās Hērods, cenzdamies nonāvēt Jēzu, pavēlēja nogalināt visus zēnus Betlēmē, kas bija ”divus gadus veci un jaunāki”. Tas liek secināt, ka  magi apmeklēja Jēzu nevis uzreiz pēc tā piedzimšanas, bet labu laiku vēlāk. (Mateja 2:11, 16.)

Kopš 12. gadsimta dažās Spānijas pilsētās tika veidoti uzvedumi par Jēzus dzimšanu, kuros iekļāva arī ganu ierašanos Betlēmē un magu apciemojumu. Mūsdienās lielākajā daļā Spānijas pilsētu 5. janvārī notiek cabalgata — procesija, kurā ”trīs ķēniņi” greznā pajūgā tiek vesti cauri pilsētas centram un dala skatītājiem saldumus. Svētku noskaņu papildina arī tradicionālie Ziemassvētku rotājumi un villancicos (reliģiski dziedājumi).

Lielākā daļa spāņu ģimeņu Ziemassvētku vakarā (24. decembrī) ietur svētku vakariņas. Parasti šajā reizē tiek galdā celti turrón (saldumi, kas gatavoti no mandelēm un medus), marcipāni, žāvēti augļi, cepts jērs un jūras veltes. Tas ir īpašs pasākums, tāpēc ģimenes locekļi ierodas pat no tālienes, lai šo vakaru pavadītu kopā. Vēl viens mielasts pēc tradīcijas tiek rīkots 6. janvārī. Tad ģimene ēd gredzenveida roscón de reyes — Ķēniņu kūku, kurā ir iecepta maza figūriņa, ko spāņi sauc par sorpresa. Līdzīga paraža pastāvēja jau romiešu laikos. Tolaik vergs, kas savā porcijā atrada apslēpto priekšmetu, kļuva par tās dienas ”ķēniņu”.

”Gada līksmākās un aizņemtākās dienas”

Lai gan Ziemassvētku tradīcijas dažādās valstīs mēdz būt atšķirīgas, tie ir kļuvuši par vispopulārākajiem svētkiem. Kādā enciklopēdijā Ziemassvētku laiks ir raksturots kā ”gada līksmākās un aizņemtākās dienas miljoniem kristiešu un nekristiešu visā pasaulē” (The World Book Encyclopedia).

Kristus piedzimšana, bez šaubām, ir vēsturisks fakts. Par tā nozīmību skaidri liecina eņģeļu pasludinājums, ka Kristus piedzimšana atnesīs ”mieru virs zemes”.

Tomēr jāņem vērā, ka ”kristietības pastāvēšanas pirmsākumos Kristus dzimšana netika svinēta”, norāda spāņu žurnālists Huans Arjass. Kur tādā gadījumā ir cēlusies tradīcija svinēt Ziemassvētkus? Kāds būtu vislabākais veids, kā pieminēt Jēzus dzimšanu un viņa dzīvi? Atbildes uz šiem jautājumiem ir sniegtas nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]