Vai jūs pieņemat Jehovas palīdzību?
Vai jūs pieņemat Jehovas palīdzību?
”Tas Kungs ir mans palīgs, es nebīšos!” (EBREJIEM 13:6.)
1., 2. Kāpēc ir svarīgi pieņemt Jehovas palīdzību un vadību dzīvē?
IZTĒLOSIMIES sevi soļojam pa kalnu taku. Mēs neesam vieni — kopā ar mums ir pavadonis, pats labākais sava amata pratējs. Pavadonis ir krietni vairāk pieredzējis un daudz izturīgāks nekā mēs, taču viņš pacietīgi iet mums līdzās. Viņš ievēro, ka mēs reizi pa reizei paklūpam, un, rūpēdamies par mūsu drošību, pastiepj roku, lai palīdzētu pārvarēt kādu īpaši bīstamu vietu. Vai mēs atteiktos no viņa palīdzības? Protams, neatteiktos vis, jo runa taču ir par mūsu drošību.
2 Kristiešiem ir jāstaigā pa grūtu ”taku”. Bet vai mums pa šo šauro ceļu jāiet vienatnē? (Mateja 7:14.) Nē, Bībelē ir paskaidrots, ka vislabākais Pavadonis, kādu vien var iedomāties, — Dievs Jehova — ļauj cilvēkiem staigāt ar viņu. (1. Mozus 5:24; 6:9.) Vai Jehova šajā ”ceļā” palīdz saviem kalpiem? Viņš saka: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: ”Nebīsties, Es tev palīdzu!”” (Jesajas 41:13.) Tāpat kā pavadonis sākumā minētajā ilustrācijā, Jehova laipni pastiepj savu roku un piedāvā savu draudzību tiem, kas vēlas staigāt ar viņu. No šāda piedāvājuma noteikti nebūtu prātīgi atteikties.
3. Kādi jautājumi tālāk tiks apspriesti?
3 Iepriekšējā rakstā tika apskatīti četri veidi, kā Jehova ir palīdzējis saviem kalpiem senatnē. Vai viņš tāpat palīdz savai tautai arī mūsdienās? Un kas mums jādara, lai pieņemtu viņa palīdzību? Apspriežot šos jautājumus, mēs nostiprināsim savu pārliecību, ka Jehova tiešām ir mūsu Palīgs. (Ebrejiem 13:6.)
Mūs atbalsta eņģeļi
4. Kāpēc Dieva kalpi mūsdienās var būt pārliecināti, ka viņiem palīdz eņģeļi?
4 Vai mūsdienās Jehovas kalpiem palīdz eņģeļi? Jā, par to nav šaubu. Tiesa, viņi neparādās patiesajiem Dieva kalpiem, lai glābtu tos no briesmām. Pat Bībeles laikos kaut kas tāds notika ļoti reti. Lielākoties eņģeļu darbība cilvēkiem nebija redzama, un tāpat tas ir mūsdienās. Bet, ja Dieva kalpi saprata, ka viņu labā darbojas eņģeļi, viņi jutās ārkārtīgi uzmundrināti. (2. Ķēniņu 6:14—17.) Arī mēs varam tā justies.
5. Kā Bībelē paskaidrots, ka eņģeļi mūsdienās ir iesaistīti sludināšanā?
5 Jehovas eņģeļi īpaši interesējas par kādu darbu, kurā esam iesaistīti arī mēs. Kas tas ir par darbu? Atbilde ir atrodama Atklāsmes grāmatas 14. nodaļas 6. pantā: ”Es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evanģelijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām.” Pantā minētais ”mūžīgais evaņģēlijs” ir saistīts ar ”valstības evaņģēliju”, kurš, pēc Jēzus vārdiem, pirms pašreizējās sistēmas gala ”tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām”. (Mateja 24:14.) Protams, eņģeļi nesludina paši. Šo svarīgo uzdevumu Jēzus ir uzticējis cilvēkiem. (Mateja 28:19, 20.) Vai nav patīkami apzināties, ka ar mums sadarbojas svētie eņģeļi — gudras un varenas garīgas būtnes?
6., 7. a) Kas liecina par to, ka sludināšanu atbalsta eņģeļi? b) Kas mums jādara, lai eņģeļi mums palīdzētu?
6 Daudzi pierādījumi liecina, ka eņģeļi atbalsta sludināšanu. Piemēram, bieži ir dzirdēts, ka Jehovas liecinieki sludinot ir satikuši cilvēku, kas pavisam nesen ir lūdzis Dievam palīdzību, lai varētu atrast patiesību. Šādi gadījumi notiek pārāk bieži, lai tos uzskatītu par nejaušību. Eņģeļi rūpējas, lai arvien vairāk un vairāk cilvēku mācītos darīt to, ko sauca eņģelis, kurš ”laidās debesu vidū”, — ”bīties Dievu un dot viņam godu”. (Atklāsmes 14:7.)
7 Vai mēs vēlamies, lai mūs atbalstītu Jehovas varenie eņģeļi? Tad centīsimies pēc iespējas aktīvāk piedalīties kalpošanā. (1. Korintiešiem 15:58.) Ja nežēlosim spēkus, pildot šo īpašo Jehovas uzdevumu, mēs varēsim paļauties uz viņa eņģeļu palīdzību.
Mums palīdz varenākais eņģelis
8. Kādu stāvokli Jēzus ieņem debesīs, un kāpēc ir uzmundrinoši to zināt?
8 Palīdzība, ko Jehova sniedz ar eņģeļu starpniecību, ar to vēl neaprobežojas. Atklāsmes grāmatas 10. nodaļas 1. pantā ir aprakstīts iespaidīga izskata ”varens eņģelis”, kura ”vaigs bija kā saule”. Šis eņģelis, kas bija redzams parādībā, acīmredzot attēlo godā celto Jēzu Kristu debesu varā. (Atklāsmes 1:13, 16.) Vai Jēzus tiešām ir eņģelis? Jā, tā var teikt, jo viņš ir saukts par erceņģeli. (1. Tesaloniķiešiem 4:16.) Kas ir erceņģelis? Šis vārds nozīmē ”galvenais eņģelis” jeb ”virseņģelis”. Jēzus ir varenākais no visiem Jehovas garīgajiem dēliem, un Jehova viņu ir iecēlis pār visu savu eņģeļu pulku. Bet kā erceņģelis var palīdzēt mums?
9., 10. a) Kādā ziņā Jēzus ir mūsu ”aizstāvis”, kad esam sagrēkojuši? b) Ko mēs iegūstam, domājot par Jēzus priekšzīmi?
9 Sirmais apustulis Jānis rakstīja: ”Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns.” (1. Jāņa 2:1.) Kāpēc Jānis uzsvēra, ka Jēzus ir mūsu ”aizstāvis” tieši tad, kad ”krītam grēkā”? Mēs grēkojam katru dienu, un grēka sekas ir nāve. (Salamans Mācītājs 7:20; Romiešiem 6:23.) Taču Jēzus upurēja savu dzīvību par mūsu grēkiem. Turklāt viņš atrodas līdzās mūsu žēlsirdīgajam Tēvam un var aizlūgt par mums. Šāda palīdzība ir vajadzīga mums visiem. Lai to saņemtu, mums jānožēlo savi grēki un jālūdz piedošana uz Jēzus upura pamata, kā arī jācenšas negrēkot atkārtoti.
10 Jēzus ne tikai nomira mūsu labā, bet arī rādīja nevainojamu priekšzīmi. (1. Pētera 2:21.) Domājot par viņa piemēru, mēs varam saprast, kā jādzīvo, lai izvairītos no nopietniem grēkiem un iepriecinātu Dievu Jehovu. Vai mēs neesam priecīgi, ka saņemam šādu palīdzību? Bet Jēzus saviem sekotājiem apsolīja, ka viņiem būs pieejams vēl kaut kas.
Svētā gara palīdzība
11., 12. Kas ir Jehovas gars, cik varens tas ir, un kāpēc tas mums ir nepieciešams?
11 Jēzus apsolīja: ”Es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi, patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt.” (Jāņa 14:16, 17.) Šis ”patiesības Gars” jeb svētais gars ir nevis persona, bet spēks — paša Jehovas aktīvais spēks. Tā varenība ir neizmērojama. Ar šo spēku Jehova ir radījis Visumu, ar to viņš ir veicis iespaidīgus brīnumus un parādībās atklājis savu gribu. Tiesa, mūsdienās Jehova savu garu neizmanto šādā veidā, bet vai tāpēc būtu jādomā, ka tas mums nav vajadzīgs?
12 Gluži otrādi! Patlaban ir ”grūti laiki”, un Jehovas gars mums ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad. (2. Timotejam 3:1.) Tas mums dod spēku izturēt pārbaudījumus. Tas veido mūsos brīnišķīgas īpašības, kas ļauj tuvoties Jehovam un garīgajiem brāļiem un māsām. (Galatiešiem 5:22.) Bet kā panākt, lai šī lieliskā Jehovas dāvana mums nāktu par labu?
13., 14. a) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova labprāt dod svēto garu saviem kalpiem? b) Kāda rīcība liecinātu, ka mēs nepieņemam svētā gara dāvanu?
13 Pirmkārt, mums jālūdz svētais gars. Jēzus teica: ”Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (Lūkas 11:13.) Jehova ir vislabākais Tēvs, kādu vien var iedomāties. Ja ar ticību un no sirds lūgsim viņam svēto garu, viņš nekādā ziņā mums to neliegs. Jautājums ir — vai mēs to lūdzam? Šāds lūgums būtu jāiekļauj mūsu lūgšanās katru dienu.
14 Otrkārt, mēs varam pieņemt svētā gara dāvanu, ja darbojamies saskaņā ar to. Ilustrēsim šo domu ar piemēru: iedomāsimies kādu kristieti, kas cīnās ar noslieci skatīties pornogrāfiju. Viņš ir lūdzis svētā gara palīdzību, lai spētu pretoties šim nelāgajam paradumam. Viņš ir vērsies pēc padoma pie kristiešu draudzes vecākajiem, un tie ir ieteikuši rīkoties izlēmīgi un turēties pa gabalu no šāda kaitīga materiāla. (Mateja 5:29.) Bet ja nu šis kristietis ignorē padomu un neizvairās no situācijām, kurās var rasties kārdinājums? Vai viņš tādā gadījumā rīkojas saskaņā ar savu lūgšanu pēc svētā gara palīdzības? Vai viņš drīzāk neriskē apbēdināt Dieva garu un zaudēt šo dāvanu? (Efeziešiem 4:30.) Mums visiem ir svarīgi nedarīt neko tādu, kas mums traucētu joprojām saņemt Jehovas garu.
Palīdzība no Dieva Rakstiem
15. Kā mēs varam apliecināt, ka neuzskatām Bībeli par kaut ko pašsaprotamu?
15 Jau daudzus gadsimtus uzticīgie Jehovas kalpi meklē vadību Bībelē. Bet Svētos Rakstus nedrīkst uzskatīt par kaut ko pašsaprotamu — mums jāpatur prātā, cik lielu spēku no tiem var smelties. Tiesa, tas prasa piepūli. Bībeles lasīšanai jākļūst par mūsu ieradumu.
16., 17. a) Kā pirmā psalma otrajā un trešajā pantā aprakstīts, kādu labumu dod iedziļināšanās Dieva baušļos? b) Kādu ainu liek iztēloties trešais pants?
16 Pirmā psalma otrajā un trešajā pantā par dievbijīgu cilvēku ir sacīts: ”[Tam] prāts saistās pie tā Kunga baušļiem un [tas] dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” Kāda ir šo vārdu galvenā doma? Pavirši lasot, varētu secināt, ka tajos vienkārši aprakstīta jauka un mierīga aina — koks, kas aug upes malā un dod pavēni. Cik patīkami būtu pēcpusdienā nosnausties šādā vietā! Bet patiesībā psalms nemudina domāt par atpūtu. Tajā attēlotā aina ir saistīta ar aktīvu darbību.
17 Pievērsīsim uzmanību, ka koks nav nejauši izaudzis upes malā. Tas ir augļu koks, kas apzināti ”stādīts” īpaši izraudzītā vietā — ”pie ūdens upēm”. Kā viens koks var augt vairāk nekā pie vienas upes? Augļu dārza īpašnieks savā dārzā var izrakt apūdeņošanas kanālus, lai pievadītu ūdeni vērtīgo koku saknēm. Tagad doma ir skaidra. Ja mēs garīgā ziņā plaukstam kā psalmā minētais koks, tad tas ir tāpēc, ka mūsu labā ir paveikts liels darbs. Mēs piederam pie organizācijas, kas dara pieejamus tīros patiesības ūdeņus. Tiesa, kaut kas tiek prasīts arī no mums pašiem. Mums jācenšas uzsūkt šo vērtīgo ”ūdeni” — jāatvēl laiks pārdomām un informācijas meklēšanai, lai Dieva vārdu patiesības nonāktu mūsu prātā un sirdī. Ja tā rīkosimies, mēs nesīsim labus augļus.
18. Kā jārīkojas, lai Bībelē atrastu atbildes uz saviem jautājumiem?
18 No Bībeles nebūs nekāda labuma, ja tā neatvērta stāvēs plauktā. Bībele nav arī nekāds talismans — mēs nevaram vienkārši aizvērt acis, uz labu laimi atšķirt Bībeli un gaidīt, ka šajā vietā atradīsim atbildi uz savu jautājumu. Kad jāpieņem kāds lēmums, mums jāmeklē ”Dieva atziņa” tā, it kā mēs meklētu apslēptas mantas. (Salamana Pamācības 2:1—5.) Bieži vien ir jāveic pamatīga un rūpīga izpēte, lai atrastu Bībelē padomu, kas attiecas uz mūsu situāciju. Šajā ziņā ļoti noderīgas ir Bībeli skaidrojošas publikācijas. Ja liekam tās lietā, meklējot gudrību Dieva Rakstos, mēs izmantojam Jehovas piedāvāto palīdzību.
Palīdzība, ko sniedz ticības biedri
19. a) Kāpēc rakstus žurnālos Sargtornis un Atmostieties! var uzskatīt par palīdzību, kas tiek sagādāta ar ticības biedru starpniecību? b) Kā jums ir palīdzējis kāds raksts mūsu žurnālos?
19 Cilvēki, kas kalpo Jehovam, vienmēr ir palīdzējuši cits citam. Arī šajā ziņā Jehova nav mainījies. Droši vien mēs visi varam atsaukt atmiņā kādu gadījumu, kad tieši īstajā brīdī esam saņēmuši atspaidu no ticības biedriem. Varbūt mēs atceramies kādu rakstu žurnālā Sargtornis vai Atmostieties!, kas deva mums vajadzīgo mierinājumu, palīdzēja atrisināt kādu problēmu vai izturēt ticības pārbaudījumu? Šo atbalstu Jehova mums sniedza ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību, jo tas ir iecelts gādāt ”barību savā laikā”. (Mateja 24:45—47.)
20. Kā kristiešu vecākie apliecina, ka viņi ir ”dāvanas cilvēkiem”?
20 Taču bieži palīdzība, ko saņemam no ticības biedriem, ir tiešāka. Kāds vecākais saka runu, kas aizkustina mūsu sirdi, vai apciemo un stiprina mūs grūtā brīdī, vai dod laipnu padomu, kas palīdz saskatīt kādu vājību un to pārvarēt. Kāda kristiete ar pateicību rakstīja par to, kā viņai palīdzēja viens no draudzes vecākajiem: ”Reiz, kad kopīgi sludinājām, viņš iedrošināja mani pastāstīt, kā es jūtos. Tieši iepriekšējā vakarā es biju lūgusi Jehovam, lai atrastos kāds, ar ko parunāt. Jau nākamajā dienā šis brālis ar mani līdzjūtīgi aprunājās. Viņš man palīdzēja saskatīt, kā Jehova jau gadiem ilgi mani ir atbalstījis. Esmu pateicīga Jehovam, ka viņš atsūtīja pie manis šo vecāko.” Šādi rīkojoties, kristiešu vecākie pierāda, ka viņi ir ”dāvanas cilvēkiem”, ko Jehova ar Jēzus Kristus starpniecību ir sagādājis, lai mums būtu vieglāk izturēt ceļā uz dzīvību. (Efeziešiem 4:8.)
21., 22. a) Kāds ir iznākums, ja draudzes locekļi ņem vērā padomu, kas lasāms Vēstulē filipiešiem, 2. nodaļas 4. pantā? b) Kāpēc liela nozīme ir arī vienkāršām laipnības izpausmēm?
21 Ne tikai vecākie, bet arī citi kristieši ņem vērā Dieva norādījumu ”neraudzīties katram uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”. (Filipiešiem 2:4.) Kad kristiešu draudzes locekļi liek šo padomu lietā, iznākums ir brīnišķīgas laipnības izpausmes. To apliecina gadījums ar kādu ģimeni, kas pēkšņi pieredzēja briesmīgu nelaimi. Tēvs kopā ar meitiņu bija devies iepirkties, bet atceļā viņi abi iekļuva satiksmes negadījumā. Meita gāja bojā, bet tēvs tika smagi ievainots. Pēc iznākšanas no slimnīcas viņš sākumā bija pilnīgi bezpalīdzīgs un neko nevarēja izdarīt pats saviem spēkiem. Sieva emocionāli bija pārāk satriekta, lai vienatnē viņu aprūpētu, tāpēc kāds laulāts pāris no draudzes uzņēma viņus abus pie sevis un vairākas nedēļas gādāja par viņiem.
22 Protams, ne vienmēr laipnības izpausmes ir saistītas ar tādu nelaimi un tik lielu uzupurēšanos. Reizēm mēs saņemam palīdzību daudz ikdienišķākās situācijās. Bet, lai cik vienkārša būtu laipnības izpausme, mēs to vērtējam ļoti augstu. Vai varam atcerēties kādu situāciju, kad laipns vārds vai apdomīga rīcība no kāda brāļa vai māsas puses nāca tieši īstajā brīdī? Jehova bieži mūs šādi uzmundrina. (Salamana Pamācības 17:17; 18:24.)
23. Kāda ir Jehovas attieksme pret to, ka cenšamies palīdzēt cits citam?
23 Vai nebūtu lieliski, ja Jehova kādu stiprinātu ar mūsu starpniecību? Šāda iespēja ir gluži reāla, un Jehova augstu vērtē mūsu gatavību palīdzēt citiem. Viņa Rakstos ir teikts: ”Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.” (Salamana Pamācības 19:17.) Ja no sirds cenšamies palīdzēt brāļiem un māsām, mēs varam izjust lielu prieku. (Apustuļu darbi 20:35.) Taču ne prieku, ko var gūt dodot, ne uzmundrinājumu, ko saņem tie, kuriem palīdz citi, neizjūt cilvēki, kas apzināti norobežojas no citiem. (Salamana Pamācības 18:1.) Tātad ir svarīgi uzticīgi apmeklēt kristiešu sapulces, kurās paveras iespējas uzmundrināt citam citu. (Ebrejiem 10:24, 25.)
24. Kāpēc mums nebūtu jābēdājas par to, ka neesam redzējuši iespaidīgos brīnumus, ko Jehova ir paveicis pagātnē?
24 Vai nav patīkami pārdomāt, kā Jehova mums palīdz? Lai gan mēs nedzīvojam laikā, kad Jehova īsteno savus nodomus, veicot iespaidīgus brīnumus, par to nav jābēdājas. Galvenais ir tas, ka Jehova mums piedāvā visu nepieciešamo palīdzību, lai mēs paliktu viņam uzticīgi. Ja mēs izturēsim un saglabāsim ticību, tad redzēsim tik iespaidīgus un diženus Jehovas darbus, kādus viņš līdz šim vēl nav darījis. Būsim apņēmības pilni pieņemt palīdzību, ko Jehova ar mīlestību sniedz, un gūt no tās īstu labumu, jo tad mēs varēsim pievienoties vārdiem, kas ir izraudzīti par 2005. gada pantu: ”Mana palīdzība nāk no Jehovas.” (Psalms 121:2, NW.)
Kāds ir jūsu viedoklis?
• Kā Jehova mums palīdz ar eņģeļu starpniecību?
• Kā mūsu labā darbojas Jehovas svētais gars?
• Kāda palīdzība ir pieejama Bībelē?
• Kā Jehova mums palīdz, izmantojot ticības biedrus?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 18. lpp.]
Ir uzmundrinoši apzināties, ka sludināšanu atbalsta eņģeļi
[Attēls 21. lpp.]
Jehova mums var sniegt nepieciešamo mierinājumu ar ticības biedru starpniecību