Patiesās pielūgsmes un pagānisma sadursme

SENĀS Efesas drupās Turcijas rietumu krastā jau vairāk nekā gadsimtu rit arheoloģiski pētījumi. Ir atjaunotas vairākas ēkas un izpētīti daudzi atradumi, kas zinātniekiem ir devuši iespēju ielūkoties Efesas pagātnē. Pašlaik Efesa ir viens no iecienītākajiem tūrisma objektiem Turcijā.

Ko pētniekiem ir izdevies uzzināt par Efesu? Kā izskatījusies šī senā metropole? Apmeklējot senās Efesas drupas un Efesas muzeju Austrijas galvaspilsētā Vīnē, var vairāk uzzināt par to, kā Efesā izraisījās sadursme starp patieso pielūgsmi un pagānismu. Sāksim ar nelielu ieskatu vēsturē.

Daudzu iekārota vieta

Eirāziju 11. gadsimtā pirms mūsu ēras raksturoja nemieri un pārceļotāju straumes. Tajā laikā Mazāzijas rietumu piekrasti sāka kolonizēt jonieši. Šie agrīnie kolonisti nonāca saskarē ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri pielūdza dievieti māti — dievību, kas vēlāk tika godāta kā Efesas Artemīda.

7. gadsimta vidū pirms mūsu ēras Mazāzijā no ziemeļiem, no Melnās jūras piekrastes, laupīdami ieradās klejotāji kimeri. Vēlāk, ap 550. gadu pirms mūsu ēras, Efesu pakļāva varenais Līdijas valdnieks Krēzs, kas bija slavens ar savu pasakaino bagātību. Paplašinoties Persijas lielvalstij, joniešu pilsētas, starp tām arī Efesu, ieņēma Persijas valdnieks Kīrs.

334. gadā pirms mūsu ēras militāru kampaņu pret Persiju sāka Maķedonijas Aleksandrs, un Efesa nonāca viņa pakļautībā. Pēc Aleksandra pāragrās nāves 323. gadā starp viņa karavadoņiem sākās cīņa par varu, kas skāra arī Efesu. 133. gadā pirms mūsu ēras Pergamas valdnieks Atals III, kuram nebija pēcnācēju, Efesu novēlēja romiešiem, un tā šī pilsēta kļuva par Romas provinces Āzijas daļu.

Izraisās sadursme starp patieso pielūgsmi un pagānismu

Mūsu ēras 1. gadsimtā Efesā, kur tolaik dzīvoja aptuveni 300 000 cilvēku, savā otrajā misijas ceļojumā ieradās apustulis Pāvils. (Apustuļu darbi 18:19—21.) Sava trešā ceļojuma laikā Pāvils vēlreiz ieradās Efesā  un pilsētas sinagogā drosmīgi sludināja Dieva Valstību. Taču, kad viņš pilsētā bija pavadījis trīs mēnešus, pastiprinājās pretestība no ebreju puses, un Pāvils izlēma turpmāk ik dienas sludināt Tiranna skolā. (Apustuļu darbi 19:1, 8, 9.) Pāvils Efesā aktīvi sludināja aptuveni divus gadus, kā arī veica iespaidīgus darbus, piemēram, brīnumainā veidā dziedināja cilvēkus un izdzina ļaunus garus. (Apustuļu darbi 19:10—17.) Viegli saprast, ka daudzi kļuva ticīgi. Kļuva skaidri redzams Dieva Jehovas vārda spēks, un tas pamudināja daudzus cilvēkus, kas agrāk bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sadedzināt savas dārgās grāmatas. (Apustuļu darbi 19:19, 20.)

Pāvila veiksmīgā sludināšana ne tikai pamudināja daudzus atstāt dievietes Artemīdas pielūgsmi, bet arī izraisīja to cilvēku naidu, kuri atbalstīja šo pagānisko pielūgsmi. Artemīdas tempļa sudraba figūriņu izgatavošana bija ienesīga nodarbošanās. Juzdams, ka viņu amats ir apdraudēts, sudrabkalis Demetrijs musināja sudrabkaļus uz dumpi. (Apustuļu darbi 19:23—32.)

Pretestība Pāvila sludināšanai sasniedza kulmināciju, kad pūlis divas stundas no vietas histēriski kliedza: ”Varena ir efeziešu Artemida!” (Apustuļu darbi 19:34.) Kad kņada bija norimusi, Pāvils, vēl reizi uzmundrinājis savus ticības biedrus, atstāja Efesu un devās uz Maķedoniju. (Apustuļu darbi 20:1.) Kaut arī Pāvils bija prom, Artemīdas kults nenovēršami turpināja zaudēt savu ietekmi.

Artemīdas templis piedzīvo sabrukumu

Artemīdas kults Efesā bija dziļi iesakņojies. Līdz valdnieka Krēza laikam šī reģiona reliģiskajā dzīvē galvenais pielūgsmes objekts bija dieviete māte Kibele. Sastādīdams mītisku ģenealoģisku ķēdi, kas saistītu Kibeli ar grieķu dievu panteonu, Krēzs cerēja radīt dievību, kura būtu pieņemama gan grieķiem, gan citām tautām. Ar Krēza atbalstu 6. gadsimta vidū pirms mūsu ēras sākās Kibeles pēcteces Artemīdas tempļa būvniecība.

Artemīdas templis bija nozīmīgs sasniegums grieķu arhitektūrā. Nekad iepriekš nebija tikusi būvēta šāda veida un lieluma celtne no tik lieliem marmora gabaliem. 356. gadā pirms mūsu ēras templis tika nodedzināts. Atjaunotais templis bija tikpat iespaidīgs kā iepriekšējais. Templis deva darbu daudziem cilvēkiem, un uz to plūda svētceļnieku straumes. Jaunais templis, būvēts uz aptuveni 73 metrus platas un 127 metrus garas platformas, bija aptuveni 50 metrus plats un 105 metrus garš. Tas tika uzskatīts par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem. Tomēr ne visi priecājās par iespaidīgo celtni. Filozofs Heraklīts, kas dzīvoja Efesā, tumšo eju līdz tempļa altārim salīdzināja ar nekrietnības tumsību, un viņš uzskatīja, ka tempļa apmeklētāju morāle ir zemāka nekā dzīvniekiem. Taču lielākajai daļai cilvēku šķita, ka Artemīdas svētnīca nekad nezaudēs savu nozīmību. Vēsture pierādīja pretējo.  Grāmatā Ephesos—Der neue Führer (Efesa — jaunais ceļvedis) sacīts: ”Līdz otrā gadsimta beigām Artemīdas un citu panteona dievu pielūgsme strauji zaudēja savu nozīmi.”

Mūsu ēras 3. gadsimtā templis nopietni cieta spēcīgā zemestrīcē, kas satricināja Efesu. Vēl pēc laika no Melnās jūras piekrastes ieradušies jūrasbraucēji goti izlaupīja Artemīdas tempļa iespaidīgās bagātības, bet pašu templi nodedzināja. Iepriekš minētajā grāmatā jautāts: ”Kā gan uzvarētā Artemīda, kas nebija spējusi aizsargāt pati savu namu, varēja vēl tikt uzskatīta par pilsētas aizstāvi?” (Psalms 135:15—18.)

Galu galā ap 4. gadsimta beigām imperators Teodosijs I pasludināja kristietību par valsts reliģiju. Jau pēc neilga laika reiz varenais Artemīdas templis bija kļuvis par būvmateriālu ieguves vietu. Artemīdas pielūgsme pilnībā zaudēja savu nozīmību. Kāds vārdā neminēts komentētājs, runājot par epigrammu, kurā Artemīdas templis bija slavēts kā viens no senās pasaules brīnumiem, izteicās: ”Tagad tā ir vispamestākā un nožēlojamākā vieta.”

No Artemīdas līdz ”Dievmātei”

Apustulis Pāvils Efesas draudzes vecākos brīdināja, ka pēc viņa aiziešanas pie tiem parādīsies ”plēsīgi vilki” un no draudzes locekļu vidus celsies vīri, kas runās ”ačgārnības”. (Apustuļu darbi 20:17, 29, 30.) Tieši tā arī notika. Kā atklāja notikumu gaita, viltus pielūgsme Efesā valdīja atkritušās kristietības veidolā.

431. gadā Efesā noritēja trešais vispārējais koncils, kurā tika spriests par Kristus dabu. Grāmatā Efesa — jaunais ceļvedis sacīts: ”Aleksandrieši, kuri uzskatīja, ka Kristū bija iemiesota tikai viena daba, proti, dievišķa, ..guva neapšaubāmu uzvaru.” Tam bija tālejošas sekas. ”Efesā pieņemtais lēmums, ar kuru Marija no Kristus dzemdētājas tika paaugstināta par Dieva dzemdētāju, ne tikai radīja pamatu Marijas kultam, bet arī izraisīja pirmo lielo šķelšanos baznīcā.. Diskusijas turpinās līdz pat šai dienai.”

Tā Kibeles un Artemīdas pielūgsme tika aizstāta ar Marijas — ”Dieva dzemdētājas” jeb ”Dievmātes” — pielūgsmi. Kā teikts iepriekš minētajā grāmatā, ”Marijas kults Efesā.. līdz pat šim laikam ir dzīva tradīcija, ko nav iespējams izskaidrot, neņemot vērā Artemīdas kultu”.

Nogrimšana aizmirstībā

Kad Artemīdas pielūgsme bija zaudējusi savu nozīmi, panīka arī pati pilsēta. Zemestrīces, malārija un pakāpeniska ostas aizsērēšana darīja dzīvi Efesā arvien grūtāku.

7. gadsimtā, kad islāms bija apvienojis arābu ciltis, sākās strauja islāma izplatība. 7. un 8. gadsimtā Efesu izlaupīja arābu jūrasbraucēji. Ar laiku Efesas osta pilnībā aizsērēja, un ar to pilsētas liktenis bija izšķirts. Palēnām tā pārtapa par drupu kaudzi, un no kādreiz tik krāšņās metropoles palika vien neliela apdzīvota vieta, ko sauca Ajasoluka (tagad Selčuka).

Pastaiga pa senās Efesas drupām

Apmeklējot Efesas drupas, var gūt priekšstatu par šīs senās pilsētas kādreizējo varenību. Tiem, kas sāk pilsētas apskati no augšējiem vārtiem, uzreiz paveras brīnišķīgs skats uz Kuretes ielu, kas ved uz Celsa bibliotēku. Ielas labajā pusē apmeklētāju interesi piesaista odeons — neliels teātris, kas būvēts mūsu ēras 2. gadsimtā. Odeonā, kurā bija aptuveni 1500 vietu, pēc visa spriežot, notika ne tikai apspriedes, bet arī izklaides  pasākumi. Kuretes ielu no abām pusēm ietvēra dažādas celtnes un arhitektūras objekti, piemēram, agora, kur tika apspriesti valstiski svarīgi jautājumi, Adriāna templis, vairākas strūklakas un terasveidīgi izbūvētas mājas, kurās dzīvoja ievērojami Efesas pilsoņi.

Ar savu skaistumu pārsteidz Celsa bibliotēka, kas celta mūsu ēras 2. gadsimtā. Tās daudzie rakstu rituļi tika turēti nišās, kas bija izveidotas lielas lasītavas sienās. Krāšņo fasādi greznoja četras skulptūras, kas attēloja īpašības, kādas tika gaidītas no tādiem augstākajiem Romas ierēdņiem kā, piemēram, Celss. Šīs statujas saucās Sofija (gudrība), Arete (tikumība), Ennoja (uzticība) un Epistēme (zināšanas un izpratne). Minēto skulptūru oriģinālus var apskatīt Efesas muzejā Vīnē. Monumentāla ieeja līdzās bibliotēkas priekšpagalmam ved uz agoru — tirgus laukumu. Šajā milzīgajā laukumā, ko ieskāva apjumtas promenādes, cilvēki veica savus ikdienas darījumus.

Tālāk, ejot pa Marmora ceļu, var nonākt līdz teātrim. Pēc tam, kad teātris Romas impērijas laikā tika paplašināts, tajā varēja ietilpt 25 000 skatītāju. Tā fasāde bija bagātīgi greznota ar kolonnām, ciļņiem un skulptūrām. Esot šajā vietā, var viegli iztēloties lielo kņadu, ko teātrī sanākušajā cilvēku pūlī sacēla sudrabkalis Demetrijs.

Iespaidīgs ir ceļš, kas ved no teātra līdz kādreizējai ostai. Tas ir aptuveni puskilometru garš un 11 metrus plats, un tā abās pusēs slejas kolonnas. Pie šī ceļa atradās arī teātra gimnasija un ostas gimnasija, kuras bija paredzētas fiziskām nodarbībām. Milzīgie ostas vārti šī ceļa galā bija vārti uz pasauli, un šeit arī beidzas mūsu īsā pastaiga pa valdzinošo seno pilsētu. Efesas muzejā, kas atrodas Vīnē, var apskatīt šīs senās metropoles koka maketu, kā arī daudzus pieminekļus.

Staigājot pa muzeju un redzot Efesas Artemīdas statuju, ir jādomā par to, kāda izturība bija vajadzīga agrīnajiem kristiešiem Efesā. Viņi dzīvoja pilsētā, kurā plauka spiritisms un cilvēku prātus bija aptumšojuši reliģiski aizspriedumi. Valstības evaņģēlijs izraisīja spēcīgu Artemīdas pielūdzēju pretestību. (Apustuļu darbi 19:19; Efeziešiem 6:12; Atklāsmes 2:1—3.) Kaut arī apstākļi bija nelabvēlīgi, tīrā pielūgsme šajā pilsētā nostiprinājās. Patiesā Dieva pielūgsme piedzīvos uzvaru arī tad, kad mūsdienu viltus reliģija pieredzēs savu iznīcību, kā tas notika ar Artemīdas pielūgsmi senajā Efesā. (Atklāsmes 18:4—8.)

[Karte/Attēls 26. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

MAĶEDONIJA

Melnā jūra

MAZĀZIJA

Efesa

Vidusjūra

ĒĢIPTE

[Attēls 27. lpp.]

Artemīdas tempļa drupas

[Attēli 28., 29. lpp.]

1. Celsa bibliotēka

2. Aretes skulptūra

3. Marmora ceļš, kas ved uz teātri