Psalmi (pirmā grāmata)
Jehovas vārdi ir dzīvi.
Psalmi (pirmā grāmata)
PSALMI, kas ir visapjomīgākā Bībeles grāmata, sastāv galvenokārt no slavinājumiem mūsu Radītājam — Dievam Jehovam. Šajās dziesmās ir stāstīts par Dieva brīnišķīgajām īpašībām un varenajiem darbiem, un tajās ir atrodami arī daudzi pravietojumi. Daudzās dziesmās to sarakstītāji ir pauduši savas izjūtas grūtos brīžos. Psalmi ir tapuši aptuveni tūkstoš gadu laikā — no pravieša Mozus dienām līdz pēctrimdas periodam. To sarakstītāji bija Mozus, ķēniņš Dāvids un citi. Tiek uzskatīts, ka priesteris Ezra ir sakārtojis psalmus to galīgajā variantā.
Kopš senatnes psalmi ir iedalīti piecās grāmatās jeb krājumos: 1) 1.—41. psalms; 2) 42.—72. psalms; 3) 73.—89. psalms; 4) 90.—106. psalms un 5) 107.—150. psalms. Šajā rakstā ir apskatīta pirmā grāmata. Domājams, visus tajā apkopotos psalmus, izņemot trīs, ir uzrakstījis senās Izraēlas ķēniņš Dāvids. 1., 10. un 33. psalma sarakstītāji nav zināmi.
”MANS STIPRAIS DIEVS”
Pirmajā psalmā par laimīgu ir nosaukts cilvēks, kam ir prieks par Jehovas likumiem, bet otrajā psalmā ir runāts par Dieva Valstību. * Šajā psalmu grupā dominē sirsnīgas lūgšanas Dievam. Piemēram, 3.—5., 7., 12., 13. un 17. psalmā izskan lūgums glābt no ienaidniekiem. 8. psalmā ir uzsvērts Jehovas diženums pretstatā cilvēka niecībai.
Runādams par Jehovu kā par savas tautas aizstāvi, Dāvids dzied: ”Mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos.” (Psalms 18:3.) 19. psalmā par Jehovu slavinoši ir runāts kā par Radītāju un Likumdevēju, 20. psalmā ir sacīts, ka viņš glābj savus kalpus, bet 21. psalmā viņš cildināts par to, ka glābj savu svaidīto valdnieku. 23. psalmā Dievs ir salīdzināts ar gādīgu ganu, bet 24. psalms attēlo Dievu kā godības Ķēniņu.
Bībeles pantu skaidrojums.
2:1, 2 (LB-65r). Ko ”tukšu” ļaudis ”melš”? Cilvēku valdības nepārtraukti runā par to, kā nostiprināt savu varu. Tādas runas ir ”tukšas”, jo viņu centieni ir lemti neveiksmei. Tautām, kas apvienojas pret ”To Kungu un Viņa svaidīto”, nav nekādu cerību uz panākumiem.
2:7. Kas ir ”Dieva spriedums”? Tā ir derība par Valstību, ko Jehova ir noslēdzis ar savu mīļoto Dēlu Jēzu Kristu. (Lūkas 22:28, 29.)
2:11. Kā tautu valdnieki var ”skūpstīt Dēlu” (LB-65r)? Bībeles laikos ar skūpstu apliecināja draudzību un uzticību un ar to arī laipni sagaidīja ciemiņus. Zemes ķēniņiem tiek pavēlēts skūpstīt jeb sveikt Dēlu, mesiānisko Ķēniņu.
3:1. Kāda nozīme ir psalmu virsrakstiem? Dažreiz, kā, piemēram, 3. psalmā, virsraksts satur informāciju par tā autoru un/vai apstākļiem, kādos tas ir sacerēts. Ievadā reizēm ir arī ietverti paskaidrojumi par to, kam dziesma ir domāta (4. un 5. psalma 1. pants), kā arī norādījumi par muzikālo izpildījumu (6. psalma 1. pants).
3:3. Ko nozīmē vārds ”sela”? Pēc daudzu atzinuma, šis vārds norādīja uz pārdomām paredzētu pauzi, kas bija jāietur vienīgi dziedājumā vai arī gan dziedājumā, gan pavadījumā. Pauzes mērķis bija uzsvērt kādu no psalma domām vai pastiprināt tā emocionālo ietekmi. Lasot psalmus auditorijas priekšā, šis vārds nav jālasa.
11:4. Kādi ”pamati gŗūst”? Tie ir pamati, uz kuriem balstās cilvēku sabiedrība, — likums, kārtība un taisnība. Ja šie ”pamati gŗūst”, valda nekārtības un netaisnība. Šādā situācijā ”taisnajiem” pilnībā jāpaļaujas uz Dievu. (Psalms 11:5—8.)
21:4. Ar ko īpašs ir ”dzidra zelta kronis”? Bībelē nav paskaidrots, vai tas bija burtisks kronis vai arī tas simbolizē godu, ko bija vairojušas Dāvida daudzās uzvaras. Galvenais, šis kronis pravietiski norāda uz varu, ko 1914. gadā Jehova piešķīra Jēzum. ”Zelta kronis” norāda uz faktu, ka Jēzus valdīšana ir nevainojama.
22:2, 3. Kāpēc Dāvids, iespējams, jutās tā, it kā Jehova viņu būtu pametis? Spēcīgās ienaidnieku pretestības dēļ Dāvidam šķita, ka sirds viņa ”miesās ir kā izkusis vasks”. (Psalms 22:15.) Dāvids varbūt domāja, ka Jehova viņu ir atstājis. Līdzīgi jutās arī Jēzus, kad tika sodīts ar nāvi. (Mateja 27:46.) Dāvida vārdos atspoguļojas jūtas, kādas grūtā brīdī mēdz pārņemt cilvēkus. Dāvida lūgšana, ko var lasīt šī psalma 17. līdz 22. pantā, apliecina, ka viņš nebija zaudējis ticību Dievam.
Ko mēs varam mācīties.
1:1. Jāvairās no tādu cilvēku sabiedrības, kas nemīl Jehovu. (1. Korintiešiem 15:33.)
1:2. Katru dienu jāpārdomā garīgi jautājumi. (Mateja 4:4.)
4:5. Dusmu brīdī ir gudri savaldīt mēli, lai nepateiktu neko tādu, ko vēlāk nāktos nožēlot. (Efeziešiem 4:26.)
4:6. Mūsu garīgie upuri vienīgi tad ir ”taisnības upuŗi”, ja mēs tos nesam ar pareiziem motīviem un dzīvojam atbilstoši Jehovas prasībām.
6:6. Vai gan ir vēl kāds labāks iemesls, kāpēc vēlēties dzīvot? (Psalms 115:17.)
9:13. Jehova atriebj asinsdarbus, sodīdams vainīgos, un atceras ”nelaimīgo” lūgšanas.
15:2, 3; 24:3—5. Dieva kalpiem jārunā patiesība, un viņi nedrīkst ar viltu zvērēt un aprunāt citus.
15:4. Mums jātur savs vārds, lai ko tas prasītu no mums. Izņēmums ir vienīgi gadījums, ja vēlāk saprotam, ka esam devuši solījumu, kas ir pretrunā ar Bībeli.
15:5. Jehovas kalpiem jāsargās no nepareizas līdzekļu lietošanas.
17:14, 15. ”Šīs pasaules ļaudis” cenšas sev nodrošināt pārtikušu dzīvi, izaudzināt bērnus un atstāt tiem mantojumu. Turpretī Dāvidam svarīgākais dzīvē bija iegūt labu slavu Dieva Jehovas acīs, lai varētu viņa ”vaigu skatīt” — izjust Jehovas labvēlību. Izpratis Jehovas solījumus jeb ”uzmodies”, Dāvids ”pēc sirds patikas” raudzītos Dieva ”attēlā”, proti, priecātos par Jehovas tuvumu. Tāpat kā Dāvids, apņemsimies arī mēs tiekties pēc garīgiem dārgumiem.
19:1—7. Ja jau nedzīvā daba, kas nespēj ne runāt, ne spriest, slavē savu Radītāju, Jehovu, cik daudz vairāk tas būtu jādara mums, kas spējam domāt, runāt un pielūgt! (Atklāsmes 4:11.)
19:8—12. Cik vērtīgi ir Jehovas norādījumi!
19:13, 14. Mums jāsargās no kļūdām un augstprātības.
19:15. Mums jādomā ne tikai par savu rīcību, bet arī par savu valodu un domām.
”TU MANI UZTURI MANĀ NENOZIEDZĪBĀ”
Šīs psalmu daļas pirmajos divos psalmos Dāvids izsaka sirsnīgu vēlēšanos un stipru apņemšanos saglabāt nevainojamību. ”Es staigāju nevainībā,” viņš dzied. (Psalms 26:11.) Lūgdams piedošanu par saviem grēkiem, viņš atzīst: ”Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu.” (Psalms 32:3.) Jehovas uzticīgos kalpus Dāvids uzmundrina ar vārdiem: ”Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus.” (Psalms 34:16.)
37. psalmā dotie padomi bija ļoti noderīgi ne tikai senajiem izraēliešiem, tie ir ļoti noderīgi arī mums pašreizējās sistēmas pēdējās dienās. (2. Timotejam 3:1—5.) 40. psalma 8. un 9. pantā, kur pravietiski ir runāts par Jēzu Kristu, teikts: ”Raugi, te es esmu! Grāmatā stāv par mani manis paša vietā rakstīts: man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” Pēdējā šīs grāmatas psalmā, kas sarakstīts nemierīgajos gados, kuri nāca pēc tam, kad Dāvids bija grēkojis ar Batsebu, ir lasāms Dāvida lūgums pēc Jehovas palīdzības. Viņš dzied: ”Tu mani uzturi manā nenoziedzībā.” (Psalms 41:13, LB-26.)
Bībeles pantu skaidrojums.
26:6. Kā mēs, tāpat kā Dāvids, varam turēties Jehovas altāra tuvumā? Altāris simbolizē Jehovas gribu — viņa vēlēšanos pieņemt Jēzus Kristus upuri cilvēces izpirkšanai. (Ebrejiem 8:5; 10:5—10.) Mēs esam altāra tuvumā, ja apliecinām ticību Jēzus upurim.
29:3—9. Uz ko tiek norādīts, salīdzinot Jehovas balsi ar pērkona negaisu, kas it visur, kur tas drāžas pāri, iedveš bijību? Tā tiek attēlots Jehovas bijību iedvesošais spēks.
31:24. Kā augstprātīgam cilvēkam tiek atmaksāts ”papilnam”? Viņš saņem sodu. Taisnīgam cilvēkam, kas ir neapzināti kļūdījies, Jehova ”atmaksā” ar pamācību. Tā kā augstprātīgs cilvēks nepārtrauc rīkoties nepareizi, viņam tiek atmaksāts ”papilnam” — viņš tiek smagi sodīts. (Salamana Pamācības 11:31; 1. Pētera 4:18.)
33:6. Kas ir Jehovas ”mutes elpa”? Šī elpa ir Dieva aktīvais spēks jeb svētais gars, ko viņš izmantoja, radīdams debesis. (1. Mozus 1:1, 2.) Tas tiek saukts par Jehovas ”mutes elpu”, jo, līdzīgi kā spēcīgu elpas pūtienu, svēto garu var aizsūtīt tālu prom.
35:19. Kā jāsaprot Dāvida lūgums, lai viņa ienaidnieki ”vairs nemirkšķina ar acīm”? Acu mirkšķināšana liecinātu, ka Dāvida ienaidnieki priecājas par savu nelietīgo plānu izdošanos. Dāvids lūdza, lai tas nenotiktu.
Ko mēs varam mācīties.
26:4. Mēs rīkojamies gudri, ja turamies tālu no ”viltniekiem” — cilvēkiem, kas, izmantodami interneta tērzēšanas vietnes, slēpj savu identitāti, arī skolas vai darba biedriem, kas viltīgos nolūkos izliekas par mūsu draugiem, atkritējiem, kas slēpjas aiz sirsnības un patiesuma maskas, un tiem, kas dzīvo divējādu dzīvi.
26:7, 12; 35:18; 40:10. Mums jāizmanto iespēja slavēt Jehovu kristiešu sapulcēs.
26:8; 27:4. Vai mēs augstu vērtējam kristiešu sapulces?
26:11. Dāvids pauž apņēmību palikt nevainojams un lūdz viņu izglābt. Par spīti savai nepilnībai, mēs varam palikt nevainojami.
29:10. Tas, ka Jehova savu troni ir cēlis virs ūdeņiem, norāda, ka viņš pilnībā kontrolē savu spēku.
30:6. Jehovas galvenā īpašība ir mīlestība, nevis dusmas.
32:9. Jehova negrib, lai mēs būtu kā mūļi vai ēzeļi, kas paklausa tikai ar iemauktu un laužņu palīdzību. Viņš vēlas, lai mēs labprātīgi paklausītu, tāpēc ka saprotam viņa gribu.
33:17—19. Neviena cilvēku izveidota organizācija, lai cik ietekmīga tā būtu, nevar sagādāt glābšanu. Mums jāpaļaujas uz Jehovu un viņa Valstību.
34:11. Cik iedrošinoši vārdi visiem, kas pirmām kārtām tiecas pēc Valstības!
39:2, 3. Kad ”bezdievīgais”, kas grib kaitēt mūsu ticības biedriem, cenšas iegūt informāciju, mēs uzliekam ”iemauktus savai mutei” un klusējam.
40:2, 3. Paļāvība uz Jehovu palīdz pārvarēt nomāktību un izkļūt ”no ciešanu bedres, no dubļainām dūņām”.
40:6, 13. Ne bēdas, ne mūsu pašu vainas, lai cik daudz to būtu, mūs nepārmāks, ja turēsim prātā, ka Jehova mums ir devis tik daudz laba, ka to ir pat grūti saskaitīt.
”Slavēts lai ir tas Kungs!”
Cik gan mierinoši un uzmundrinoši ir lasīt psalmus, kas iekļauti pirmajā grāmatā! Gan pieredzot grūtus apstākļus, gan izjūtot sirdsapziņas pārmetumus, mēs varam smelties spēku šajos psalmos, kas ir daļa no spēcīgajiem Dieva vārdiem. (Ebrejiem 4:12.) Šajos psalmos ir ietverta informācija, kas mums palīdz ikdienas dzīvē. Tajos daudzkārt ir atgādināts, ka Jehova mūs neatstās, lai arī kādas grūtības mēs pieredzētu.
Pirmā grāmata beidzas ar vārdiem: ”Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību! Amen! Amen!” (Psalms 41:14.) Vai gan, pārdomājuši šos psalmus, mēs neizjūtam vēlēšanos slavēt Jehovu?
[Zemsvītras piezīme]
[Izceltais teksts 19. lpp.]
Ja jau nedzīvā daba slavē savu Radītāju, Jehovu, cik daudz vairāk tas būtu jādara mums!
[Attēls 17. lpp.]
Dāvids sacerēja lielāko daļu psalmu, kas iekļauti pirmajā grāmatā
[Attēls 18. lpp.]
Kurā psalmā Jehova ir salīdzināts ar ganu?
[Attēls 20. lpp.]
Ik dienu pārdomāsim garīgus jautājumus
[Norāde par attēla autortiesībām 17. lpp.]
Zvaigznes: Courtesy United States Naval Observatory
[Norāde par attēla autortiesībām 19. lpp.]
Zvaigznes 18. un 19. lpp: Courtesy United States Naval Observatory
[Norāde par attēla autortiesībām 20. lpp.]
Zvaigznes: Courtesy United States Naval Observatory