PAŠOS cilvēces vēstures pirmsākumos atgadījās kaut kas tāds, kam bija briesmīgas sekas. Kāds eņģelis sacēlās pret savu Radītāju. Šis dumpinieks iekārdināja pirmo sievieti, Ievu, ēst aizliegto augli. Par Ievu un viņas vīru Ādamu dumpīgais eņģelis teica: ”Jūs nemirsit vis, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns.” (1. Mozus 2:16, 17; 3:1—5.) Šo eņģeli sāka saukt par Velnu un Sātanu. (Atklāsmes 12:9.)

Vai Ieva ieklausījās Sātana vārdos? Bībelē stāstīts: ”Sieva vēroja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas acīm jo tīkams un iekārojams, to uzskatot. Un viņa ņēma no koka, un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija pie viņas, un tas arī ēda.” (1. Mozus 3:6.) Pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, pievienojās Sātana dumpim, un iznākumā ne tikai viņi paši zaudēja paradīzi, bet arī viņu pēcnācējiem zuda iespēja tur dzīvot. Ādama un Ievas bērni, kas būtu varējuši piedzimt pilnīgi un dzīvot mūžīgi, varēja mantot vairs tikai grēku un nāvi. (Romiešiem 5:12.)

Kā šajā situācijā rīkojās Dievs Jehova, Visuma augstākais valdnieks? Viņš nolēma parūpēties par to, lai būtu iespējama grēku piedošana. (Romiešiem 5:8.) Dievs Jehova vēlāk arī izveidoja valdību, kas atrisinās radušos situāciju. Šo valdību sauc par ”Dieva valstību”. (Lūkas 21:31.) Valstībai, kas ir pakļauta Dieva augstākajai varai, ir noteikts mērķis.

Kāds ir šis mērķis? Kas raksturo Dieva Valstību, un kāda tā ir salīdzinājumā ar cilvēku valdībām? Kad Valstībai bija jāsāk valdīt? Šie jautājumi ir apskatīti nākamajā rakstā.