Psalmi (trešā un ceturtā grāmata)
Jehovas vārdi ir dzīvi
Psalmi (trešā un ceturtā grāmata)
LŪGŠANĀ Dievam psalmu sarakstītājs jautā: ”Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves valstībā?” (Psalms 88:12.) Atbilde uz šo jautājumu, saprotams, ir noliedzoša. Ja mēs nebūtu dzīvi, mēs nevarētu slavēt Dievu Jehovu. Iespēja slavēt Jehovu ir pamatots iemesls dzīvot, un tas, ka Jehova mums ir devis dzīvību, ir pamatots iemesls viņu slavēt.
Psalmu trešajā un ceturtajā grāmatā jeb krājumā, kurā ietilpst 73. līdz 106. psalms, ir minēti daudzi iemesli slavēt Radītāju un teikt viņa vārdu. Pārdomām par šiem psalmiem būtu jāpadziļina mūsu pateicība par ”Dieva vārdu” un jāmudina mūs vēl vairāk un prasmīgāk slavēt Dievu. (Ebrejiem 4:12.) Vispirms pievērsīsim uzmanību psalmu trešajai grāmatai.
”MANIM TAS IR PRIEKS, TUVU BŪT PIE DIEVA”
Psalmu trešā krājuma pirmos vienpadsmit psalmus ir sarakstījis Asafs un viņa dzimtas locekļi. Pirmajā no psalmiem ir paskaidrots, kas Asafam palīdzēja mainīt viņa kļūdaino viedokli, kura dēļ viņš gandrīz nomaldījās no pareizā ceļa. Asafs galu galā izdarīja pareizu secinājumu: ”Manim tas ir prieks, tuvu būt pie Dieva.” (Psalms 73:28, LB-26.) Nākamajā, 74. psalmā, izskan žēlabas par izpostīto Jeruzalemi. 75., 76. un 77. psalmā par Jehovu ir teikts, ka viņš taisnīgi tiesā, palīdz nospiestajiem un uzklausa lūgšanas. 78. psalmā ir atgādināta izraēliešu vēsture no Mozus dienām līdz Dāvida laikam. 79. psalmā apraudāts izpostītais templis. Nākamajā psalmā izteikts lūgums palīdzēt Dieva tautai. 81. psalms aicina klausīt Jehovam, bet 82. un 83. psalmā izskan lūgšanas, lai Dievs soda netaisnīgos tiesnešus un savus ienaidniekus.
”Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc tā Kunga pagalmiem,” teikts dziesmā, ko sacerējuši Koraha dēli. (Psalms 84:3.) Nākamais, 85. psalms, ir lūgums, lai Dievs svētī tos, kas atgriezušies no trimdas. No šī psalma var secināt, ka vissvarīgākais ir tas, lai Jehova mūs svētītu garīgā ziņā. 86. psalmā var lasīt Dāvida lūgumu, lai Dievs viņu sargā un māca. 87. psalms ir dziesma par Ciānu un tiem, kas tur dzimuši, savukārt 88. psalmā izskan lūgšana Jehovam. 89. psalmā, ko ir sarakstījis Ētans, iespējams, viens no četriem gudrajiem vīriem, kas dzīvoja Salamana laikā, ir uzsvērta Jehovas žēlastība, par ko liecina ar Dāvidu noslēgtā derība. (1. Ķēniņu 5:11.)
Bībeles pantu skaidrojums.
73:9. Ko nozīmē vārdi, ka ļaunie ”līdz debesīm.. paceļ savu muti, un viņu mēle šaudās pa visu zemes virsu”? Tā kā ļaunie neciena nevienu ne debesīs, ne uz zemes, viņi ar savu muti nekautrējas zaimot Dievu. Tāpat viņi ar savu mēli apmelo cilvēkus.
74:14. Kad Jehova ”satrieca leviatāna galvas”? ”Faraons, Ēģiptes ķēniņš,” ir nosaukts par ”lielo krokodīli, kas.. guļ savu upju vidū”. (Ecēhiēla 29:3.) Leviatāns jeb krokodils var arī simbolizēt faraona stipros vīrus. Leviatāna galvu satriekšana, iespējams, norāda uz faraona un viņa armijas sagrāvi, kad Jehova atbrīvoja izraēliešus no ēģiptiešu jūga.
75:11. Kas tiek apzīmēts ar ”ragiem”? Dzīvnieku ragi ir spēcīgs ierocis, un ar vārdu ”ragi” tiek simboliski apzīmēts spēks. Jehova paaugstina savu tautu, savukārt bezdievjiem viņš ”aplauž.. ragus”. Mēs tiekam brīdināti vairīties no lepnuma un augstprātības. (Psalms 75:5, 6.) Tā kā Jehova ir tas, kurš paaugstina, jebkādi atbildīgi pienākumi, kas kādam tiek uzticēti draudzē, jāuzskata par tādiem, kas nāk no Jehovas. (Psalms 75:8.)
76:11. Kā ”cilvēku dusmu bargums kalpo” Jehovas godam? Situācijām, kad Dievs pieļauj to, ka cilvēki ar dusmām vēršas pret viņa kalpotājiem, var būt labs iznākums. Jebkurās grūtībās mēs varam kaut ko iemācīties. Jehova pieļauj tikai tādas ciešanas, kuras mēs varam izturēt un no kurām mēs varam kaut ko mācīties. (1. Pētera 5:10.) Taču kā ir tad, ja kristietis zaudē dzīvību? Arī tas var kalpot Jehovas godam, jo tie, kas redz viņa kalpu uzticību ciešanās, var sākt slavēt Dievu.
78:24, 25. Kāpēc manna ir nosaukta par ”debesu labību” un ”eņģeļu maizi”? Šie vārdi nenozīmē, ka manna ir eņģeļu ēdiens. Tā tika nosaukta par ”debesu labību”, jo nāca no debesīm. (Psalms 105:40.) Tā kā eņģeļi dzīvo debesīs, vārdi ”eņģeļu maize”, iespējams, vienkārši nozīmē, ka to sagādāja Dievs, kas mājo debesīs. (Psalms 11:5.) Tāpat ir iespējams, ka Jehova izmantoja eņģeļus, lai dotu izraēliešiem mannu.
82:6. Kas ir nosaukti par ”dieviem” un ”Visaugstākā dēliem”? Abi apzīmējumi attiecas uz cilvēkiem, kas bija tiesneši Izraēlā. Šie apzīmējumi bija piemēroti, jo tiesnešiem bija jākalpo par Dieva pārstāvjiem. (Jāņa 10:33—36.)
83:3. Uz ko norāda vārdi ”paceļ galvas”? Galvas pacelšana liecina par to, ka cilvēks ir gatavs rīkoties vai izmantot spēku, parasti, lai cīnītos, kādam pretotos vai kādu apspiestu.
Ko mēs varam mācīties.
73:2—5, 18—20, 25, 28. Mums nav jāapskauž bezdievīgie viņu pārticības dēļ un jāpārņem viņu ļaunie ceļi. Cilvēki, kas neklausa Dievam, ir uz slidena ceļa, un viņi katrā ziņā ”ies postā”. Kamēr valda cilvēki, ļaunumu izskaust nav iespējams, tāpēc mūsu centieni to darīt būtu pilnīgi veltīgi. Lai, dzīvojot šajā ļaunajā pasaulē, mēs saglabātu līdzsvarotu attieksmi, mums, tāpat kā Asafam, jātuvojas Dievam un jāsmeļas prieks ciešās attiecībās ar viņu.
73:3, 6, 8, 27. Mums jāsargās no lielīšanās, augstprātības, nicīgas runas un negodīguma, pat ja šāda izturēšanās šķistu izdevīga.
73:15—17. Ja mūs nomoka šķietami neatrisināmi jautājumi, kas mūs garīgā ziņā ir izsituši no līdzsvara, mums nebūtu bez apdomas jārunā par tiem ar visiem pēc kārtas. Ja mēs tā darītu, mēs tikai nomāktu citus. Mums mierīgi jāpārdomā jautājumi, kas mūs satrauc, un jārisina tie kopā ar pieredzējušiem ticības biedriem. (Salamana Pamācības 18:1.)
73:21—24. Ļaujot sirdij ”sarūgtināties” par bezdievju šķietamo labklājību, cilvēks rīkotos līdzīgi nesaprātīgam dzīvniekam. Šāda reakcija būtu impulsīva, balstīta vienīgi uz emocijām. Mums jārīkojas gluži pretēji — jāpakļaujas Jehovas vadībai un pilnībā jāpaļaujas, ka viņš mūs turēs ”pie.. labās rokas” un mūs atbalstīs. Turklāt Jehova mūs ”uzņems godībā”, proti, mums būs ciešas attiecības ar viņu.
77:7. Lai dziļi pārdomātu garīgus jautājumus un tos rūpīgi izpētītu jeb ”meklētu”, ir nepieciešams laiks, kad mēs netraucēti varam nodoties studēšanai. Tāpēc ir svarīgi palaikam būt vienatnē.
79:9. Jehova uzklausa mūsu lūgšanas, jo īpaši tās, kurās mēs lūdzam par viņa vārda svētīšanu.
81:14, 17. Klausot Jehovam un staigājot viņa ceļus, var gūt daudz svētību. (Salamana Pamācības 10:22.)
82:2, 5. Netaisnību dēļ ”zemes pamati” ļogās. Netaisnīga rīcība iedragā cilvēku sabiedrības stabilitāti.
84:2—5, 11—13. Psalma sacerētāji ir labs piemērs mums, jo viņi augstu vērtēja Jehovas pielūgsmes vietu un savu kalpošanu.
86:5. Mēs varam būt ļoti pateicīgi Jehovam, ka viņš ”piedod labprāt”. Viņš ikreiz meklē cilvēka sirdī kaut ko, kas liecinātu par patiesu nožēlu un dotu pamatu izturēties pret šo cilvēku ar žēlsirdību.
87:5, 6. Vai tie, kas dzīvos paradīzē uz zemes, jebkad uzzinās to vārdus, kuri ir augšāmcelti dzīvei debesīs? Minētie panti liecina, ka tā, iespējams, notiks.
88:14, 15. Ja mēs uzreiz nesaņemam atbildi uz lūgšanām par kādu noteiktu problēmu, tas, iespējams, nozīmē, ka Jehova vēlas, lai mēs parādītu, cik stipri mēs esam viņam pieķērušies.
”PATEICIETIES VIŅAM, SLAVĒJIET VIŅA VĀRDU!”
Psalmu ceturtajā grāmatā ir minēti vairāki iemesli cildināt Jehovu. 90. psalmā Mozus pretstata cilvēku, kura mūžs aizrit ātri, Dievam Jehovam — ”mūžu valdniekam”. (1. Timotejam 1:17.) 91. psalma 2. pantā Mozus sauc Jehovu par savu ”patvērumu un.. pili”, savu drošības avotu. Dažos tālākajos psalmos ir apdziedātas Dieva īpašības, domas un darbi. Trīs psalmi iesākas ar paziņojumu, ka Jehova ir ķēniņš. (Psalms 93:1; 97:1; 99:1.) Psalmu sacerētājs mūs aicina slavēt Jehovu, mūsu Radītāju: ”Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa vārdu!” (Psalms 100:4.)
Pēc kādiem principiem būtu jāvadās dievbijīgam valdniekam? 101. psalmā, ko sacerējis ķēniņš Dāvids, ir atrodama atbilde uz šo jautājumu. Nākamajā psalmā teikts, ka Jehova ”piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu”. (Psalms 102:18.) 103. psalmā pievērsta uzmanība Jehovas žēlastībai. Runājot par to, ko Dievs ir radījis, psalmu dziesminieks izsaucas: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis.” (Psalms 104:24.) Divos psalmos, ar kuriem izskan psalmu ceturtā grāmata, Jehova tiek slavēts par viņa brīnumainajiem darbiem. (Psalms 105:2, 5; 106:7, 22.)
Bībeles pantu skaidrojums.
91:1, 2. Kā mēs varam ”dzīvot Visaugstākā patvērumā”? Šis patvērums nozīmē aizsardzību no garīga posta. Tie, kas nepaļaujas uz Dievu, nesaņem šādu aizsardzību. Mēs nonākam šajā patvērumā, ja paļaujamies uz Jehovu, slavējam viņu kā Visuma augstāko valdnieku un sludinām labo vēsti par Dieva Valstību. Mēs jūtamies garīgā ziņā droši, jo zinām, ka Jehova vienmēr ir gatavs mums palīdzēt. (Psalms 90:2.)
92:13. Kādā ziņā ”taisnais zaļo kā palma”? Daudzas palmas ir pazīstamas sava ražīguma dēļ. Taisnīgu cilvēku var salīdzināt ar palmu, jo viņš stingri turas pie Jehovas noteiktajiem morāles principiem un nes ”labus augļus”, darīdams labus darbus. (Mateja 7:17—20.)
Ko mēs varam mācīties.
90:7, 8, 13, 14. Nopietns pārkāpums vienmēr iedragā cilvēka attiecības ar Dievu. Pat slepenībā darīti grēki nepaliek apslēpti viņa acīm. Taču, ja cilvēks no sirds nožēlo savu pārkāpumu un maina savu rīcību, Jehova atkal būs pret viņu labvēlīgs un piešķirs viņam ”pilnā mērā savu žēlastību”.
90:10, 12. Tā kā dzīve ir īsa, mums jāmācās ”mūsu dienas.. skaitīt”. Ja mēs iegūstam ”gudru sirdi”, mēs protam izmantot savas dienas tā, kā tas ir patīkami Jehovam, nevis tās izniekojam. Tas nozīmē, ka garīgai darbībai mēs ierādām galveno vietu un izmantojam savu laiku gudri. (Efeziešiem 5:15, 16; Filipiešiem 1:10.)
90:17. Ir pareizi lūgt, lai Jehova ”pašķir.. mūsu roku darbu” un svētī mūsu centienus kalpošanā.
92:15, 16. Cītīgi iedziļinādamies Dieva Rakstos un regulāri pulcēdamies kopā ar citiem Jehovas kalpotājiem, padzīvojuši kristieši saglabā garīgu enerģiju un, tēlaini runājot, ir ”sulīgi un zaļi”. Šādi kristieši ir ļoti vērtīgi draudzes locekļi.
94:19. Lai arī kas mums būtu sagādājis sirdēstus, lasīdami un pārdomādami mierinošās domas, kas atrodamas Bībelē, mēs izjutīsim atvieglojumu.
95:7, 8. Ja mēs uzklausām Dieva Rakstu padomus un labprāt tos ievērojam, mūsu sirds nekļūs apcietināta. (Ebrejiem 3:7, 8.)
106:36, 37. Šajos pantos elku pielūgšana tiek saistīta ar upurēšanu ļauniem gariem. Tas norāda, ka cilvēks, kas izmanto elkus, var nokļūt dēmonu ietekmē. Bībelē mēs tiekam brīdināti: ”Sargaities no elkiem.” (1. Jāņa 5:21.)
”Slavējiet Jah”!
Psalmu ceturtās grāmatas pēdējie trīs psalmi izskan ar aicinājumu ”Alelujā”, kas nozīmē ”slavējiet Jah”, un pēdējais psalms šajā grāmatā arī sākas ar to. (Psalms 104:35; 105:45; 106:1, 48.) Psalmu ceturtajā grāmatā aicinājums slavēt Dievu parādās ne reizi vien.
Mums netrūkst iemeslu slavēt Jehovu. 73. līdz 106. psalms dod daudz vielas pārdomām un pilda mūsu sirdis ar pateicību pret mūsu debesu Tēvu. Kad mēs domājam par to, ko viņš jau ir izdarījis mūsu labā un ko viņš vēl darīs, mūsos aug vēlēšanās ar pilnu atdevi slavēt Jehovu.
[Attēls 10. lpp.]
Mēs varam saglabāt līdzsvarotu viedokli, ja, tāpat kā Asafs, tuvojamies Dievam
[Attēls 11. lpp.]
Faraons iet bojā Sarkanajā jūrā
[Attēls 11. lpp.]
Kāpēc manna ir nosaukta par ”eņģeļu maizi”?
[Attēls 13. lpp.]
Kur meklēt mierinājumu, kad nomāc sirdēsti?