”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem”

”Mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši”

RIT mūsu ēras 33. gads, notikuma vieta — ebreju augstākās tiesas sēžu zāle Jeruzalemē. Sinedrijs gatavojas tiesāt divpadsmit Jēzus sekotājus. Kāds ir viņu nodarījums? Viņi nepārstāj sludināt par Jēzu. Apustuļi Pēteris un Jānis vienreiz jau ir tiesāti, bet pārējie tiesas priekšā stāv pirmo reizi.

Augstais priesteris uzrunā divpadsmit apustuļus un atgādina iepriekšējā reizē izdoto tiesas pavēli. Toreiz apustuļiem Pēterim un Jānim tika pavēlēts pārtraukt mācīt par Jēzu, uz ko viņi bija atbildējuši: ”Spriediet paši, vai ir taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam; jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” Lūguši Dievam drosmi, Jēzus mācekļi bija turpinājuši sludināt labo vēsti. (Apustuļu darbi 4:18—31.)

Skaidri zinādams, ka iepriekšējie draudi ir bijuši velti, augstais priesteris paziņo: ”Mēs esam jums stingri pavēlējuši nemācīt šinī vārdā, un jūs ar savu mācību esat piepildījuši Jeruzālemi un gribat, lai šī cilvēka asinis nāk pār mums.” (Apustuļu darbi 5:28.)

Nesatricināma apņēmība

Pēteris un pārējie apustuļi drosmīgi atbild: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29.) Tiesa, kad cilvēku prasības ir pretrunā ar Dieva Jehovas pavēlēm, mums jāklausa Jehovam, bet ne cilvēkiem. *

Sinedrija locekļiem būtu nopietni jāuztver apustuļu vārdi, ar kuriem viņi apliecina uzticību Dievam. Ja kāds šiem ebreju tautas vadītājiem jautātu, vai ir jāklausa Dievam vai cilvēkiem, viņiem vienprātīgi būtu jāatbild: ”Paklausi Dievam.” Viņi taču uzskata Dievu par Visuma augstāko valdnieku!

Acīmredzot runādams visu apustuļu vārdā, Pēteris paskaidro, ka jautājumos, kas saistīti ar kalpošanu, viņi paklausa nevis cilvēkiem, bet Dievam. Tā Pēteris atspēko viņiem izvirzīto apsūdzību nepaklausībā. No savas tautas vēstures sinedrija locekļi zina, ka ir pilnīgi pareizi Dievam vairāk klausīt nekā cilvēkiem. Piemēram, Ēģiptē divas vecmātes nenogalināja zēnus, kas bija dzimuši ebrejietēm, jo viņas bijās Dievu, nevis faraonu. (2. Mozus 1:15—17.) Ķēniņš Hiskija paļāvās uz Jehovu un nepaklausīja valdniekam Sanheribam, kas gribēja, lai Hiskija padotos. (2. Ķēniņu 19:14—37.) Ebreju raksti, kurus sinedrija locekļi labi pārzina, uzsver, ka Jehova no saviem kalpiem prasa paklausību. (1. Samuēla 15:22, 23.)

Paklausība atalgojas

Šķiet, vismaz vienu augstās tiesas locekli ir ietekmējuši vārdi ”Dievam vairāk jāklausa  nekā cilvēkiem”. Gamaliēls, tautā cienīts sinedrija tiesnesis, pārliecina pārējos ieklausīties viņa padomā, ko viņš izsaka slēgtā apspriedē, kad apustuļi ir izvesti ārā. Pieminējis nesenā pagātnē notikušus gadījumus, Gamaliēls norāda, ka nav saprātīgi iejaukties apustuļu darbībā. Viņš pabeidz ar vārdiem: ”Lieciet šos cilvēkus mierā un atlaidiet viņus. ..pielūkojiet, ka jūs vēl neuzskata par Dieva pretiniekiem!” (Apustuļu darbi 5:34—39.)

Gamaliēla saprātīgie vārdi pārliecina augsto tiesu, un viņi nolemj atlaist apustuļus. Kaut arī apustuļi tiek nopērti, šis gadījums viņus neiebiedē. Bībelē lasāms: ”Viņi nemitējās svētnīcā un mājās ikdienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.” (Apustuļu darbi 5:42.)

Apustuļi stingri aizstāvēja viedokli, ka Dievam pieder augstākā vara. Tieši tāda pati nostāja ir arī patiesajiem kristiešiem mūsdienās. Jehovas liecinieki uzskata Dievu Jehovu par savu Augstāko valdnieku. Ja viņiem liek rīkoties pretēji Dieva norādījumiem, viņi atbild tāpat kā apustuļi: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.”

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 9. lpp.]

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

Kā Lūka, kas ir sarakstījis Apustuļu darbu grāmatu, uzzināja, ko slēgtajā apspriedē Gamaliēls bija teicis sinedrijam? Iespējams, šo informāciju Lūkam atklāja Dievs. Varbūt arī viņam to pastāstīja Pāvils, kas bija mācījies pie Gamaliēla, vai kāds labvēlīgi noskaņots augstās tiesas loceklis.