Jehovas vārdi ir dzīvi

Salamana Pamācību grāmata

SENĀS Izraēlas ķēniņš Salamans ”sacerēja un lietoja trīs tūkstošus sakāmvārdu”. (1. Ķēniņu 5:12, LB-65r.) Viņa gudrie izteicieni ir pieejami arī mums, jo daudzi Salamana sakāmvārdi ir saglabāti Bībelē, Salamana Pamācību grāmatā, kas pabeigta ap 717. gadu pirms mūsu ēras. Pēdējām divām šīs grāmatas nodaļām ir norādīti citi sarakstītāji — Agurs, Jakes dēls, un ķēniņš Lemuēls. Tomēr, pēc dažu speciālistu domām, Lemuēls ir vēl viens Salamana vārds.

Salamana Pamācību grāmatā apkopoto, Dieva iedvesmoto izteicienu mērķis ir divējāds: palīdzēt tās lasītājiem atzīt ”gudrību un mācību”. (Salamana Pamācības 1:2, LB-26.) Pirmkārt, šie sakāmvārdi palīdz iegūt gudrību — spēju saskatīt lietu patieso būtību un likt lietā zināšanas, lai risinātu problēmas. Otrkārt, tie mums sniedz mācību jeb tikumisku audzināšanu. Pievēršot uzmanību šiem sakāmvārdiem un ņemot tos vērā, mēs ļaujam, lai tie ietekmē mūsu sirdi, vairo mūsu prieku un palīdz dzīvot sekmīgi. (Ebrejiem 4:12.)

IEGŪSTIET GUDRĪBU UN TURIETIES PIE MĀCĪBAS

(Salamana Pamācības 1:1—9:18)

”Īstā gudrība.. liek uz ielām atskanēt savai balsij,” saka Salamans. (Salamana Pamācības 1:20.) Kāpēc mums būtu jāieklausās tās skaļajā, skaidrajā balsī? 2. nodaļā ir minēti daudzi iemesli, kāpēc ir labi iegūt gudrību. Savukārt 3. nodaļā paskaidrots, kā veidot draudzību ar Jehovu. Pēc tam Salamans secina: ”Gudrība — galvenais! Ķer gudrību! Visu atdod, ķer saprašanu! Turies pie mācības, nelaidies vaļā.” (Salamana Pamācības 4:7, 13, VDP.)

Kas mums palīdzēs pretoties pasaulē izplatītajai netikumībai? Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama Salamana Pamācību grāmatas 5. nodaļā. Tajā ieteikts būt apdomīgiem un uzmanīgiem, jo pasaulē cilvēki mēdz izturēties pavedinoši. Tāpat ir noderīgi pārdomāt, cik lielu postu nodara amoralitāte. Nākamajā nodaļā mēs tiekam brīdināti no tādas prāta nostājas un rīcības, kas var apdraudēt mūsu attiecības ar Jehovu. 7. nodaļā uzskatāmi parādīts, kādi ir netikumīgu cilvēku viltīgie paņēmieni. 8. nodaļā aizraujošā veidā pastāstīts,  cik vērtīga ir gudrība. 9. nodaļā, kas noslēdz šo Salamana Pamācības grāmatas daļu, Salamans ar interesantas ilustrācijas palīdzību mudina lasītājus tiekties pēc gudrības.

Bībeles pantu skaidrojums.

1:7; 9:10 (LB-65r). Kādā ziņā bijība pret Jehovu ir gan atziņas, gan gudrības sākums? Bez bijības pret Jehovu nav nekādas atziņas jeb zināšanu, jo viņš ir visa Radītājs un Bībeles Autors. (Romiešiem 1:20; 2. Timotejam 3:16, 17.) Jehova ir visu patieso zināšanu avots, tāpēc dziļa bijība pret Jehovu ir zināšanu sākums. Bijība pret Dievu ir arī gudrības sākums, jo bez zināšanām nav iespējama gudrība. Cilvēks, kam ir zināšanas, bet trūkst bijības pret Jehovu, neizmanto savas zināšanas tādā veidā, kas sagādā godu Radītājam.

5:3. Kāpēc netikla sieviete tiek saukta par svešu? Salamana Pamācībās 2:16, 17 par ”svešinieci” ir teikts, ka tā ”aizmirst sava Dieva derību” (LB-26). Ikvienu, kas pielūdza viltus dievus un novērsās no Mozus bauslības, to vidū arī prostitūtas, sauca par svešiniekiem. (Jeremijas 2:25; 3:13.)

7:1, 2. Ko sevī ietver šajos pantos minētie ”vārdi” un ”baušļi”? Bez Bībeles mācībām tie ietver sevī arī vecāku noteiktos likumus, kas nāk par labu visiem ģimenes locekļiem. Bērniem jāievēro šie likumi un jāņem vērā pamācības, ko vecāki viņiem dod, pamatojoties uz Svētajiem Rakstiem.

8:30. Kas ir ”palīdze”? Par palīdzi sevi sauc personificēta gudrība. Šī personifikācija nav tikai literārs paņēmiens, ar kura palīdzību tiek skaidrots, kas ir gudrība. Tā attiecas uz Dieva pirmdzimto Dēlu, Jēzu Kristu, pirms viņa nākšanas uz zemi. Jehova viņu radīja savu ”ceļu pašā sākumā” — ilgi pirms tam, kad Jēzus piedzima par cilvēku. (Salamana Pamācības 8:22.) Dieva Dēls bija Tēva palīgs un aktīvi sadarbojās ar viņu, kad tika radīts viss pārējais. (Kolosiešiem 1:15—17.)

9:17. Kas ir ”zagts ūdens”, un kāpēc tas ir salds? Tā kā Bībelē seksuālās attiecības laulāto starpā ir salīdzinātas ar atspirdzinošu akas ūdeni, zagts ūdens apzīmē slepenas, netikumīgas dzimumattiecības. (Salamana Pamācības 5:15—17.) Doma, ka viss paliks slepenībā un bez sekām, padara šādu ūdeni šķietami saldu.

Ko mēs varam mācīties.

1:10—14. Mēs nedrīkstam ļauties vilinājumam, kad grēcinieki, solot bagātību, cenšas mūs pierunāt iesaistīties nepareizā rīcībā.

3:3. 1825. gada Bībeles izdevumā šis pants skan šādi: ”Ka žēlastība un patiesība tevi neatstāj; apsien tos ap tavu kaklu un ieraksti tos uz.. savas sirds.” Mums augstu jāvērtē žēlastība un patiesība, un, līdzīgi kā mēs rotātos ar vērtīgu kaklarotu, šīm īpašībām jābūt skaidri redzamām mūsu dzīvē. Mums tās jāieraksta savā sirdī, lai tās kļūtu par mūsu personības būtisku daļu.

4:18. Bībeles sapratne pieaug pakāpeniski. Lai paliktu gaismā, mums arī turpmāk jābūt pazemīgiem un lēnprātīgiem.

5:8. Mums jāturas tālu prom no jebkādas amorālas ietekmes. Tāpēc rūpīgi jāizvēlas mūzika, izklaide un lasāmviela un jābūt uzmanīgiem, kad izmantojam internetu.

5:21. Vai cilvēks, kas mīl Jehovu, būtu gatavs mainīt attiecības ar patieso Dievu pret dažiem baudas mirkļiem? Nekad! Stiprākais pamudinājums saglabāt morālu tīrību ir apziņa, ka Jehova redz mūsu ceļus un mēs esam atbildīgi viņa priekšā.

6:1—5. Šajos pantos ir dots nopietns brīdinājums negalvot par kādu citu, uzņemoties nesaprātīgas finansiālas saistības. Ja pēc rūpīgākām pārdomām mums šķiet, ka esam rīkojušies nesaprātīgi, mums bez kavēšanās jācenšas ar neatlaidīgiem lūgumiem ”piespiest un skubināt savu tuvāku” un jādara viss iespējamais, lai labotu situāciju.

6:16—19. Šajos pantos ir minētas septiņas galvenās pārkāpumu grupas, kas ietver sevī praktiski jebkādu nodarījumu. Mums ir jāattīsta naids pret tām visām.

 6:20—24. Audzināšana, kas pamatota uz Bībeles principiem, var pasargāt cilvēku no amorālas rīcības. Vecāki nedrīkst izturēties nevērīgi pret pienākumu sniegt saviem bērniem šādu audzināšanu.

7:4. Mums jāattīsta mīlestība pret gudrību un zināšanām.

ATSEVIŠĶI SAKĀMVĀRDI MŪSU PAMĀCĪBAI

(Salamana Pamācības 10:1—29:27)

Tālāk Salamana Pamācību grāmatā seko atsevišķi, kodolīgi izteicieni. Izteikti galvenokārt pretstata, atkārtojuma vai salīdzinājuma formā, tie ietver pamācības par uzvedību, runu un prāta nostāju.

No 10. līdz 24. nodaļai ir uzsvērts, cik vērtīgi ir bīties Jehovu. Sakāmvārdus, kas lasāmi 25. līdz 29. nodaļā, ir apkopojuši ”Hiskijas, Jūdas ķēniņa, vīri”. (Salamana Pamācības 25:1.) Šie sakāmvārdi māca paļauties uz Jehovu un daudz ko citu svarīgu.

Bībeles pantu skaidrojums.

10:6. Kādā ziņā ”bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas”? Tā kā pret bezdievīgiem un ļauniem cilvēkiem citi parasti izturas ar naidu, viņi varbūt ir spiesti apklust. Senebreju oriģināltekstam var būt vēl cita nozīme, kā redzams no izdevuma Vecās Derības poēzijas grāmatas, kur šī panta daļa tulkota: ”Neganto mute slēpj pārestību.” Iespējams, bezdievīgais runā saldus vārdus, lai slēptu savus sliktos nolūkus.

10:10. Kā, ”mājot ar acīm”, var sagādāt citiem grūtības? ”Nelietīgs cilvēks” var mēģināt slēpt savus nolūkus ne tikai ar viltīgiem vārdiem, bet arī ar žestiem un mīmiku, piemēram, ”mirkšķinādams ar acīm”. (Salamana Pamācības 6:12, 13, LB-65r.) Viņa viltīgā rīcība var sagādāt grūtības un ciešanas cilvēkiem, kas kļuvuši par viņa upuriem.

10:29. Kas ir ”tā Kunga ceļš”? Šajā pantā runa ir par veidu, kā Jehova izturas pret cilvēkiem, nevis par dzīves ceļu, kas mums jāizraugās. Tas, kā Dievs veido attiecības ar cilvēkiem, ļauj justies drošībā rimtajiem, bet ļauna darītājus gaida iznīcināšana.

11:31. Kāpēc tiek atmaksāts gan taisnīgajam, gan bezdievim? Runa ir par sodu, kādu katrs saņem. Kad taisnīgais kļūdās, kā atmaksu par kļūdām viņš saņem pārmācību. Bezdievīgais grēko tīšuprāt un nevēlas darīt labu. Tāpēc viņš ir pelnījis smagu sodu un to arī saņem.

12:23. Oriģinālvalodā šajā pantā lietota frāze, kas burtiski nozīmē ”apslēpj zināšanas”. Kā to saprast? Tas nenozīmē, ka gudrs cilvēks vienmēr slēpj to, ko zina. Viņš atklāj savas zināšanas apdomīgi un necenšas ar tām spīdēt un lielīties.

14:17. Kāpēc apdomīgu cilvēku ”ienīst” (LB-26)? Senebreju vārds, kas tulkots ”apdomīgs”, var nozīmēt gan spriestspēju, gan ļaunas domas. Pilnīgi saprotams, ka cilvēku, kas perina ļaunas domas, ienīst. Bet arī apdomīgu cilvēku, kas izmanto spriestspēju un nolemj ”nebūt no pasaules”, mēdz ienīst. (Jāņa 15:19.)

18:19. Kādā ziņā ”apkaitināts brālis turas savā taisnībā stingrāki nekā nocietināta pilsēta”? Līdzīgi nocietinātai pilsētai, kas atrodas aplenkumā, šāds cilvēks var būt nepiekāpīgs un atteikties izlīgt. Nesaskaņas viņa un  pāridarītāja starpā var kļūt par tādu pašu barjeru kā ”aizšaujamais pils durvīs”.

Ko mēs varam mācīties.

10:11—14 (LB-65r). Lai mūsu vārdi būtu uzmundrinoši, mums jāpilda savs prāts ar precīzām zināšanām, mūsu sirdī jābūt mīlestībai, un gudrībai būtu jānosaka, kādi vārdi nāk pār mūsu lūpām.

10:19; 12:18; 13:3; 15:28; 17:28. Runāsim ar apdomu un ne pārāk daudz.

11:1; 16:11; 20:10, 23. Jehova vēlas, lai mēs godīgi kārtotu darījumus.

11:4. Ir muļķīgi dzīties pēc mantas un atstāt novārtā personiskās Bībeles studijas, kristiešu sapulces, lūgšanas un sludināšanu.

13:4. Nepietiek tikai ”kārot” pēc atbildīgiem pienākumiem draudzē vai dzīves jaunajā pasaulē. Ir jābūt čakliem un jāpūlas, lai atbilstu Dieva noteiktajām prasībām.

13:24; 29:15, 21. Mīloši vecāki nelutina savu bērnu un neatstāj bez ievērības viņa trūkumus. Viņi pāraudzina bērnu, pirms trūkumi viņa raksturā ir dziļi iesakņojušies.

14:10. Tā kā ne vienmēr ir iespējams precīzi izteikt citiem savas dziļākās jūtas un apkārtējie ne vienmēr var tās saprast, cilvēku sniegtajam emocionālajam atbalstam ir savas robežas. Dažreiz, sastopoties ar grūtībām, mums jāpaļaujas vienīgi uz Jehovu.

15:7. 1926. gada Bībeles izdevumā šajā pantā lasāms: ”Gudro lūpas sēj atzīšanu.” Tāpat kā zemnieks neizber visas sēklas vienviet, mums nebūtu vienam cilvēkam uzreiz jāizstāsta viss, ko mēs zinām. Gudrs cilvēks ”sēj” zināšanas pakāpeniski, ņemot vērā vajadzību.

15:15; 18:14. Pozitīva prāta ievirze palīdzēs rast prieku pat grūtos apstākļos.

17:24. Pretstatā ”nejēgam”, kas raida skatienus visapkārt un nav koncentrējies uz svarīgiem jautājumiem, mums jāmeklē sapratne, lai rīkotos gudri.

23:6—8. Mēs nedrīkstam liekuļot viesmīlību.

27:21. 1926. gada Bībeles izdevumā ir teikts: ”Vīrs pēc savas slavas.” Uzslava var parādīt, kādi mēs esam patiesībā. Ja uzslava mūs mudina atzīt, ka esam pateicību parādā Jehovam, un mudina viņam kalpot, mēs esam pazemīgi. Bet, ja uzslavas dēļ mēs sākam justies pārāki par citiem, mums trūkst pazemības.

27:23—27. Šie sakāmvārdi uzsver, cik vērtīgi ir būt apmierinātiem, dzīvojot vienkārši un cītīgi strādājot. Tie it īpaši mums māca, ka ir jāpaļaujas uz Dievu. *

28:5. Ja mēs ”meklējam to Kungu”, lūdzot Dievu un studējot viņa Rakstus, mēs varam ievērot un saprast visu, kas nepieciešams, lai kalpotu Dievam pieņemamā veidā.

PĒDĒJĀS PAMĀCĪBAS

(Salamana Pamācības 30:1—31:31)

Salamana Pamācību grāmata beidzas ar divām nopietnām pamācībām. (Salamana Pamācības 30:1; 31:1.) Izmantodams uz pārdomām rosinošus salīdzinājumus, Agurs ilustrē alkatības nepiesātināmību, tāpat viņš norāda, cik nenosakāms ir pavedēja ceļš pie jaunavas. * Viņš arī brīdina nepaaugstināt sevi un vairīties no asas runas.

Pamācība, ko Lemuēls bija saņēmis no mātes, satur vērtīgus padomus par vīna un citu reibinošu dzērienu lietošanu, kā arī par taisnīgu tiesas spriešanu. Tajā ir atrodams arī labas sievas raksturojums, kas beidzas ar vārdiem: ”Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas lielie darbi viņu teiks un slavēs!” (Salamana Pamācības 31:31.)

No Dieva iedvesmotajiem sakāmvārdiem var smelties vērtīgas pamācības, kas mudina iegūt gudrību, pieņemt mācību, attīstīt bijību pret Dievu un paļauties uz viņu. Ņemsim vērā šos padomus, un tad mēs varēsim pieredzēt prieku, ko izjūt ”cilvēks, kas bīstas to Kungu”. (Psalms 112:1.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēli 16. lpp.]

Jehova ir visu patieso zināšanu avots

[Attēls 18. lpp.]

Ko nozīmē ”sēt” zināšanas?