Lasītāju jautājumi

Kas būtu jādara draudzei, ja kristietis, kas ir vadījis automašīnu, ir iekļuvis satiksmes negadījumā, kurā kāds iet bojā?

Lai uz draudzi negultos kolektīva vaina asinsizliešanā, ir jāpārbauda, vai kristietis nav vainīgs asinsizliešanā. (5. Mozus 21:1—9; 22:8.) Autovadītājs, kas ir iesaistīts avārijā, kurā kāds ir gājis bojā, var būt vainīgs asinsizliešanā, ja viņš ir bijis neuzmanīgs vai tīši pārkāpis kādu no ”ķeizara” izdotajiem satiksmes vai drošības noteikumiem. (Marka 12:14.) Bet ir arī citi faktori, kas jāņem vērā.

Senajā Izraēlā cilvēkam, kas bija kādu nogalinājis un aizbēdzis uz glābšanās pilsētu, bija jāstājas tiesas priekšā. Ja tika secināts, ka slepkavība ir bijusi netīša, viņam atļāva palikt glābšanās pilsētā, kur viņš bija pasargāts no asinsatriebēja. (4. Mozus 35:6—25.) Ja kristietis ir vadījis automašīnu un iekļuvis satiksmes negadījumā, kurā kāds iet bojā, draudzes vecākajiem jāizmeklē šis gadījums, lai noskaidrotu, vai šis cilvēks kaut kādā mērā nav vainīgs asinsizliešanā. Varas iestāžu viedoklis vai tiesas spriedums nav galvenais, kas nosaka, kā draudze rīkosies.

Piemēram, pēc tiesas atzinuma, cilvēks formāli ir vainīgs kāda likuma pārkāpumā, bet draudzes vecākie, kas izskata lietu, konstatē, ka kristietis nav vainīgs asinsizliešanā, jo viņš tikpat kā nav varējis ietekmēt apstākļus, kuru dēļ kāds ir gājis bojā. Bet var notikt arī otrādi: tiesa izbeidz lietu, bet draudzes vecākie secina, ka kristietis ir vainīgs asinsizliešanā.

Draudzes vecāko lēmumam jābalstās uz Bībeli un precīziem, pārbaudītiem faktiem, kuru pamatā ir autovadītāja atzīšanās un/vai liecības, ko ir snieguši divi vai trīs uzticami liecinieki. (5. Mozus 17:6; Mateja 18:15, 16.) Ja tiek konstatēta vaina asinsizliešanā, ir jāveido komiteja pārkāpuma izskatīšanai. Ja komiteja secina, ka asinsizliešanā vainīgais cilvēks nožēlo savu rīcību, viņš saņem uz Bībeli balstītu aizrādījumu un vairs nevar pildīt atbildīgus pienākumus draudzē — būt kalpošanas palīgs vai draudzes vecākais. Viņam tiek noteikti arī citi ierobežojumi. Turklāt šis kristietis ir atbildīgs Dieva priekšā par savu neuzmanību un nolaidību, kas ir izraisījusi satiksmes negadījumu ar letālu iznākumu. (Galatiešiem 6:5, 7.)

Lūk, daži piemēri. Sliktos laika apstākļos autovadītājam bija jābrauc piesardzīgāk nekā parasti. Ja autovadītājam nāca miegs, viņam bija jāapstājas un jāatpūšas, lai pārietu miegainums, vai arī jālūdz kādam citam vadīt automašīnu.

Varbūt šoferis pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Ja kristietis šādi rīkojas, viņš nedod ”ķeizaram, kas ķeizaram pieder”. Tas arī liecina par necieņu pret dzīvības svētumu, jo atļautā ātruma pārsniegšanai var būt letālas sekas. (Mateja 22:21.) Būtu jāņem vērā vēl kaut kas: kādu priekšzīmi draudzei rādītu vecākais, ja viņš nevērīgi izturētos pret ”ķeizara” izdotajiem satiksmes noteikumiem vai tīšām tos pārkāptu? (1. Pētera 5:3.)

Kristieši nedrīkstētu prasīt no citiem kaut kur ierasties pārāk īsā laikā, skaidri zinot, ka tas nebūs iespējams bez atļautā ātruma pārsniegšanas. Tomēr lielākoties problēmas sakne ir cita — izbraukšana pēdējā brīdī vai pārblīvēts dienas grafiks. Ja kristietis cenšas atvēlēt ceļam pietiekami daudz laika un, ja vajadzīgs, plāno citādi savu dienu, viņam neradīsies kārdinājums braukt ātrāk, nekā ir atļauts, un viņš pakļausies satiksmes noteikumiem, ko ir pieņēmušas ”varas, kas valda”. (Romiešiem 13:1, 5.) Tas palīdzēs autovadītājam izsargāties no smagiem satiksmes negadījumiem un iespējamās vainas asinsizliešanā. Viņš arī būs labs piemērs citiem kristiešiem un saglabās tīru sirdsapziņu. (1. Pētera 3:16.)