Ticība un bijība pret Dievu dod drosmi

”Esi stiprs un drošs! [..] ..tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi.” (JOZUAS 1:9.)

1., 2. a) Kādas, raugoties no cilvēciskā viedokļa, bija izraēliešu izredzes uzvarēt kanaāniešus? b) Kādu apliecinājumu saņēma Jozua?

1473. gadā p.m.ē. izraēliešu tauta grasījās ieiet Apsolītajā zemē. Mozus izraēliešiem atgādināja, kādas grūtības viņus gaida: ”Tu šodien celsies pāri Jardānai, lai uzvarētu tautas, kas lielākas un stiprākas nekā tu, tāpat arī lielas un līdz pat debesīm nocietinātas pilsētas, liela un gara auguma tautu Ēnaka bērnus, par kuriem tu.. esi dzirdējis: ”Kas gan var pastāvēt Ēnaka bērnu priekšā?”” (5. Mozus 9:1, 2.) Par šiem milzu auguma karotājiem klīda teiksmas. Daļai Kanaānas iedzīvotāju bija arī labi bruņoti karaspēki ar zirgiem un ”dzelzs ratiem”. (Soģu 4:13.)

² Turpretī izraēlieši agrāk bija dzīvojuši verdzībā, bet pēdējos 40 gadus bija pavadījuši tuksnesī. Raugoties no cilvēciskā viedokļa, viņiem nebija tikpat kā nekādu izredžu uzvarēt kanaāniešus. Taču Mozus ticības acīm ”redzēja”, kā Jehova vada savu tautu. (Ebrejiem 11:27.) ”Tas Kungs, tavs Dievs, ir tas pats, kas iet tavā priekšā.. Viņš tos iznīcinās un nospiedīs ceļos tavā priekšā,” Mozus teica tautai. (5. Mozus 9:3; Psalms 33:16, 17.) Pēc Mozus nāves Jehova apliecināja savu atbalstu Jozuam, sacīdams: ”Celies ar visu šo tautu un ej pāri par Jardānu turp uz to zemi, ko Es viņiem, Israēla bērniem, gribu dot. Neviens lai tavā dzīves laikā nav spējīgs tev turēties pretī; kā Es esmu bijis ar Mozu, tāpat Es būšu ar tevi.” (Jozuas 1:2, 5.)

3. Kāpēc Jozua bija stiprs un drošs?

³ Lai Jozua varētu cerēt uz Jehovas atbalstu un vadību, viņam bija jālasa un jāpārdomā bauslība un jādzīvo pēc tās. ”Tad tavi ceļi tev labi izdosies, un tev viss laimēsies. Vai Es neesmu tev pavēlējis: Esi stiprs un drošs! nebīsties un nebaiļojies! Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi,” teica Jehova. (Jozuas 1:8, 9.) Tā kā Jozua paklausīja Dievam, viņš bija stiprs un drošs un viņam viss izdevās. Taču lielākā daļa viņa laikabiedru neklausīja Jehovu, tāpēc viņu cerības nepiepildījās un viņi nomira tuksnesī.

Tauta bez ticības, bez drosmes

4., 5. a) Kā desmit izlūku nostāja atšķīrās no Jozuas un Kāleba nostājas? b) Kāda bija Jehovas reakcija uz to, ka tautai nebija ticības?

⁴ Četrdesmit gadus agrāk, kad izraēlieši pirmo reizi tuvojās Kanaānai, Mozus bija izsūtījis divpadsmit vīrus izlūkot šo zemi. Desmit no tiem atgriezās, baiļu pārņemti. ”Visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir vīri milzīgā augumā,” viņi paziņoja, ”un tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi.” Vai tiešām ”visi ļaudis” — ne tikai ēnakieši — bija milzīga auguma? Nē, nebija vis. Vai ēnakieši (jeb ”Anaka dēli”) bija to milžu pēcteči, kuri bija dzīvojuši uz zemes pirms pasaules plūdiem? Protams, nebija. Bet šo pārspīlējumu dēļ izraēliešu nometni pārņēma baiļu vilnis. Cilvēki pat gribēja atgriezties Ēģiptē, kur viņi bija bijuši verdzībā. (4. Mozus 13:31—14:4.)

⁵ Taču divi izlūki, Jozua un Kālebs, bija apņēmības pilni ieiet Apsolītajā zemē. Kanaānieši  ”mums būs kā maizes kumoss”, viņi teica. ”Viņu patvērums ir tos atstājis, bet tas Kungs ir ar mums; nebīstieties no tiem!” sacīja Jozua un Kālebs. (4. Mozus 14:9.) Vai viņu abu optimisms bija nepamatots? Gluži otrādi. Tāpat kā visa pārējā tauta, viņi bija redzējuši, kā Jehova, sūtīdams desmit mocības, pazemo vareno Ēģipti un tās dievus. Vēlāk viņu acu priekšā Jehova bija nogremdējis faraonu un tā karaspēku Sarkanajā jūrā. (Psalms 136:15.) Ņemot to vērā, desmit izlūkiem un tiem, ko viņu stāstījums izbiedēja, nebija nekāda pamata baidīties. ”Cik ilgi tie negrib Man ticēt, neraugoties uz visām tām zīmēm, ko Es esmu tās vidū darījis?” jautāja Jehova, un šajos vārdos ir jūtamas dziļas sāpes. (4. Mozus 14:11.)

6. Kā drosme ir saistīta ar ticību, un kā tas pierādās mūsdienās?

⁶ Jehova norādīja uz pašu problēmas būtību — izraēliešu gļēvulība liecināja, ka viņiem trūkst ticības. Ticība ir cieši saistīta ar drosmi, un šī saikne ir tik cieša, ka apustulis Jānis par kristiešu draudzi un garīgo karu rakstīja: ”Šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli — mūsu ticība.” (1. Jāņa 5:4.) Mūsdienās vairāk nekā seši miljoni Jehovas liecinieku, starp kuriem ir jauni un veci, spēka pilni un nespēcīgi, sludina labo vēsti par Dieva Valstību, un to viņiem palīdz darīt ticība, kas līdzinās Jozuas un Kāleba ticībai. Šo vareno un drosmīgo pulku nespēj apturēt neviens ienaidnieks. (Romiešiem 8:31.)

Neatkāpsimies

7. Ko nozīmē vārds, kas tulkots ”atkāpties”?

⁷ Mūsdienās Jehovas kalpi drosmīgi sludina labo vēsti, jo viņiem ir tāda pati nostāja kā apustulim Pāvilam, kas rakstīja: ”Mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību.” (Ebrejiem 10:39.) Pāvila lietotais grieķu valodas vārds, kas tulkots ”atkāpties”, nenorāda uz atkāpšanos īslaicīgu baiļu dēļ, jo daudzi uzticīgi Dieva kalpi reizēm ir izjutuši bailes. (1. Samuēla 21:12; 1. Ķēniņu 19:1—4.) Kā sacīts kādā vārdnīcā, šis vārds nozīmē ”cieši neturēties pie patiesības”. Tajā pašā avotā minēts, ka šis izteiciens varētu būt metafora, kas apraksta ”buras nolaišanu, proti, atslābināšanos”, ja runa ir par kalpošanu Dievam. Protams, tie, kam ir stipra ticība, pat nedomā atslābināties, ja rodas kādas grūtības, piemēram, ja pret viņiem vēršas vajāšanas, ja pasliktinās veselība vai notiek kaut kas cits. Viņi turpina dedzīgi kalpot Jehovam, zinādami, ka Jehova no sirds gādā par viņiem un patur prātā viņu ierobežotās iespējas. (Psalms 55:23; 103:14.) Vai mums ir šāda ticība?

8., 9. a) Kā Jehova stiprināja agrīno kristiešu ticību? b) Kā mēs varam stiprināt savu ticību?

 ⁸ Reiz apustuļi juta, ka viņiem pietrūkst ticības, un lūdza Jēzu: ”Vairo mums ticību.” (Lūkas 17:5.) Šis sirsnīgais lūgums nepalika bez atbildes, un īpaši spilgti atbilde bija redzama 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad pār apustuļiem nāca apsolītais svētais gars un palīdzēja tiem labāk izprast Dieva Rakstus un viņa nodomus. (Jāņa 14:26; Apustuļu darbi 2:1—4.) Mācekļu ticība kļuva stiprāka, un viņi izvērsa sludināšanu, kas par spīti pretestībai bija tik sekmīga, ka labā vēsts pēc kāda laika bija darīta zināma ”visai radībai apakš debesīm”. (Kolosiešiem 1:23; Apustuļu darbi 1:8; 28:22.)

⁹ Lai stiprinātu savu ticību un turpinātu aktīvi sludināt, arī mums jāiedziļinās Bībelē, jāpārdomā lasītais un jālūdz svētais gars. Tikai tad, ja Dieva atklātā patiesība būs mūsu prātā un sirdī, tāpat kā Jozuam, Kālebam un agrīnajiem kristiešiem, mums būs tāda ticība, kas dos drosmi nepagurt garīgajā karā un gūt tajā uzvaru. (Romiešiem 10:17.)

Ar ticību Dieva pastāvēšanai ir par maz

10. Ko sevī ietver patiesa ticība?

¹⁰ Domājot par cilvēkiem, kas senatnē uzticīgi kalpoja Dievam, var saprast, ka tāda ticība, kas dod drosmi un izturību, sevī ietver kaut ko vairāk nekā tikai pārliecību par Dieva pastāvēšanu. (Jēkaba 2:19.) Mums jāiepazīst Jehova personiski un jāmācās likt savu cerību uz viņu. (Psalms 78:5—8; Salamana Pamācības 3:5, 6.) Tāpat no visas sirds ir jātic, ka paklausība Dieva likumiem un principiem mums nāk par labu. (Jesajas 48:17, 18.) Ticēt nozīmē arī pilnībā paļauties, ka Jehova izpildīs visus savus solījumus un ”tiem, kas viņu meklē, atmaksās”. (Ebrejiem 11:1, 6; Jesajas 55:11.)

11. Kā Jozua un Kālebs tika atalgoti par savu ticību un drosmi?

¹¹ Šāda ticība nav sastingusi. Tā aug, kad dzīvojam saskaņā ar patiesību, ”baudām” visu, ko tā dod, ”redzam” atbildes uz savām lūgšanām un arī citos veidos saskatām Jehovas vadību savā dzīvē. (Psalms 34:9; 1. Jāņa 5:14, 15.) Nav šaubu, ka Jozuas un Kāleba ticība nostiprinājās, kad viņi pārliecinājās, cik labs ir Dievs. (Jozuas 23:14.) Piemēram, kā jau Dievs bija apsolījis, viņi vēl bija dzīvi pēc izraēliešu 40 klejojumu gadiem tuksnesī. (4. Mozus 14:27—30; 32:11, 12.) Abi šie Dieva kalpi aktīvi piedalījās Kanaānas iekarošanā, kas ilga sešus gadus. Viņiem tika piešķirts ilgs mūžs un laba veselība, un viņi pat saņēma īpašumā zemi. Jehova vienmēr  atalgo tos, kas uzticīgi un bezbailīgi viņam kalpo. (Jozuas 14:6, 9—14; 19:49, 50; 24:29.)

12. Kā Jehova ”paaugstina savus apsolījumus”?

¹² Dieva laipnība un žēlastība pret Jozuu un Kālebu liek atcerēties vārdus, ko rakstīja psalma sacerētājs: ”Tu esi pāri par savu vārdu paaugstinājis savus apsolījumus.” (Psalms 138:2.) Kad Jehova apstiprina kādu solījumu ar savu vārdu, šis solījums tiek ”paaugstināts” — tā piepildījums pārsniedz visu gaidīto. (Efeziešiem 3:20.) Jehova nekad neliek vilties tiem, kas ”meklē savu prieku” viņā. (Psalms 37:3, 4.)

Cilvēks, kas ”Dievam patika”

13., 14. Kāpēc Ēnoham bija vajadzīga ticība un drosme?

¹³ Par ticību un drosmi daudz var uzzināt, domājot par kādu citu Dieva kalpu, kas dzīvoja pirms Kristus, — par Ēnohu. Jau pirms tam, kad Ēnohs sāka pravietot, viņš droši vien zināja, ka viņa ticība un drosme tiks pārbaudīta. Jau Ēdenē Jehova bija paziņojis, ka starp tiem, kas kalpo Dievam, un tiem, kas kalpo Sātanam, pastāvēs ienaids. (1. Mozus 3:15.) Ēnohs zināja arī to, ka šis naids bija izpaudies jau cilvēces vēstures pirmsākumos, kad Kains nogalināja savu brāli Ābelu. Par to viņš varēja uzzināt, piemēram, no Ādama, kas nodzīvoja vēl gandrīz 310 gadus pēc Ēnoha piedzimšanas. (1. Mozus 5:3—18.)

¹⁴ Par spīti tam visam, Ēnohs drosmīgi ”vadīja savas gaitas ar Dievu” un nosodīja ”nekaunīgos vārdus”, ko cilvēki runāja par Jehovu. (1. Mozus 5:22; Jūdas 14, 15.) Tā kā Ēnohs bezbailīgi aizstāvēja patieso pielūgsmi, viņš iemantoja daudzus ienaidniekus un viņa dzīvībai draudēja briesmas. Jehova toreiz nolēma pasargāt savu pravieti no nāves mokām. Jehova darīja Ēnoham zināmu, ka ”viņš Dievam paticis”, un pēc tam ”aizrāva” viņu nāvē, iespējams, likdams iegrimt transam līdzīgā stāvoklī, kurā viņš skatīja pravietisku parādību. (Ebrejiem 11:5, 13; 1. Mozus 5:24.)

15. Ko no Ēnoha var mācīties tie, kas tagad kalpo Jehovam?

¹⁵ Pieminējis Ēnoha ”aizraušanu”, Pāvils tūlīt uzsvēra, cik svarīga ir ticība, rakstīdams: ”Bez ticības nevar patikt [Dievam].” (Ebrejiem 11:6.) Tieši ticība Ēnoham deva drosmi staigāt ar Jehovu un pasludināt viņa spriedumu bezdievīgajai pasaulei. Tāpēc Ēnohs ir lielisks piemērs mums. Arī mums ir uzticēts līdzīgs darbs, un tas jāveic pasaulē, kura pretojas patiesajai pielūgsmei un kurā plaukst un zeļ ļaunums. (Psalms 92:8; Mateja 24:14; Atklāsmes 12:17.)

Drosme, kuras pamatā ir bijība pret Dievu

16., 17. Kas bija Obadja, un kādos apstākļos viņš dzīvoja?

¹⁶ Bez ticības ir vēl kāda īpašība, kas vairo drosmi, — tā ir bijība pret Dievu. Daudz ko var mācīties no kāda izcili dievbijīga cilvēka, kas dzīvoja vienā laikā ar pravieti Eliju un ķēniņu Ahabu, kurš valdīja Izraēlā — valstī, kas atradās ziemeļos no Jūdejas. Ahaba  valdīšanas laikā Izraēlā vēl nepieredzētā mērā izplatījās Baala pielūgsme. Toreiz 450 Baala priesteri un ”četrsimt Ašeras pravieši” (LB-26) ”ēda pie Izebeles [Ahaba sievas] galda”. (1. Ķēniņu 16:30—33; 18:19.)

¹⁷ Būdama nesamierināma Jehovas ienaidniece, Izebele visā valstī centās iznīdēt patieso pielūgsmi. Viņa noslepkavoja daļu Jehovas praviešu un mēģināja nogalināt arī Eliju, bet tas paglābās, jo Dievs viņam lika bēgt pāri Jordānai. (1. Ķēniņu 17:1—3; 18:4.) Vai varat iedomāties, cik grūti būtu atbalstīt tīro pielūgsmi, ja jūs dzīvotu Izraēlā tajos laikos? Un ja jūs vēl piedevām kalpotu pašā ķēniņa pilī? Tieši tādā situācijā bija dievbijīgais Obadja *, Ahaba nama pārvaldnieks. (1. Ķēniņu 18:3.)

18. Kāpēc Obadju var saukt par izcilu Dieva kalpu?

¹⁸ Obadja noteikti bija piesardzīgs un uzmanīgs visā, ko viņš darīja, kalpojot Jehovam, bet viņš neatkāpās no tā, kas ir pareizs. 1. Ķēniņu grāmatas 18. nodaļas 3. pantā ir teikts: ”Obadja bija ļoti dievbijīgs.” Obadjas dievbijība tiešām bija izcila. Savukārt bijībā viņš smēlās lielu drosmi, kas izpaudās tūlīt pēc tam, kad Izebele noslepkavoja Jehovas praviešus.

19. Kā izpaudās Obadjas drosme?

¹⁹ Bībelē stāstīts: ”Kad Izebele iznīcināja tā Kunga praviešus, tad Obadja bija paņēmis simt praviešus un bija tos pa piecdesmit paslēpis kādās alās un bija tos apgādājis ar maizi un ar ūdeni.” (1. Ķēniņu 18:4.) Kā nav grūti iedomāties, slepeni ēdināt simt cilvēku bija ļoti bīstami. Obadjam bija jādomā par to, lai viņu nepieķertu ne tikai Ahabs un Izebele, bet arī 850 viltus pravieši, kas bieži viesojās pilī. Turklāt arī daudzi citi Izraēlas iedzīvotāji, kas pielūdza viltus dievus, — no zemniekiem līdz valdnieka dēliem — labprāt būtu izmantojuši katru iespēju atmaskot Obadju, lai izpelnītos ķēniņa un ķēniņienes labvēlību. Tomēr Obadja, kam visapkārt bija visi šie elku kalpi, drosmīgi rūpējās par Jehovas praviešiem. Bijība pret Dievu tik tiešām ir varens spēks!

20. Kā Obadjam palīdzēja bijība pret Dievu, un kā viņa piemērs palīdz mums?

²⁰ Tā kā Obadja rīkojās drosmīgi un bijās Dievu, Jehova viņu acīmredzot pasargāja no ienaidniekiem. Salamana Pamācību grāmatas 29. nodaļas 25. pantā ir rakstīts: ”Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet kas paļaujas uz to Kungu tiek pasargāts.” Obadja nebija pārcilvēks, viņš baidījās, ka viņu notvers un nogalinās, tāpat kā būtu baidījies ikviens no mums. (1. Ķēniņu 18:7—9, 12.) Taču bijība pret Dievu viņam palīdzēja pārvarēt jebkādas bailes no cilvēkiem. Obadja ir lielisks piemērs mums visiem, it īpaši tiem, kas pielūdz Jehovu, riskējot ar savu brīvību vai pat dzīvību. (Mateja 24:9.) Centīsimies vienmēr kalpot Jehovam ”ar godbijību un bijāšanu”. (Ebrejiem 12:28, JDV.)

21. Par ko runāts nākamajā rakstā?

²¹ Ticība un bijība pret Dievu nav vienīgās īpašības, kas vairo drosmi; vēl lielāks spēks šajā ziņā ir mīlestībai. ”Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu,” rakstīja Pāvils. (2. Timotejam 1:7.) Nākamajā rakstā runāts par to, kā mīlestība palīdz drosmīgi kalpot Jehovam grūtajās pēdējās dienās. (2. Timotejam 3:1.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai varat atbildēt?

• Kas vairoja Jozuas un Kāleba drosmi?

• Ko sevī ietver patiesa ticība?

• Kā Ēnohs varēja bezbailīgi sludināt Dieva spriedumu?

• Kā bijība pret Dievu vairo drosmi?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 16., 17. lpp.]

Jehova pavēlēja Jozuam: ”Esi stiprs un drošs!”

[Attēls 18. lpp.]

Obadja paslēpa Dieva praviešus un rūpējās par tiem

[Attēli 19. lpp.]

Ēnohs drosmīgi runāja Dieva vārdus