Mīlestība vairo drosmi

”Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.” (2. TIMOTEJAM 1:7.)

1., 2. a) Kā cilvēki reizēm rīkojas mīlestības dēļ? b) Ar ko bija īpaša Jēzus drosme?

DIVI jaunlaulātie bija devušies nirt ar akvalangiem netālu no kādas pilsētas Austrālijas austrumu piekrastē. Viņi tikko grasījās iznirt ūdens virspusē, kad pēkšņi vīrs pamanīja, ka viņa sievas virzienā traucas baltā haizivs. Viņa tālākā rīcība bija varonīga: viņš spēji pastūma sievu sānis, pats palikdams haizivs ceļā. Diemžēl šis vīrietis gāja bojā. Bērēs viņa sieva sacīja: ”Viņš atdeva savu dzīvību par mani.”

² Mīlestības dēļ cilvēki reizēm rīkojas ārkārtīgi drosmīgi. Jēzus Kristus teica: ”Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jāņa 15:13.) Nepilnu dienu pēc tam, kad Jēzus sacīja šos vārdus, viņš pats atdeva savu dzīvību, un viņš to upurēja nevis viena cilvēka, bet visas cilvēces labā. (Mateja 20:28.) Turklāt Jēzus lēmums atdot savu dzīvību nebija pieņemts acumirklīgā drošsirdības uzplūdā. Viņš jau iepriekš zināja, ka viņu izsmies un sitīs, netaisnīgi notiesās un sodīs ar nāvi pie moku staba. Par to visu Jēzus jau pirms tam stāstīja saviem mācekļiem, teikdams: ”Redzi, mēs eimam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie viņu notiesās uz nāvi un viņu nodos pagāniem. Un tie viņu apmēdīs un apspļaudīs un to šautīs un nonāvēs.” (Marka 10:33, 34.)

3. Kur Jēzus smēlās drosmi?

³ Kur Jēzus smēlās tik neparastu drosmi? Liela nozīme bija viņa ticībai un bijībai pret Dievu. (Ebrejiem 12:2; Jesajas 11:3.) Tomēr pirmām kārtām Jēzus drosmes pamatā bija mīlestība — gan pret Dievu, gan pret cilvēkiem. (1. Jāņa 3:16.) Ja līdztekus ticībai un bijībai pret Dievu attīstīsim šādu mīlestību, mēs spēsim drosmē līdzināties Kristum. (Efeziešiem 5:2.) Kā attīstīt šādu mīlestību? Vispirms ir jāsaprot, kas ir tās avots.

”Mīlestība ir no Dieva”

4. Kāpēc Jehovu var saukt par mīlestības avotu?

⁴ Jehovas galvenā īpašība ir mīlestība, un viņš ir mīlestības avots. ”Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu. Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 4:7, 8.) Tātad mīlestība, kāda raksturīga Dievam, cilvēkā var rasties tikai tad, ja viņš tuvojas Dievam — iegūst ”atziņu” jeb zināšanas un rīkojas saskaņā ar šīm zināšanām, no sirds paklausot Dievam. (Filipiešiem 1:9; Jēkaba 4:8; 1. Jāņa 5:3.)

5., 6. Kas Kristus agrīnajiem sekotājiem palīdzēja attīstīt tādu mīlestību, kādu pauda viņš?

⁵ Savā pēdējā lūgšanā, ko Jēzus teica 11 uzticīgo apustuļu klātbūtnē, viņš uzsvēra  saistību starp zināšanām par Dievu un mīlestību: ”Es viņiem esmu darījis zināmu tavu vārdu un darīšu to zināmu, lai mīlestība, ar ko tu mani esi mīlējis, būtu viņos un arī es būtu viņos.” (Jāņa 17:26.) Jēzus saviem mācekļiem palīdzēja attīstīt tādu mīlestību, kāda pastāvēja starp viņu pašu un viņa Tēvu, gan ar saviem vārdiem, gan ar savu priekšzīmi skaidrodams to, ko simbolizē Dieva vārds, — Dieva brīnišķīgās īpašības. Tāpēc Jēzus varēja teikt: ”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa 14:9, 10; 17:8.)

⁶ Mīlestība, kādu pauda Kristus, rodas Dieva svētā gara ietekmē. (Galatiešiem 5:22.) Kad agrīnie kristieši 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos saņēma apsolīto svēto garu, viņi ne tikai atcerējās, ko viņiem bija mācījis Jēzus, bet arī labāk saprata Rakstus. Šī sapratne savukārt stiprināja viņu mīlestību pret Dievu. (Jāņa 14:26; 15:26.) Iznākums bija tāds, ka viņi bija gatavi drosmīgi un dedzīgi sludināt labo vēsti, pat ja tāpēc bija jāriskē ar dzīvību. (Apustuļu darbi 5:28, 29.)

Kā izpaužas drosme un mīlestība

7. Kas Pāvilam un Barnabam bija jāpieredz misijas ceļojumā?

⁷ Apustulis Pāvils rakstīja: ”Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.” (2. Timotejam 1:7.) Pāvils to teica pats no savas pieredzes. Kad viņi ar Barnabu bija devušies misijas ceļojumā, viņi sludināja daudzās pilsētās, starp kurām bija Antiohija, Ikonija un Listra. Visās šajās pilsētās bija cilvēki, kas kļuva ticīgi, bet citi izrādīja niknu pretestību. (Apustuļu darbi 13:2, 14, 45, 50; 14:1, 5.) Listrā saniknots pūlis pat apmētāja Pāvilu ar akmeņiem tik ilgi, kamēr ļaudīm likās, ka viņš ir miris. Tomēr, ”kad mācekļi ap viņu bija sapulcējušies, viņš uzcēlās un iegāja pilsētā. Nākošajā dienā viņš ar Barnabu devās ceļā uz Derbi.” (Apustuļu darbi 14:6, 19, 20.)

8. Kāpēc var teikt, ka Pāvila un Barnabas drosme liecina par viņu sirsnīgo mīlestību pret cilvēkiem?

⁸ Vai šis mēģinājums nogalināt Pāvilu iebiedēja viņu un Barnabu? Nē, viņi pat nedomāja pārstāt sludināt. ”Ieguvuši labu pulku mācekļu” Derbē, abi sludinātāji ”griezās atpakaļ uz Listru, Ikoniju un Antiohiju”. To viņi darīja tādēļ, lai uzmundrinātu jaunos mācekļus un palīdzētu tiem palikt stipriem ticībā. Pāvils un Barnaba paskaidroja, ka ”caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā”. Tik drosmīgi viņi rīkojās tāpēc, ka no sirds mīlēja Kristus ”avis”. (Apustuļu darbi 14:21—23; Jāņa 21:15—17.) Iecēluši vecākos katrā no izveidotajām draudzēm, abi brāļi lūdza Dievu un ”tos nodeva tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt”.

9. Kā vecākie no Efesas atsaucās uz Pāvila mīlestību?

⁹ Pāvils bija ārkārtīgi iejūtīgs un bezbailīgs cilvēks, un daudzi kristieši viņu dziļi iemīlēja. Varam atcerēties, kas notika, kad Pāvils tikās ar draudzes vecākajiem no Efesas, kur viņš bija pavadījis trīs gadus un pieredzējis spēcīgu pretestību. (Apustuļu darbi 20:17—31.) Kad Pāvils bija mudinājis šos kristiešus ganīt Dieva ganāmo pulku, viņš nometās ceļos un kopā ar tiem lūdza Dievu. Pēc tam ”visi gauži raudāja, metās Pāvilam ap kaklu un to skūpstīja, visvairāk noskumuši par vārdiem, ko viņš bija sacījis, ka tie vairs neredzēšot viņa vaigu”. Brāļi tiešām no sirds mīlēja Pāvilu. Kad pienāca laiks šķirties, Pāvilam un viņa ceļabiedriem bija grūti atvadīties — tik ļoti vecākie negribēja laist viņus projām. (Apustuļu darbi 20:36—21:1.)

10. Kā Jehovas liecinieki mūsdienās ir apliecinājuši drosmi un savstarpēju mīlestību?

¹⁰ Mūsdienās daudzi kristieši no sirds ir iemīlējuši ceļojošos pārraugus, draudžu vecākos un citus, kas bezbailīgi rūpējas par Jehovas ”avīm”. Piemēram, zemēs, kur plosās pilsoņu kari vai kur sludināšana ir aizliegta, ceļojošie pārraugi un viņu sievas riskē ar  savu dzīvību un brīvību, apmeklējot draudzes. Neiecietīgi varas pārstāvji un viņu atbalstītāji ir sagādājuši ciešanas daudziem Jehovas lieciniekiem, kas nav piekrituši nodot citus lieciniekus vai atklāt, kā viņi saņem kristīgos žurnālus un publikācijas. Tūkstošiem liecinieku ir tikuši vajāti, spīdzināti un pat nogalināti, jo nav pārstājuši sludināt labo vēsti un pulcēties kopā ar ticības biedriem. (Apustuļu darbi 5:28, 29; Ebrejiem 10:24, 25.) Mums būtu jācenšas vairot savu ticību un mīlestību, lai līdzinātos šiem drosmīgajiem brāļiem un māsām. (1. Tesaloniķiešiem 1:6.)

Neļausim savai mīlestībai atdzist

11. Kā Sātans uzbrūk Jehovas kalpiem, un kas ir vajadzīgs, lai viņam pretotos?

¹¹ Kad Sātans tika nomests uz zemes, viņš savās dusmās tūlīt sāka vajāt Jehovas kalpus, jo tie ”tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu”. (Atklāsmes 12:9, 17.) Viens no paņēmieniem, ko Sātans izmanto, ir vajāšanas. Taču bieži šis paņēmiens nav iedarbīgs, jo vajāšanās Dieva tautas kristīgās mīlestības saites kļūst vēl ciešākas un dedzība — vēl lielāka. Tāpat Sātans labprāt izmanto cilvēku grēcīgās tieksmes. Lai tām nepadotos un atvairītu kārdinājumus, ir vajadzīga drosme, taču tā ir citāda drosme nekā vajāšanās, jo cīņa ar nepareizajām vēlmēm ir iekšēja, tā norit mūsu pašu ”ļaunprātīgi lokanajā” un ”viltīgajā” sirdī. (Jeremijas 17:9; Jēkaba 1:14, 15.)

12. Kā Sātans izmanto ”pasaules garu”, cenzdamies vājināt mūsu mīlestību pret Dievu?

¹² Sātana arsenālā ir vēl kāds spēcīgs ierocis — ”pasaules gars”, tas ir, pasaulē izplatītais domāšanas veids un noslieces, kas ir pilnīgi pretējas Dieva svētā gara vadībai. (1. Korintiešiem 2:12.) Pasaules gars veicina alkatību un materiālismu — ”acu kārumu”. (1. Jāņa 2:16; 1. Timotejam 6:9, 10.) Protams, materiālās vērtības pašas par sevi nav kaitīgas, bet, ja mūsu mīlestība pret mantu kļūst stiprāka par mīlestību pret Dievu, Sātans ir guvis uzvaru. Pasaules gara spēks ir tajā, ka tas ir patīkams grēcīgajai miesai, ir nemanāms, darbojas nemitīgi un, tāpat kā gaiss, ir visur. Neļausim pasaules garam ietekmēt mūsu sirdi. (Efeziešiem 2:2, 3; Salamana Pamācības 4:23.)

13. Kāpēc ir vajadzīga drosme, lai saglabātu morālu tīrību?

¹³ Lai pretotos pasaules garam un saglabātu morālu tīrību, ir vajadzīga drosme. Piemēram, ir nepieciešama drosme, lai pieceltos un izietu no kinoteātra, pārslēgtu  televīzijas kanālu vai aizvērtu attēlu datora monitorā, ja ir redzams kaut kas nepiedienīgs. Drosmi prasa arī pretošanās nelabvēlīgai apkārtējo cilvēku ietekmei un izvairīšanās no sliktas sabiedrības. Bez drosmes nav iespējams turēties pie Dieva likumiem un principiem, ja mūs izsmej skolas biedri, darba kolēģi, kaimiņi vai radinieki. (1. Korintiešiem 15:33; 1. Jāņa 5:19.)

14. Kā mums jārīkojas, ja esam nonākuši pasaules gara ietekmē?

¹⁴ Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt savu mīlestību pret Dievu un pret garīgajiem brāļiem un māsām. Mums nopietni jāpārdomā savi mērķi un dzīvesveids, lai noskaidrotu, vai mūs nav ietekmējis pasaules gars. Ja tas ir noticis, kaut vai nelielā mērā, mums jālūdz Jehovam drosme, lai atbrīvotos no šīs ietekmes. Jehova neatstās bez ievērības sirsnīgus lūgumus pēc palīdzības. (Psalms 51:19.) Turklāt viņa gars ir daudz spēcīgāks par pasaules garu. (1. Jāņa 4:4.)

Drosme grūtos apstākļos

15., 16. Kā mīlestība, kāda bija Kristum, palīdz grūtos apstākļos? Miniet piemēru.

¹⁵ Starp grūtībām, ar kādām saskaras Jehovas kalpi, ir arī vecuma un nepilnības bēdīgās sekas, kas izpaužas kā slimības, fiziska nespēja, depresija un daudzas citas problēmas. (Romiešiem 8:22.) Mīlestība, kāda bija Kristum, var palīdzēt šādās situācijās. Par to pārliecinājās Namangolva, kas uzauga kristiešu ģimenē Zambijā un divu gadu vecumā kļuva par invalīdi. ”Es jutos ļoti nepārliecināta par sevi,” viņa stāsta, ”jo domāju, ka mana āriene cilvēkiem liksies atbaidoša. Bet garīgie brāļi man palīdzēja paraudzīties uz visu citām acīm. Tā man izdevās pārvarēt savu nedrošību, un pēc kāda laika es kristījos.”

¹⁶ Lai gan Namangolvai pieder ratiņkrēsls, pa smilšainajiem ceļiem ar to bieži vien nav iespējams pabraukt, un tad viņa pārvietojas rāpus. Tomēr vismaz divus mēnešus gadā viņa ir palīgpioniere. Reiz kāda sieviete, kurai Namangolva sludināja, sāka raudāt no aizkustinājuma par šīs kristietes ticību un drosmi. Jehova atbalsta Namangolvu, un to apstiprina fakts, ka pieci no viņas Bībeles skolniekiem jau ir kristīti, bet viens pat ir kļuvis par draudzes vecāko.  ”Manas kājas bieži sāp, bet tāpēc jau es nemetīšu mieru,” viņa saka. Šī māsa ir tikai viena no daudzajiem Jehovas lieciniekiem, kas fiziski ir nespēcīgi, bet garā ir stipri, jo viņi mīl Dievu un savu tuvāko. Jehovam viņi visi ir ļoti dārgi. (Hagaja 2:7.)

17., 18. Kas daudziem palīdz slimības laikā un citās grūtībās? Miniet piemērus, kas jums zināmi.

¹⁷ Arī hroniska slimība var izraisīt nomāktību un pat depresiju. Kāds draudzes vecākais stāsta: ”Manā grāmatstudijā vienai māsai ir diabēts un nieru mazspēja, kādai citai ir vēzis, divām ir artrīts smagā formā, bet vienai — vilkēde un fibromialģija. Reizēm viņas ir diezgan nomāktas, taču uz sapulcēm neatnāk tikai tad, ja jūtas ļoti slikti vai atrodas slimnīcā. Visas šīs māsas regulāri sludina. Domājot par viņām, man nāk prātā Pāvila vārdi: ”Kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” Es apbrīnoju viņu mīlestību un drosmi. Iespējams, tieši tas, kādā situācijā viņas ir, viņām palīdz skaidrāk skatīties uz dzīvi un uz to, kas patiešām ir svarīgs.” (2. Korintiešiem 12:10.)

¹⁸ Visiem, kam ir kādi fiziski ierobežojumi, slimības vai citas problēmas, jāņem vērā padoms ”lūgt bez mitēšanās Dievu”, lai neļautos nomāktībai. (1. Tesaloniķiešiem 5:14, 17.) Protams, emocionālā ziņā noteikti būs gan vieglāki, gan grūtāki brīži, tomēr ir jācenšas koncentrēties uz to, kas ir pozitīvs un garīgs, it īpaši uz to, ko nākotnē paveiks Dieva Valstība. Kāda māsa atzīst: ”Man īstas zāles ir sludināšana.” Iespēja stāstīt citiem labo vēsti viņai palīdz saglabāt pozitīvu prāta ievirzi.

Mīlestība palīdz pārkāpējiem atgriezties pie Jehovas

19., 20. a) Kas cilvēkiem, kuri ir sākuši grēkot, var dot drosmi atgriezties pie Jehovas? b) Par ko runāts nākamajā rakstā?

¹⁹ Daudziem, kas ir zaudējuši garīgumu vai sākuši grēkot, nav viegli atgriezties pie Jehovas. Bet viņi var smelties drosmi, ja no sirds nožēlo izdarīto un cenšas atjaunot savu mīlestību pret Dievu. Tā notika ar Mario *, kas dzīvo ASV. Mario pameta kristiešu draudzi, kļuva par alkoholiķi un narkomānu un 20 gadus vēlāk nonāca cietumā. Viņš stāsta: ”Tad es sāku nopietni domāt par savu nākotni un atsāku lasīt Bībeli. Ar laiku mani arvien vairāk piesaistīja Jehovas īpašības, it sevišķi viņa žēlsirdība, un es bieži lūdzos viņa žēlastību. Kad mani atbrīvoja no cietuma, es nolēmu turēties pa gabalu no vecajiem draugiem, sāku apmeklēt kristiešu sapulces, un pēc kāda laika mani uzņēma atpakaļ draudzē. Fiziskā ziņā es tagad pļauju, ko esmu sējis, bet man vismaz ir lieliska cerība. Es nebeidzu pateikties Jehovam par viņa līdzjūtību un gatavību piedot.” (Psalms 103:9—13; 130:3, 4; Galatiešiem 6:7, 8.)

²⁰ Protams, visiem, kas ir nonākuši līdzīgā situācijā, pašiem daudz kas jādara, lai atgrieztos pie Jehovas. Bet, ja viņi ļauj savai mīlestībai augt, iedziļinoties Bībelē, lūdzot Dievu un pārdomājot garīgus jautājumus, viņi var iegūt vajadzīgo drosmi un apņēmību. Mario stiprināja arī cerība uz to, ko paveiks Dieva Valstība. Jā, tāpat kā mīlestībai, ticībai un bijībai pret Dievu, arī cerībai var būt būtiska nozīme mūsu dzīvē, tāpēc nākamajā rakstā cerībai ir pievērsta lielāka uzmanība.

[Zemsvītras piezīme]

Vai varat atbildēt?

• Kā mīlestība vairoja Jēzus drosmi?

• Kā mīlestība pret brāļiem deva Pāvilam un Barnabam lielu drosmi?

• Kā Sātans cenšas vājināt kristiešu mīlestību?

• Kādos pārbaudījumos mīlestība pret Jehovu mums var dot drosmi?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Mīlestība pret cilvēkiem Pāvilam deva spēku izturēt

[Attēls 24. lpp.]

Ir vajadzīga drosme, lai ievērotu Dieva principus

[Attēls 24. lpp.]

Namangolva Sututu